Author

Thomas Judkins

Browsing

Apple spēris vēl vienu soli tuvāk iPhone SDK izlaišanai: 6. martā plānotas dažas tikšanās, lai spriestu par iPhone programmatūras turpmāko attīstību. Nav zināms, vai SDK izstrādātājiem tiks izlaista tajā pašā datumā vai vēlāk.

Es vairākkārt esmu rakstījis pozitīvas lietas par “Dabas Koncertu”, kam esmu sekojis jau no pašiem pirmsākumiem (2006. gadā).

Tad pirms dažām dienām PlatformaMusic paziņoja par šo koncertu. Iznāk CD + DVD + grāmata ar dzeju par šo tēmu. Nosaukums ir tāds pats – “Chunchin’s Day and Night Book”. Nedaudz detalizētāku aprakstu vari atrast pašā PlatformaMusic mājaslapā, kā arī ir iespēja noklausīties albumā redzamās dziesmas. Es noteikti pats nopirkšu šo albumu/DVD formātā.

Dabiski, ka šāda veida mūzikas tiešraides klausīšanās ir pavisam atšķirīga – gan atmosfēra, gan vizuālais noformējums. Pāris bildes no šī pasākuma ir manā galerijā, ja nu kādam gadījumā ir interese.

Es tevi nedaudz nesaprotu. Pilnu ziņu, komentārus un viedokļus par prezidenta vēlēšanu rezultātiem vari izlasīt šeit. Ir runa par tautas sacelšanos, nekārtībām, pārpratumiem un neapmierinātību. Tajā pašā laikā visi, ar kuriem viņi tiekas, izsaka noraidošus komentārus un piezīmes par jaunievēlēto prezidentu.

Šajā sakarā man radās jautājums – vai Latvijā nav tik daudz cilvēku, kuriem ir kaut kas skaidrs par parlamentāras republikas pamatprincipiem? Latvijā taču jūs visi izvēlaties parlamentu, kura viena no funkcijām ir prezidenta ievēlēšana. Vienkārši sakot, jūs paši netieši ievēlējat prezidentu. Parlaments ir izdarījis izvēli, tāpat kā jūs, ievēlot parlamentu. Prezidenta loma politikā arī tagad šķiet stipri pārvērtēta. No satraukuma un sarunām secinu, ka diezgan lielai daļai nav pat skaidrs, ar kādiem jautājumiem prezidents nodarbojas Latvijā un kam Latvijā ir domāta lēmumu pieņemšanas vara.

Paskatieties uz 10. Saeimas deputātu sarakstu. Saskaitiet, par cik no šiem cilvēkiem esat vismaz kaut vienu reizi dzirdējuši. Man sanāca mazāk nekā puse. Un pat līdz šim man nebija ne jausmas, ka “Degpunkta” Kārlis Seržants balss un tēls sēž Saeimā. Patiesība ir tāda, ka tieši šie cilvēki valstī pieņem svarīgākos lēmumus, tostarp arī ievēl prezidentu.

Domāju, ka paies pāris dienas un visi nomierināsies. Ja Saeimu arī jūlijā (?) atlaidīs, tad tauta tievēlēs tieši tos pašus cilvēkus, un uz pāris gadiem atkal būs miers un labi padarīta darba sajūta. Neviens neko nesapratīs un nekas arī nebūs mainījies.

Četrus gadus man bija jāklausās nosodošās piezīmēs par pašreizējo prezidentu. Dažas dienas pirms nākamajām prezidenta vēlēšanām mums parādās jauns varonis, kurš sola atlaist valdošos spēkus. Kādu brīdi man šķita acīmredzami, kāpēc Zatleram radās šāds priekšlikums, bet izrādās, ka sabiedrība ļoti viegli uz īsu brīdi pavilkās uz populismu.

Ja nu kāds ir vainojams, tad tikai mēs paši. Ja kaut ko var izdarīt, tad tikai izdarot atšķirīgu izvēli nākamajās Saeimas vēlēšanās. Vai paņemot lēmumu un iesaistoties kā citādāk.

Ir pagājis jau mēnesis, kopš es vairāk vai mazāk aktīvi lietoju savas draudzenes “MacBook”. Es uzrakstīšu mazliet par lietām, kas man īpaši patīk un kas man pavisam noteikti neiet pie sirds.

Plusi:

LCD – ekrāna kvalitāti es pamanīju nekavējoties. Noteikti labākais LCD klēpjdators, kurā esmu skatījies.

Konsole – Kas gan varētu būt labāks par šo? Ja es uz šo visu skatos kā īsts Windows lietotājs, kuram tiešām pietrūka UNIX konsoles klātbūtnes, tad Mac ir ideāla OS, kas apvieno jaukas grafikas, un tās iebūvētā konsole. Vienkārši lieliski.

Spotlight – ideālā funkcija. Mums parasti ir jāatrod kaut kas sistēmas iestatījumos, lietojumprogramma, faili, e-pasta ziņojumi vai kāda frāze no dokumenta satura. Savukārt Spotlight funkcija atrod jebko vien dažu sekunžu laikā.

Standarta programmatūra – yap, šeit MS vienkārši nobāl. Mac OS X jau piedāvā programmas, kas ļauj: pašam izveidot filmas, ierakstīt DVD, veidot normālus mūzikas ierakstus (pēc dziesmām), organizēt attēlu un mūzikas bibliotēku, veidot prezentācijas, sinhronizēt citas ierīces ar Mac, saplānot laiku (kalendārs). Nemaz nerunājot par vienkāršām lietām, piemēram, ekrānuzņēmumu – jūs zināt, kādas sāpes sagādā ekrānšāviņš XP, kur tas atbalsta tikai parastu failu saspiešanas formātu. Nav jāpērk nekādi tildes kantori vai winlats, lai darbotos ar krievu klaviatūru. Vai man turpināt?

Saderība – neesmu vēl atradis tādu ierīci, kas nedarbojas uz MacBook – visi tie USB zibatmiņas diski, karšu lasītāji, fotoaparāti – tie ir tikai jāpiesprauž un viss darbojas. Pat mans wacom planšetdatora panelis un PS/2 = > USB adapteris (jebkurai pelei/tastatūrai) uzreiz ir gatavs darbam. Šķiet, ka vienīgais izņēmums, iespējams, varētu būt printeri, bet tas vēl ir jānotestē.

Akumulators – Izcils manā skatījumā. Ja IBM vai HP iztur aptuveni 1,5 stundas, MacBook iztur 3,5 stundas ar vidēju slodzi (bet ne vairāk kā 6 stundas).

Inovācijas — MacBook restartēšanai netiek veikta programmatūras vai draivera atjaunināšana. Nu ok, vienureiz jautāja, bet tas bija kaut kāds MacBook kodola atjauninājums, nevis operētājsistēmas vai programmatūras.

Pults – Standarta komplektā ir iekļauta seksīga, maza tālvadības pults, kas ļauj vadīt prezentācijas, slaidrādes, mūziku, filmas u.c. Ideālā gadījumā Apple to ir iekļāvis standarta komplektācijā.

Izslēgšana – Windows datoros es vairākkārt esmu pamanījis, ka, ja ieslēdzu un aizveru klēpjdatoru, tas netiek pilnībā izslēgts, bet tas turpina darboties vai, labākajā gadījumā, pāriet gaidīšanas režīmā. Tas nekad nav noticis ar MacBook. Varu brīvi veikt izslēgšanu un uzreiz aizvērt tā vāku – OS tiks normāli izslēgta, bez jebkādiem pārsteigumiem (tukšu akumulatoru, pazaudētus datus).

Nesanāca/ nepatika/ nedarbojas:

Interneta savienojums ar telefonu (bluetooth) – Lai gan man izdevās pieslēgt savu SE K800i mobilo telefonu, es tā arī nesapratu, KĀ. Lieta tāda, ka Windows sistēmā tas ir samērā viegli izdarāms (vismaz skaidri saprotami) – mēs kā ierīci izmantojam mobilo telefonu, uztaisām jaunu modema savienojumu, ievadām LMT savu GPRS numuru un viss. Savukārt Mac OS X man to pat nevajadzēja. “Join network on k 800 i” tikko parādījās Bluetooth ierīcēs. Savukārt nedaudz vecākai Nokia 7370 es neko pieslēgt nevarēju. Pirmkārt, šāda izvēlne neparādās tur, kur parādījās “K800i”, un, otrkārt, neatkarīgi no tā, cik cītīgi jūs mēģināt izveidot savienojumu ar “bluetooth”, tas vienkārši nedarbojās. Sasodīts.

Austiņas/Line-In ievades – vai nu tas ir tikai man, bet line-in ievades kā tādas… Vismaz manas austiņas un mikrofons tajos portos ir tik dīvains. Bet varbūt tas ir mājiens, ka man jāpērk Apple ierīces?

Hibernācija — ir jāveic īpašas darbības, lai Mac varētu izslēgt, nepazaudējot datus un lejupielādētās programmas. Hibernācijas līdzeklis Windows sistēmā ir novietots šeit.

Safari – nezinu, kāpēc Apple to sauc par “labāko pārlūkprogrammu pasaulē”, bet diez vai tā tas patiešām ir. Vismaz 2.x versijas šad tad ir tiešām labas, un šis nestrādā, tāpat kā docs.google.com. Lai gan to nevar nosaukt par OS trūkumu, jo ir pieejams arī FireFox, bet lapas jau ražo izstrādātāji, tāpēc droši vien Google tikai šajā gadījumā nemēģināja. To nevar nosaukt par ļoti negatīvu lietu, jo viss jau teorētiski strādā.

Tastatūras apgaismojums — Apple tas būtu nepieciešams ne tikai PRO versijām, lai varētu integrēt tastatūras apgaismojumu, bet arī standarta MacBook. Tas būtu patiešām jauki.

Office pareizrakstības pārbaude — lai gan Microsoft izstrādā arī savu Office programmatūru Mac OS X, tā neatbalsta pareizrakstības pārbaudi latviešu valodai (Office 2004). Ja valoda nav šajā sarakstā, tad tur neko nevar padarīt. Varbūt jaunākā biroja versija ietvers arī latviešu valodu, bet pagaidām mums ir jānodarbojas ar TextEdit (vai iWork Pages) + cocoAjury, bet šāds risinājums ir arī diezgan ķēpīgs, jo latviešu vārdnīcā Aspell ir tikai puse no visiem LV vārdiem. Izmisuma gadījumā pēdējais variants ir uzrakstīt tekstu programmā Firefox (ja ir instalēts šāds paplašinājums), pēc tam to visu nokopēt vienā no teksta redaktoriem … īsāk sakot, jāaizmirst pareizrakstības pārbaude Mac datorā.

MacBook ekrāna vāks — tas nav tik plats, kā varētu vēlēties. Klēpjdatori parasti tiek nēsāti klēpī, un, guļot uz muguras, lai būtu iespējams ērti strādāt, atlokot šo vāku par gandrīz 180 °. MacBook gadījumā tas var nebūt tik viegli, jo leņķis nav tik plats un vāciņš vispār pats par sevi nav tik plats. Līdzīgi kā šim konkrētajam modelim, salokot tas nedaudz saplaisā plastmasā. Taču salocīts noteiktā pozīcijā, tas turēsies diezgan stingri.

Apkopojot visu šo penteri ar svarīgām un ne tik svarīgām lietām, varu secināt, ka Mac varētu būt ideāli piemērots tiem, kuri tikai sāk strādāt ar datoriem, pateicoties šīs programmatūras piedāvātajam klāstam un OS intuīcijai. Lielāko daļu operāciju šajā operētājsistēmā var veikt ar peli – nepatīk programma – > vienkārši aizvelc to uz atkritni. Ja tu pats gribi uztaisīt slowforte filmu – pārvelc bildes, mūziku un video no kameras ar peli vienkārši iepriekš instalētā programmā un viss ir gatavs!

Par linuxoid argumentiem – priekš manis Linux vispār nav piemērota operētājsistēma personīgajiem datoriem, un es nedomāju, ka tā kādreiz būs. Man OS ir svarīgāka nekā firefox un skype.

Runājot par sevi, datoru es lietoju jau kopš MS-DOS un Windiws 3.0 laikiem, tāpēc atkarība no Microsoft ir bijusi visai spēcīga. Tomēr tas man neliedz viennozīmīgi pateikt, ka es pats tagad pārslēgšos pilnībā uz Mac platformu, jo viss, kas man ir vajadzīgs, jau ir tur – man ir vajadzīgi attēlu apstrādes un programmatūras izstrādes rīki (photoshop, illustrator, dreamweaver utt.). Ja kādreiz vajadzēs iedarbināt kādu Windows aplikāciju (JS Latvija ar GPS), tad Boot Camp vai Parallels būs mans draugs.

Ja kādam kādreiz ir bijis jāmaksā par satiksmes pārkāpumu, tad viņš noteikti ir pamanījis, ka pašā administratīvajā protokolā nav minēts konta numurs vai kāda cita informācija, kas palīdzētu saprast, kā samaksāt šo soda naudu, izmantojot internetbanku. Bet realitātē šādas informācijas nemaz nav. Varbūt kāds zina, kur to atrast, bet, es varu nedaudz palīdzēt to saprast.

Tādējādi pastāv “žiro maksājumi”, saskaņā ar kuriem bankas pašas var izmaksāt naudu tajos kontos, kuros tas ir nepieciešamas.

Lai to izdarītu, piemēram, hanzanet.lv, jāievada Maksājumi – > Bankas definētie maksājumi – > Žiro rēķina maksājums un pēc tam jāievada Žiro Nr. (kas ir ierakstīts protokolā), rēķina numurs (arī atrodams protokolā), apraksts un summa. Vari vēlreiz ievadīt sava rēķina numuru apraksta laukā, varbūt pat savas automašīnas numuru, lai kļūdas gadījumā maksājumu varētu vieglāk atrast.

Un tas ir viss. Viegli un nesāpīgi. No otras puses, tas, kas CP būtu jādara – jāpieraksta vēl viena rindiņa protokolā, ka sodu var samaksāt arī tiešsaistē, izmantojot žiro numuru.