Author

Thomas Judkins

Browsing

Reiz es lietoju e-pasta klientus. Nu tos, kuri automātiski ir uzinstalēti datoros. Atskatoties atpakaļ, es tagad atceros tādas lietas kā Outlook Express (šķiet, ka tas bija mans pirmais), kam sekoja virkne eksperimentu ar tādiem klientiem, kā Netscape Mail, Eudora, Evolution, Pegasus Mail un The Bat!. Reiz pat es izmēģināju PocoMail un IncrediMail, nezinu, par ko es tobrīd domāju, neprasiet. Pēdējais tamlīdzīgais klients, ko es lietoju, bija Mozilla Thunderbird pirms septiņiem gadiem.

Es pārtraucu eksperimentēt ar visām šīm instalācijām, migrācijām un citām fīčām, jo Google mainīja mūsu uztveri par pasauli – kā bezmaksas (un maksas) e-pasta sistēmu.

Es atceros to, it kā tas būtu bijis šodien, kad “visiem” bezmaksas e-pasta kontiem bija noteikts 5-20MB ietilpības ierobežojums, tad Google vienā dienā pateica, ka minimums ir viens gigabaits. Tolaik tam bija milzīga ietekme. Personīgi es uzskatu, ka biznesa lēmums – radīt Gmail ir iemesls, kāpēc Google kļuva par pasaules klases biznesa gigantu. Taču runa šoreiz nav par biznesu. Atgriezīsimies pie tēmas.

Kad aptuveni pēc pusgada es sāku lietot Gmail, es sapratu, ka man tā īsti nav vajadzīga e-pasta aplikācija datorā. Pirmkārt, neviens no tā laika klientiem īsti neintegrēja Gmail. Tāpēc es varēju pārpumpēt visus e-pasta ziņojumus caur POP protokolu, bet tā neskaitās kā integrācija. Otrkārt, man netrūka nekādu e-pasta aplikācijas piedāvāto funkciju, jo interneta e-pasti jau no paša sākuma bija gana funkcionāli.

Īsāk sakot, mans e-pasts man vienmēr bija pieejams no jebkura datora, un Google spēja sasniegt vēl labākus pieejamības rādītājus, nekā maksas risinājumi, nemaz nerunājot par bezmaksas piedāvātajiem.

Acīmredzot viss šajā pasaulē notiek spirālveidā (man labāk patīk spirāles nekā gredzeni). Esmu atsācis izmantot e-pasta klientu savā datorā. Iemesls tam ir viens svaigs e-pasta klients, kas man sniedz gandrīz visas Gmail priekšrocības, pievienojot dažus jaunus rīkus un apvienojot to visu elegantā un ātrā saskarnē.

Sparrow

Tajā pašā dienā, kad parādījās pirmā publiskā beta versija, es pamanīju jaunu Sparrow e-pasta klientu. Es par to ierakstīju tviterī un sāku to mierīgi lietot. Ir jau pagājuši vairāk nekā 5 mēneši, un es esmu pilnīgi pie tā pieradis. Sākumā lietoju bezmaksas beta versiju, bet, kad iznāca 1.0 galīgā versija, tad nopirku to par maksu.

Jau minēju, ka viens no iemesliem, kāpēc tik ļoti patīk Spawwor, ir tā vienkāršība un elegantais interfeiss. Šis e-pasta klients sākotnēji bija paredzēts kā Gmail klients, tāpēc tas ir ieviesis gandrīz visas Gmail funkcijas, kas man bija ļoti svarīgas, lai es vispār sāktu meklēt atsevišķu lietojumprogrammu. Taču šķiet, ka pats svarīgākais iemesls, kāpēc es esmu sajūsmā par šo klientu, ir tas, ka Sparrow ir sācis padarīt manu ikdienas darbu vēl produktīvāku.

Pirms jūs sākat iebilst, ka Thunderbird ar visām pareizajām konfigurācijām un spraudņiem ir gandrīz saderīgs ar Gmail, man uzreiz jāsaka, ka es jums nepiekrītu. Lai gan Thunderbird, visticamāk, būs vairāk funkciju, tas vienkārši ir nepareizs apgalvojums. Sākot jau ar tā vizuālo izskatu – ikonām, krāsām, fonta lielumu, izkārtojumu utt. Visas konfigurācijas, korekcijas un milisekundes, kas man jāpatērē, lai analizētu “nepareizo” izkārtojumu, novērš uzmanību, un es domāju, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc es varu sasniegt (vai nesasniegt) vienu vai otru kvalitāti.

Es saprotu, ka citiem tas viss var izklausīties pēc pilnīga sviesta, vai arī tas var būt pilnīgi nenozīmīgi, bet, kā jau es teicu, esmu daudz domājis par šīm lietām, un es patiešām saku, ko domāju. Lai tas viss būtu daudz skaidrāks, būtu vajadzīgs vismaz vēl viens vesels raksts. Kas zina, varbūt kādu dienu es par to uzrakstīšu atsevišķi.

Bet, īsāk sakot, tas ir viss. Protams, nekas nekad nav domāts un derīgs pilnīgi visiem, bet, ja tu vēl neesi izmēģinājis Sparrow, tad noteikti varu to ieteikt. Protams, ja vien tev ir Mac, jo šī programma nav pieejama Windows operētājsistēmā.

Versija 1.1

Sparrow ir izveidots kā īpašs Gmail klients. Šodien tika izlaista tā versija 1.1, kas ietver IMAP atbalstu. Tas nozīmē, ka Sparrow var lietot arī kopā ar lielāko daļu citu e-pastu, ja vien pakalpojumu sniedzējs nodrošina IMAP piekļuvi. Tas gan neattiecas uz vietējo iesūtni, jo uzņēmums neuzskata par vajadzīgu nodrošināt klientus ar IMAP funkciju, bet citiem šie jaunumi varētu būt noderīgi. Ir arī citi, nedaudz mazāki uzlabojumi, kas kopumā padara Sparrow vēl labāku. Vairāk vari uzzināt oficiālajā blogā.

Sparrow e-pasta klientu ir izstrādājuši trīs programmētāji no Francijas. Viņi ir sapratuši lietas, ko milzīgās korporācijas dara jau 20 gadus. Esmu pārliecināts, ka aplikāciju labi pirks salīdzinoši jaunajā Mac App Store, un puiši ar šo projektu kļūs populāri un bagāti.

Sparrow maksā $ 9.99. Man par izbrīnu, šis pirkums bija katra centa vērts.

Garāku tekstu rakstīšana var prasīt lielu pacietību un koncentrēšanos. Tāpēc ir visai populāri dažādi rīki, kas padara rakstīšanu daudz brīvāku, jo nav tik ļoti jākoncentrējas. Protams, tie ir tikai rīki vai programmas tavā datorā.

Prātā nāk tādi piemēri, kā WriteRoom, OmmWriter un Byword. Šie rīki ir diezgan forši, bet, rakstot bloga ierakstus, tie neizbēgami kļūst par vēl vienu darba uzdevumu, jo pēc raksta pabeigšanas viss uzrakstītais teksts būs jāiekopē šajā redaktorā, vēstules un rindkopas visdrīzāk būs jāpārformē, saites nedarbosies utt.

Tiem, kas raksta blogu, izmantojot WordPress, es iesaku aplūkot jaunu un joprojām aktuālu produktu – Artsy redaktoru. Būtībā tas ir WordPress spraudnis, kas aizstās iebūvēto WYSIWYG redaktoru un darbosies līdzīgi iepriekš minētajām lietojumprogrammām. Tiesa, vizuāli tas visvairāk atgādina Byword saskarni.

Šobrīd ir iespēja pieteikties 50% atlaides kuponam. Ja galīgā cena nebūs pārāk liela, tad es pats to iegādāšos.

Lielākajai daļai Statoil uzpildes staciju ir draudzīgi un laipni pārdevēji. Kā jau visos uzņēmumos, arī Statoil mēdz strādāt ne tik laipni cilvēki. Piemēram, vakar netālu no Biķernieku ielas statujas bija situācija, kad automāts piepildīja tikai apmēram pusi draudzenes papīra krūzes ar kapučīno dzērienu. Kad mana draudzene pajautāja, kāpēc mašīna ielēja tik maz, pārdevēja ne pārāk laipni norādīja, ka viss ir kārtībā, un, ka krūzē ir 250 ml, kā rakstīts uz reklāmas plakāta.

Tā kā man nav lielas pieredzes ar Statoil kafiju, es nebiju pārliecināts, cik daudz patiesībā ir ieliets krūzē. Pieļauju iespēju, ka Statoil ir samazinājis porcijas, un tur tiešām bija tie 250 ml, lai gan uz aci izskatījās, ka tur ir mazāk. Nu nekas, mums nebija pārliecinošu argumentu, tāpēc vienkārši aizbraucām.

Mājās paņēmu kārtīgu mērtrauku un nomērīju, cik daudz ir 250 ml un cik daudz mēs beigās dabūjām. Starpību var redzēt pievienotajā bildē – runa ir par 80 ml, kas ir vienāds ar uzmešanu apmēram par 32% no šķidruma jeb 32% no mūsu naudas. Tas var notikt jebkurā vietā, bet ir jābūt pareizai attieksmei un labam servisam. Es to zināšu nākotnē.

Pagājušā gada beigās es nolēmu nopirkt Kindle. Diezgan daudz cilvēku Latvijā jau ir paspējuši to izdarīt, kamēr citi joprojām nogaida un domā par to, vai šis ieguldījums būs tā vērts. Šajā rakstā es paskaidrošu iemeslus, kāpēc beidzot to izlēmu iegādāties.

Es daudz lasu. Patiesībā lielāko daļu sava laika es pavadu lasot. Un ar to es nedomāju tikai grāmatu lasīšanu, bet arī ilgstošu skatīšanos monitorā – lasot daudz arī tur. Protams, man ir arī daudz “lasāmā” – vēstules, rindiņas un raksti, ko esmu uzrakstījis. Programmēšanas kodu ir īpaši grūti saprast, jo tur ir visi lielie burti, dažādi speciālie simboli, starp kuriem jābūt pareizajām atstarpēm. Īsāk sakot, es ļoti daudz lasu.

Es vienu dienu sapratu, ka man ir apnicis skatīties LCD ekrānā. Vienalga, vai tas ir klēpjdators, iPad vai iPhone. man ir “apnicis”. Es vienkārši vairs nevaru un negribu lasīt materiālus šādā ekrānā, piemēram, tehnisko literatūru.

Es zinu, ka jau agrāk esmu teicis šo to sliktu par Kindle. Gan šeit blogā pirms 3 gadiem, gan nesen Twiterī. Tad pēkšņi kaut kas notika. Es tiešām gribu vēlreiz atkārtot, kāda ir Kindle vienīgā un reālā priekšrocība; tā ir – elektroniskā tinte.

Pirms tam domāju, ka man nebūs nepieciešama vēl viena ierīce tikai lasīšanai – jo varu lasīt jau tagad ar to, kas man ir mājās, un jebkura ierīce jau to dara un dara vēl 100 x vairāk lietu. Tas tiesa, taču Kindle nav domāts tam, lai aizstātu visas pārējās daudzfunkcionālās ierīces (datoru, planšeti, viedtālruni). To es sapratu ļoti vēlu. Bet sapratu.

Man Kindle tagad jau ir apmēram divas nedēļas. Līdz šim lasīšanas pieredze ir bijusi lieliska – jūtu daudz mazāku acu nogurumu un varu lasīt daudz lielākus apjomus. Esmu izlasījis jau divas vidēji biezas grāmatas, ko citādi nebūtu lasījis. Tas ir pats svarīgākais.

Es īpaši nevērtēju citas lietas, piemēram, pogu izmēru, izkārtojumu, skaļruņu kvalitāti utt. Man tas nav svarīgi, es nenēsāju līdzi šo ierīci 24/7, lai sāktu čīkstēt par tā dizaina nepilnībām. Es gan uzrakstīšu pāris novērojumu nedaudz zemāk, bet, pat ja tas, ko es uzrakstīšu, sākumā nešķiet ļoti pozitīvs, tad jāsaprot, ka tas viss ir mazsvarīgi, jo svarīgākais ir lasīšana. Un to var paveikt lieliski.

Paga, kāpēc ne papīra grāmatas?

Nekas nav viennozīmīgs. Uzskatu, ka ir tādas grāmatas, kuras ir izveidotas tā, lai tās vairāk uztvertu vizuāli (par zīmēšanu, tīmekļa noformējumu, dažas grāmatas par reklāmu) – tās labāk vajadzētu iegādāties kā fiziskas papīra grāmatas, jo tad pieredze tiks uztverta vizuālā un sensorā līmenī. Man ir pāris šādu grāmatu, un tas ir ok, es neilgojos pēc digitālās šo grāmatu versijas.

No otras puses, ir tādas grāmatas, kas ir vērstas tikai uz saturu. Tādā gadījumā nav svarīgi, kā šis saturs tiek nogādāts “smadzenēm”. Es izvēlos digitālo formātu, jo tam ir dažas priekšrocības, piemēram, spēja meklēt tekstu visā grāmatā, atlikt, dzēst un pievienot piezīmes.

Papīra grāmatas aizņem daudz vietas, tās nav tik praktiski pārvietojamas (paņemt līdzi ceļojumā), turpretim Kindle sver 250 gramus un ir 0,8 cm biezs. Kindle ļauj uzglabāt 3GB e-grāmatu saturu, ar kuru vajadzētu pietikt ilgam laikam. Bet varbūt tam visam ir kāds sakars ar bērnības nepatiku pret obligāto literatūru un tāpēc arī pret biezajām grāmatām. Es nezinu…

Dizains un sajūtas

Pirmajā acu uzmetienā šis e-lasītājs šķiet mazs, sākumā tas man likās pat pārāk mazs. Pierodu pie tā formas tikai nedaudz vēlāk. Jo vairāk es uz to skatos, un jo vairāk to izmantoju, jo vairāk jūtu, ka tā izmēri ir ideāli. Tas ir piemērots turēšanai vienā rokā, to ir viegli paņemt līdzi ceļojumā.

Kā jau iepriekš minēju, mans vienīgais un patiesais arguments par Kindle iegādi ir e-tinte. Par tās darbības principiem var izlasīt pat Wikipedia vietnē. Viens no lielākajiem šīs tehnoloģijas ieguvumiem ir tas, ka lasīšanas laikā netiek patērēta enerģija. Tas notiek tikai tajā brīdī, kad lapa tiek “pāršķirta”, kā arī tad, kad tiek izmantots WiFi savienojums, piemēram, lejupielādējot jaunu grāmatu. Lietošanas laiks mainās atkarībā no izmantošanas intensitātes, bet vidēji var droši veikt, ka tas darbojas aptuveni divas līdz četras nedēļas bez uzlādes.

Saturs un tā pieejamība

Amazon veikalā ir aptuveni miljons grāmatu, kas piemērotas Kindle e-lasītājam. Pieejamības ziņā lielākā problēma ir ar grāmatām, kas nav angļu valodā (latviešu valodā u.c.). Internetā gan var atrast ieskenētas grāmatas. Tās var viegli pārvērst tādā formātā, ko saprot Kindle, taču ņem vērā, ka var zust formatējums un citas lietas (piemēram, satura rādītājs, “klikšķināmās” atsauces uz citu grāmatas lappusi un tamlīdzīgi).

Cena

Ir bezmaksas grāmatas, ir grāmatas, kas ir salīdzinoši lētas (5- 10 EUR), dažas maksā 30 – 40 EUR. Lielākā mistika man līdz šim ir to grāmatu elektronisko versiju cena, kas bieži vien ir augstāka par drukāto šo grāmatu cenu.

Lūk, viens piemērs. Šobrīd grāmata par MySQL veiktspējas uzlabošanu ir pieejama par 29.99 EUR. Tās pašas grāmatas elektroniskā versija (Kindle) maksā 33.34 EUR.

Šāda pieeja ir pilnīgi nesaprotama un nemotivējoša.

Vairāk par cenām. Iesaku visiem legālā satura atbalstītājiem doties uz grāmatas izdevēja vietni un paskatīties, vai nav iespējams grāmatu iegūt par zemāku cenu. Kā redzat, manā konkrētajā gadījumā grāmatas Kindle versija no O’REILIJA (izdevēja) maksā 27.99 EUR. Savukārt drukātā versija pie izdevēja maksā 49.99 EUR, kas ir par 20  EUR dārgāk nekā Amazon veikalā!

Kā jau teicu, cenu politika ir visai neskaidra. Kopsavilkums – jāmeklē grāmata dažādos veikalos, jo cenas ir salīdzināšanas vērtas. Vajadzētu vienmēr sākt ar izdevēja vietni.

Formāti un darbplūsmas

Pēc noklusējuma Kindle lasa dažus standartizētus formātus, piemēram, mobipocket (mobi), pdf, txt, tpz, kā arī savu ar DRM aizsargāto azw formātu. Ja izmanto Amazon veikalu, tad vari aizmirst par formātiem. Formāti ir nepieciešami tikai tāpēc, lai zinātu, kuru no tiem izvēlēties gadījumā, ja netiek izmantots oficiālais veikals.

Ir divi veidi, kā var ievietot grāmatu savā lasītājā – vai nu savienojot Kindle ar datoru, izmantojot USB kabeli, vai izmantojot Amazon bezmaksas pakalpojumu grāmatu lejupielādei bezvadu režīmā. Pircējam tiek dota virtuālā e-pasta adrese (vaards@kindle.com), uz kuru var nosūtīt elektroniskos dokumentus. Šis konts ir sasaistīts ar Kindle ierīci, un pēc nosūtītā dokumenta apstrādes/pārbaudes tas tiek nogādāts tavā ierīcē, ja tā ir ieslēgta un pieslēgta internetam, kas ir iespējams, pateicoties iebūvētajam Wi-Fi adapterim.

Šī bezmaksas pakalpojuma ietvaros Amazon piedāvā arī konvertēt augšupielādētos failus. Pašlaik ir iespējams pārvērst pdf, doc, html, kā arī pāris attēlu formātus. Sīkāks apraksts būs paskaidrojošajā sadaļā.

Ja grāmata datorā ir pieejama kādā citā formātā, to var arī pārvērst tādā formātā, ko saprot Kindle. Es pats izmantoju tādu rīku kā Caliber (open source), kas var pārvērst formātus un veikt visādus citus trikus, tostarp izveidot Kindle saprotamu formātu no RSS plūsmas tīmekļa vietnēs un nosūtīt to kā elektronisku dokumentu tieši uz Kindle (izmantojot Amazon pakalpojumu).

Īsāk sakot, es konvertēju saturu no nestandarta formātiem uz MOBI formātu, nosūtu konvertēto failu uz savu @kindle pastkasti un gaidu, kad tas parādīsies manā e-lasītājā.

Es tikai piebildīšu, ka pastāv neliela problēma ar PDF failiem. Tie ir piemēroti augstākas izšķirtspējas ierīcēm, tāpēc to pārvēršana Kindle saprotamā formātā (mobi) var radīt formatējuma zudumu, deformētus attēlus un citus defektus.

Ak, un vēl es piebildīšu, ka Amazon standarta DRM formāts (awz) nav tik drastisks, jo Kindle grāmatas jau var lasīt visās populārākajās ierīcēs, ieskaitot stacionāros datorus (Windows, Mac), mobilās ierīces (iPhone, iPad, Android, BlackBerry, Windows Phone 7). Drīzumā tiks laista klajā arī web versija, ļaujot Amazon klientiem lasīt grāmatas no jebkuras ierīces ar daļēji modernu interneta pārlūku. Šajā gadījumā DRM ierobežo failu kopēšanu, nevis to izmantošanu. Bet DRM ir DRM. Amazon, starp citu, ļauj izdevējiem neieviest DRM aizsardzību grāmatās (šī nav obligāta prasība, pārdodot grāmatas), tā ka tas nāk no izdevējiem, nevis no Amazones.

Jaukas lietas, bet ne kā pietiekams arguments pirkšanai

Šīs noteikti nav tās lietas, kas man liktu nopirkt Kindle, bet varbūt ir vērts zināt, ka ierīce spēj paveikt vēl dažas lietas. Piemēram, atskaņot mūziku. Tas tiek darīts, kopējot mp3 failus un ievietojot autiņus audio izvadē vai analogā standarta ierīcē. Kindle pat ir mazi skaļruņi, kas varētu izklausīties pēc parodijas par mūzikas klausīšanos. Tomēr šie skaļruņi nav domāti mūzikai, bet galvenokārt tie ir paredzēti teksta atskaņošanai, kas faktiski tiek īstenota diezgan labā līmenī.

Kindle ir arī interneta pārlūks. Eksperimentāls rīks, kas nav paredzēts regulārai interneta pārlūkošanai, jo tas ir ļoti neērts un lēns, bet dažreiz tas var būt noderīgs, ja tālrunim izlādējusies baterija vai tālrunis nedarbojas citu iemeslu dēļ.

Cena un iegāde pēc 01.01.2011

Tā kā tiek celti nodokļi no 1. janvāra (jeeej vienotība!), par ko es arī iepriekš rakstīju blogā, daudziem varētu interesēt, kas būs ar nodokļiem un kā notiek atmuitošana.

Nu tad tā. Pirmkārt, Kindle sūta no ASV. Pat, ja izmantosi  angļu vietni ar co.uk., pirkuma brīdī tevi nosūtīs uz ASV lapu. Tas nozīmē, ka nodoklis ir piemērojams un ir jāmaksā.

Sešu collu Kindle ar WiFi maksā 139 ASV dolārus. Piegāde uz Latviju izmaksās $ 20.98. PVN tiek iekasēts par produkta iegādi, izmaksu postenis ir ar nosaukumu “Importa nodevu depozīts” un summa ir $ 33,60. Tātad, norēķinoties par visu kopā, tas izmaksā 193,58 dolārus.

Šķiet, ka piegādes uzņēmums arī var iekasēt PVN pārdevējam, kurš šajā gadījumā ir diezgan pārliecināts, ka tas tā ir, jo atmuitošanas laikā man nekas vairāk nebija jāmaksā. Protams, nevar iztikt bez mazas veiksmes, bet vismaz nebija tik traki, kā iepriekšējā reizē (par to var lasīt šeit).

Tātad produktu piegādā privāts un starptautisks kurjers, manā gadījumā UPS. Lai uzņēmums deklarētu saņemto sūtījumu, man jāskenē un jāizdrukā (vai jānokopē) pase vai autovadītāja apliecība. Uz pases kopijas ir jābūt šādam tekstam:

Es pilnvaroju SIA EKL/LS (UPS pakalpojumu pilnvarotais pārstāvis) nodrošināt tiešu pārstāvību un lūdzu deklarēt sūtījumu ar produkta kodu ar augstāko likmi.

Pēc tam vēlreiz jāieskenē papīrs un jānosūta tas pa e-pastu (vai faksu). Tā nav pārāk čakarīgi, ja tev ir viss, kas ir vajadzīgs. Manā gadījumā es saņēmu zvanu no UPS un man teica, lai nosūtu tikai skenētu dokumentu. Es to arī izdarīju. Kad es braucu mājās no darba, man piezvanīja vēl kāds cilvēks un teica, ka man tas būs jādara vēlreiz, un man arī šim dokumentam būs jāpieraksta teksts. Tās darbdienas vakarā es to vairs nevarēju paspēt izdarīt, tāpēc nākamajā dienā gan zaudēju laiku, gan tas bija dubults čakars, darot to visu vēlreiz.

Ja pareizi saskaitīju dienas, tad Kindle 3 dienu laikā pēc izsūtīšanas nonāca Latvijas muitā. No muitas pie manis – vajadzēja vēl 3 dienas. Es nezinu kā citi, bet es joprojām jūtu, ka tas bija visai čakarīgi. Lai gan jāsaka paldies dižajai varai, ka pagaidām vēl nav jābrauc uz pašu lidostu un turienes birojiem.

Kopsavilkums

Amazon ir izlaidis lielisku produktu. Manis pēc tas varētu būt pat divreiz neglītāks, es augstu vērtēju tā pamatfunkciju un e-tintes ekrānu. Šis produkts ir ārkārtīgi veiksmīgs. To apliecina arī tiešsaistes atsauksmes, kā arī, piemēram, fakts, ka es decembra sākumā pasūtīju Kindle, bet tas atnāca pēc vairāk nekā mēneša. Acīmredzot šajos Ziemassvētkos daudziem šī bijusi dāvana.

Nu jau pāris gadus esmu pilnībā pārslēdzies uz Mac platformu un man vienmēr kabatā ir iPhone un/vai Android telefoni. Es neesmu īpaši sekojis Microsoft attīstībai, galvenokārt tāpēc, ka tā ir stagnējusi jau gadu desmitiem ilgi. Starp XP un Windows 7 bija cik, 10 gadi, ja? Un pat tagad nevar teikt, ka ir radīti pilnīgi inovatīvi jauninājumi.

Taču man ir nedaudz citādāks viedoklis par Windows Phone 7, kas šobrīd droši vien ir īstais nosaukums Microsoft mobilajai platformai. Raksta virsraksts ir tikai sarkastisks atgādinājums par platformas oriģinālo nosaukumu, kas man šķita tikpat stulbs kā Balmera ierastie priekšnesumi, vai par pēkšņie svētki, kas laikam regulāri tiek svinēti Microsoft veikalos.

Atgriežoties pie tā, ko es gribēju teikt… Neesmu Microsoft produktu fans, bet man šķiet, ka Windows Phone 7 varētu būt pat ļoti konkurētspējīgs produkts vidusmēra lietotājam. Tiesa, šajā platformā nav ne Apple ekosistēmas un ierīces/satura integrācijas, ne Android atklātības ideoloģijas, bet, ja Microsoft (vai adapteri) izstrādātu telefona pamatfunkcijas (zvanīšana, kontakti, SMS, kalendārs, interneta pārlūks) un iekļautu pāris pilnīgi perfekti izstrādātas aplikācijas (fotogalerijas, Youtube/Video, Twitter, Facebook u.c.), tad dažiem cilvēkiem es ieteiktu šo tālruni, kā vienu no vispiemērotākajiem viedtālruņiem. Mūsdienās šķiet, ka sīvas konkurences rezultātā pat iPhone tālrunis tādam vidusmēra lietotājam sāk kļūt par apgrūtinājumu.

Vai jūs atceraties, cik gadus Microsoft centās panākt savas stacionāro datoru operētājsistēmas “pielāgošanu” mobilajām ierīcēm? Visi tie piki (draiveri), draiveru un ierīču nesaderības? Neesmu pārliecināts, kā viss izvērtīsies, bet, manuprāt, Windows Phone 7 ir pirmā OS kopš iPhone (2007), kas piedāvā savu, daļēji unikālo lietotāja interfeisa versiju, nevis cenšas nokopēt katru mazāko detaļu. Un tas ir forši. Dažas versijas var apskatīt attiecīgajā Microsoft reklāmas lapā.

Es. protams, varu mainīt savas domas, tiklīdz ieraudzīšu kārtējo nekvalitatīvo Taivānas plastmasas telefona dizainu, vai kad paņemšu rokās šo telefonu un konstatēšu, ka viss lietotāja interfeiss raustās, kā tāds puņķis uz drāts, bet līdz pat šai dienai manas domas ir tikai teorētiskas.

Sākot ar šodienu, no App Store ir iespējams lejupielādēt vietējo Google Latitude iPhone versiju.

Bloga apmeklētāji jau, iespējams, ir pamanījuši, ka pirms pusotra gada es izveidoju iPhone aplikāciju iMeet, kas dara kaut ko stipri līdzīgu. Protams, Google ir lielāka ietekme, un šis kļūs par daudz populārāku risinājumu, tomēr es ceru, ka mana iMeet aplikācija līdz ar to nepazudīs.

Es pats joprojām uzskatu, ka iMeet ir funkcionālāks rīks, kas nodrošina vairāk iespēju, pat ja tu vari redzēt savus draugus reāllaika režīmā (atrašanās vietas atjaunināšana ik pēc 10 sekundēm), ko Google Latitude aplikācija nevar. Ir pat iespēja sūtīt ziņas pašā aplikācijā, saņemt automātiskos paziņojumus par draugiem, kas atrodas tuvumā, kā arī daudzas citas noderīgas lietas.

Nedaudz vēlāk es varētu uzrakstīt detalizētāku salīdzinošo rakstu. Tagad man vajag iedzert kafiju un nopietni padomāt, vai ir vērts vispār turpināt attīstīt iMeet aplikāciju. Esmu sācis veidot arī Android versiju, bet ir grūti konkurēt ar tādiem smagsvariem kā Google.

Edijs no läbums.lv ir uzrakstījis rakstu par HTC Desire HD telefonu. Raksts ir ļoti labs, bet es nebūtu tajā tik ļoti ieinteresēts, ja Edijs nerunātu par šo telefonu, to salīdzinot ar iPhone 4.

Tas, kas ir interesanti, būtībā nav pats salīdzinājums, kurā tiek rakstīts, ka viens no tiem ir labāk par otru, bet gan tāds reāls lietotāja skatījums uz ikdienas funkcijām un sajūtām. Piekrītu par daudz ko, kas uzrakstīts šajā rakstā, bet tomēr es pats daudz ko uztveru citādāk.

Atļaušos atgādināt, ka esmu gan iPhone 4, gan Desire tālruņu īpašnieks. Es arī attīstu abas šīs platformas. Joprojām redzu iPhone 4 kā produktīvāku platformu gan ikdienai, gan konkrētiem uzdevumiem, bet redzu arī vietas, kur Android OS ir daudz jaudīgāks. Par abām šīm platformām man būtu daudz ko teikt, bet man nepatīk redzēt muļķīgas salīdzinošas diskusijas par telefonu parametriem, kur katrs apgalvojums tiek izteikts bez jebkādiem argumentiem, saprašanas, zināšanām un pieredzes par otru platformu. Edija raksts, manuprāt, nav tāds.

No 2011. gada 1. janvāra precēm, kuru cena pārsniedz 10 ASV dolārus un kuras pasūtītas no ASV, Ķīnas vai citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, tiks piemērots PVN. Ļaujiet man jums atgādināt, ka līdz šim limits ir bijis EUR 150. Arī pats PVN nodoklis palielināsies no 21% līdz 22%. Ziņa ir pāris mēnešu veca, bet man šķita svarīgi par to atgādināt.

Tā kā dažas lietas ir pieejamas tikai tās pasūtot no ārzemēm, izrādās, ka man turpmāk būs jāmaksā attiecīgā preces tirgus vērtība + piegādes izmaksas + PVN par gandrīz visu. Tas viss izklausās pēc laupīšanas, tāpēc apsvēršu iespēju atgriezties pie pasta pārsūtīšanas iespējām.

Vakar vakarā Apple apstiprināja iMeet 2.0 versiju, par ko es esmu ārkārtīgi priecīgs. Šodien šai inovācijai jau būtu jāizplatās App veikalos.

Ja iepriekš jūs neesat neko dzirdējuši par iMeet, tad varat iepazīties ar šo aplikāciju, apmeklējot attiecīgos ierakstus šajā blogā vai arī dodoties uz tās oficiālo mājaslapu – http://www.imeetapp.com/.

JAUNUMI

Tas ir liels atjauninājums ar daudzām jaunām funkcijām, kas padara iMeet vēl ērtāk lietojamu. Saraksts ar funkciju aprakstiem ir šāds:

Tagad tā par brīvu – ja iMeet pirms atjauninājuma maksāja $ 0,99, tagad to var lejupielādēt bez maksas;

Automātiskā atrašanās vietas atjaunošana – iepriekš lietotājam bija jāieslēdz iMeet, lai atjaunotu savu atrašanās vietu, tad tagad ar 2.0 versiju atrašanās vieta tiek automātiski atjaunota fonā. Lai šī funkcija darbotos, ir nepieciešama ierīce ar noteiktiem parametriem – šobrīd tā ir pieejama iPhone 4 un drīzumā arī iPad. Ir viena svarīga nianse – ja lietotājs nav ieslēdzis iMeet, tad atrašanās vieta tiek atjaunota tikai pēc “būtiskas atrašanās vietas maiņas”, kas faktiski nozīmē, ka pozīcija mainās tad, kad mainās radio torņi, Wi-Fi stacijas, kā arī tas notiek pēc ilgāka laika intervāla. Šāda pieeja nodrošina ilgāku ierīces akumulatora darbības laiku, jo GPS un datu pārraide patērē ļoti daudz enerģijas. Es varēju izveidot aplikāciju tā, lai atrašanās vieta visu laiku tiktu atjaunināta, bet tad šāda funkcija ievērojami samazinātu akumulatora darbības laiku.

Paziņojumi par draugiem, kas atrodas tuvumā — lietotājs var noteikt attālumu, kādā viņš vēlas saņemt paziņojumus (paziņojumu iestatījums) par draugiem, kas atrodas tuvumā. Šis līdzeklis darbojas visos iPhone modeļos, taču ir jābūt instalētai vismaz iOS 4.0 +.

Sasaldētais skats — varat iestatīt iMeet tā, lai reģistrētu izmaiņas jūsu draugu pozīcijā. Kad funkcija ir aktivizēta, iMeet pēc nepieciešamības pielāgos skatu (nomaina). Tas noder, ja ir uzstādīta neliela mēroga ierīce, un draugs būtiski maina atrašanās vietu. Tagad, piemēram, braucot ar automašīnu, ir iespējams “iesaldēt” skatu un pati karte sekos lietotājiem.

GPS Precizitātes Indikators — GPS signāla precizitātes indikators jeb aplis tagad ir redzams ap lietotāju, parādot reģionu, kurā atrodas draugs. Līdz šim ir bijušas vairākas reizes, kad uz kartes neprecīzā vietā attēlots draugs (jo, piemēram, tu atrodies pagrabā vai tamlīdzīgā vietā).

Braukšanas virziena indikators — ja draugs ir ieslēdzis iMeet un ir ceļā, citi var redzēt viņa pārvietošanās virzienu, ko norāda bultiņa virs ikonas.

iPhone 4 atbalsts — pārveidotas ikonas ekrānam “Retina”, pārbaudītas funkcijas un lietotas iPhone 4 atbalsta funkcijas

Lietotāju bāze

iMeet aplikāciju pašlaik lieto vairāk nekā 30 000 lietotāju. Laikam kādam no šiem lietotājiem varētu būt interesanti spriest par iMeet iespējām un to, cik daudz šobrīd tiek izmantots.

iPad

Principā iMeet kods ir gatavs lietošanai iPad, bet tam ir nepieciešams iOS 4.2, kas vēl nav publiski pieejams. Kas attiecas uz universālas aplikācijas izveidi (viena aplikācija darbojas abās platformās), es gribētu kādu brīdi pagaidīt, kamēr lietotāji atjaunina savus iPhone uz versiju 4.2. Tātad – jā, iPad versija būs, bet izskatās, ka šis atjauninājums parādīsies jau nākamā gada sākumā.

Web versija

Pašlaik es strādāju pie iMeet web versijas, kas ļaus cilvēkiem sekot līdzi savu draugu atrašanās vietām, neieslēdzot tālruni. Tajā būs iekļauta pamatfunkcionalitāte – jūsu draugu pašreizējā atrašanās vieta, nosūtītie un saņemtie e-pasta ziņojumi, kā arī tālruņa atrašanās vieta vai tas, ko Apple dēvē par “Find My iPhone” funkciju “MobileMe”. Jebkurā gadījumā tas ir izstrādes stadijā, bet, ja kāds vēlas privātu uzaicinājumu, es varu to nodrošināt – nosūtiet man pieprasījumu ar iMeet reģistrēto e-pastu un saiti.

Atjauninātā mājaslapa

Ir atjaunināta arī iMeet mājaslapa ar īsiem un skaidriem galveno funkciju un ekrānuzņēmumu ekrānšāviņiem. Dodieties uz http://www.imeetapp.com/, lai uzzinātu vairāk.

Noslēgumā

Nu, tad tā. Es ceru, ka iMeet 2.0 kļūs vēl populārāka nekā tās iepriekšējā versija. Izmantojiet to bieži un ziņojiet, kā jums patīk. Jaunāko versiju varat lejupielādēt no iTunes App Store.