Vienkārši tā iedomājos, ka vajadzētu blogā ielikt feedu no jaunā Google Buzz servisa.
Precīzi vienu minūti man prasīja atrast detalizētu API dokumentāciju par jauno servisu. Pieslēgties savam serverim, palaist mīļāko editoru un sameklēt vajadzīgo failu + rindiņu: divas minūtes. Uzrakstīt miniaplikāciju, kas izvelk manus pēdējos buzzus no google serveriem: divas minūtes. Noformatēt HTML: vēl vienu minūti.
Nopietni, es saskaitīju - sešās minūtēs izveidoju sava bloga integrāciju ar jauno Google Buzz servisu. Darbiņu paveicu pat pirms google bija vēl piesaistījis manam accountam jauno fīču! Nevaru iedomāties, šitā cept aplikācijas pirms gadiem, teiksim, pieciem. Pirms tiem pašiem pieciem gadiem nevarēju arī iedomāties, ka visi dati būs tik atvērti un visiem tik viegli pieejami. Un, ka jauni servisi tik ātri “apies” riņī visam tīmeklim.
Tātad, kopš šodienas šī bloga labajā pusē varēs atrast arī manu buzz fīdu. Zinu, ka uz roku pirkstiem ir saglabājušies cilvēki, kas joprojām ienāk blogos, lai izlasītu kaut kādu ziņu klasiskā veidā. Oh well, viss iet pa riņķi. Blogi atkal būs modē… Pēc gadiem pieciem.
11. February, 2010
kategorijas: Starp citu
Birkas: api, buzz, development, google, google buzz, php, Twitter, web
Kādu laiku atpakaļ piereģistrējos vimeo.com lapā, taču līdz šim man nebija nevienas lietojamas iekārtas, ar kuru varētu uzfilmēt kaut cik izskatīgu video materiālu un kuru varētu nošērot arī pārējai pasaulei.
Par cik beidzot esmu ticis pie micro 4/3 foto kameras, kas spējīga ierakstīt arī samērā baudāmu video (720p), tad turpmāk mani varēs sastapt arī manā vimeo kanālā. Jāapgūst kaut kādi filmēšanas un montāžas pamati, tāpēc sākumā neko daudz tur atrast nevarēs, bet, gan jau ar laiku.
Zemāk redzams pirmais video ar mūsu Devon Rex kaķi. Laicīgi brīdinu, ka video nav pārāk interesants. Varbūt atskaitot vienīgi spēlēšanos ar telpas dziļumu :)
Lai gan lapa pastāv jau kādu laiciņu, līdz manai uzmanībai tā nonāca tikai nesen. Runa ir par lapu, dēļ kuras sacepušies ir gan pašmāju mēdiji, gan krievu prese, un dēļ kuras, visticamākais, tiks ierosināta kriminālatbildība- http://www.latvietislatvija.com/AUTO/.
A man tāds jautājums- ko visi tā sacepušies? Tač ļaudis, kas krievijas atribūtiku izmanto auto dekorēšanai to ļoti pompozā veidā arī vēlās tā visiem afišēt. Ko uzreiz tā slēgt mājas lapu? Vai kāds pret to ir protestējis, vai šie dati vispār ir pārbaudīti?
Neatbalstu privātu datu publicēšanu, un domāju, ka satura autori ir diezgan patupi ļautiņi. Bet tad no otras puses- vai tautai nav jāzina savi varoņi!? Tač šitie prokrieviskie izgājieni tāpat nekur nepazūd. Ja Vācijā aizliedza svastikas izmantošanu, tad, vai mums nevajadzētu aizliegt visus šitos “nacionālos” izgājienus, tai skaitā, krievijas simbolikas izmantošanu kaut kādu publisku viedokļu paušanā?
Arī man visas šitās aktivitātes saistās ar okupāciju (tipa, režīma uzspiešanu) un cilvēku nogalināšanu (formāli - izvešanu). Tas gan nenozīmē, ka konkrētos cilvēkus es sauktu par okupantiem, jo šie ļaudis tajā nav piedalījušies. Diez vai par to pat īpaši interesējas, par cik garīgā ziņā joprojām dzīvo Krievijā - lasa Krievijas (krievu valodas, kas ir tas pats) presi, skatās krievijas TV un iespēju robežās uzturās attiecīgajā sabiedrībā, kur par tādām lietām netiek domāts. Dažreiz man ir sajūta, ka es labāk zinu to, kā patiesībā dzīvo cilvēki 10km ap Maskavu un skaisto Pēterburgu. Tur valda viena vienīga nabadzība un posts, un, man ir ar ko to atspēkot.
Kāpēc tas dažiem labiem netraucē dzīvot kaut kādā ilūzijā, ka šeit ir Krievija - es nezinu. Ar to es domāju nacionālās (vienīgās) valodas apgūšanu, likumu ievērošanu, kultūras apgūšanu un vispārēju integrāciju. Arī to, kā minētā simbolika palīdz tikt galā ar Latvijas pašu radītajām nejēdzībām - arī to es nesaprotu.
Īsāk sakot- vajag aizslēgt minēto mājas lapu, bet varbūt pie reizes vajag aizliegt arī šādu simbolu izmantošanu? Lai gan es būtu priecīgāks, ja mainītos attieksme un “karogu grupiņas” spētu vairāk respektēt nāciju un valsti, kurā dzīvo.
Nobeigumā novērojums vairāk humoram. Ja paskatās auto īpašnieku tabulu, tad izkristalizējas TOP autmašīnas markas, kuras izvēlās minētās atribūtikas īpašnieki. Bez nekādām cermonijām un lielas analīzes - tās ir BMW markas automašīnas. i nekāds jaunums, i nekāds pārsteigums.
Paturpinot Google tēmu.. Kā solīts, tad Google Docs ir palaidis tautās “upload any file” fīču, kas ļauj glabāt uz google serveriem jebkāda tip failu līdz 250MB.
Maksimālais kopējais izmērs, ko iespējams dabūt bez maksas ir 1GB. Par katru nākamo GB ir jāpiemaksā 0.25$ / gadā. Tiesa, minimālais apjoms ir 20GB par 5$ / gadā. Apskatiet paši.
Nezinu kā citi, bet es pagaidām palieku pie DropBox, kuram ir vairāk fīču- integrācija ar desktop operētājsistēmām, mobilajām aplikācijām, glītāks interfeiss un vairāk vietas par brīvu- man šobrīd rāda 2.8GB.
Šī ziņa nav jauna, bet pirms aptuveni nedēļas Google ieslēdza HTTPS visiem Gmail lietotājiem kā noklusēto konekcijas veidu. Par iemesliem var izlasīt Google Gmail blogā.
Bet vai varētu būt nedaudz savādāk? Piemēram, ka īstie iemesli ir saistīti ar “Ķīnas incidentu“?
Vakardien noskatījos Jāņa Streiča jaunāko filmu “Rūdolfa mantojums”. Starpcitu, mājas apstākļos uz ProHD lentas.
Kā lai pareizāk tagad uzraksta.. Streiča daiļradei visnotaļ ir vieta latviešu kultūras mantojuma skapī, taču es nesaprotu, par ko cilvēki visapkārt ir tik ļoti satraukti. Filmas sižets ir diezgan pliekans, bet vēl sliktāks ir veids, kā filma uzņemta. Detaļas nav noslīpētas. Es pat nerunāju par skopo gaismošanu un neautentisko vidi (finansējums), bet vairāk par kinomotogrāfiju un sižetu kopumā. Sajūta, ka visa darbība notiek kaut kādā plaknē, un kopš filmas sākuma tiek nozagts ticamības moments, ka aktieri patiesi iejutušies savos tēlos. It sevisķi galvenie.
Vēl viena lieta, kas mani skumdina ir fakts, ka visām filmām pa lielam tiek izvēlēti vieni un tie paši aktieri. Neesmu eksperts par aktieru pieejamību un talantiem Latvijas mērogā, taču Artūra Skrastiņa un Rēzijas Kalniņas tandems mani jau izsenis kaitina. Cik vēl ilgi?
Lai piedod man visi patrioti, kas IMDb lapā ielikuši vērtējumu 9.3 no 10.
- Apraksts, bildes un seansa laiki - kinogaisma.lv;
- Raksts TV*NETā Ēķis :Rūdolfa mantojums kā latvietības etalons;
- IMDb lapa;
Zemāk lasāmais spriedelējums bija rakstīts mēnesi pirms izziņošanas par jauno iPad, līdz ar to raksts nav uztverams kā iPad apskats, bet vairāk kā prognozes.
iSlate? Nu nē.. Esmu diezgan pārliecināts, ka Apple nenosauks nākamo planšetveidīgo iekārtu par iSlate. Neskatoties uz to, ka visi resursi baumo tieši par šādu nosaukumu. Personīgi man tas liekas pabriesmīgs. “Šīferis”? Srsly?
Zinu, ka internets jau ir pilns ar spekulācijām un haipu attiecībā uz to, ko apple it kā laidīs klajā pēc nedēļas. Protams, es nezinu vai viņi vispār laidīs klajā jaunu produktu, bet, ņemot vērā plašās diskusijas, arī man rodas zināms pārdomas ap šo. Mēģināšu aprakstīt savas domas un redzējumu.
Gandrīz vai visas lielās kompānijas izlaiž tipa atšķirīgas produktu sērijas, kas savstarpēji pēc funkcionalitātes ne ar ko tā īsti neatšķiras. Piemēram, tie paši portatīvie datori vienam ražotājam. Pēc veiktspējas vienādi, bet viens ir aprīkots ar pirkstu nospiedumu skeneri- cits dators ar karšu lasītāju, bet bez skenera. Viens ir aprīkots ar iebūvēto webkameru, bet otrs- pieejams ar zilu korpusu un bez webkameras. Vienam procesora jauda ir 1.8Ghz un skaļrunīši ir blakus klaviatūrai, otram - 2.2Ghz un skaļruņi ir blakus ekrānam. Ir arī ātrais modelis - 3Ghz jaunākais pentiums ar webkameru un klaviatūras apgaismojumu, taču tas nāk tikai ar Linux OS, korpuss ir kretīniskā krāsā un touchpad atrodas augšpusē, nevis apakšā.
Citiem vārdiem sakot, šīm kompānijām nav īstu pārdošanas argumentu- ar ko viens tās ražotais modelis ir labāks par citu. Un ja tādi argumenti ir, tad vismaz man allaž ir bijis neiespējami par kaut ko izšķirties, par cik vienmēr ir bijis pārāk daudz kas jāupurē.
Manuprāt, ja Apple izlaidīs jaunu iekārtu, tad tā būs paredzēta konkrētai funkcionalitātei un mērķa auditorijai, un tā tiks prezentēta kā fundamentāli jauns produkts. Tā netiks pārdota vairāk, kā divās dažādās versijās.
Baumo, ka jaunā Apple iekārta būs tablet-tipa dators ar Mac OS X operētājsistēmu. Tas būs aprīkots ar vidēji lielu ekrānu, un kura pārsvarā domāta multimediju atskaņošanām, interneta pārlūkošanai un tamīdzīgām lietām.
Iespējams. Taču es šaubos, ka Apple veidotu tablet datoru tikai tāpēc, ka uz tā darbojas visas tās pašas lietas, kas uz OS X, un vienīgais pārdošanas arguments būtu tas, ka iekārta ir plānāka par portatīvo datoru, un tam ir liels, skārienjūtīgs ekrāns ar virtuālo tastatūru. Es domāju, ka šo produktu vairāk raksturos tieši tās saturs un lietotāja interfeiss. Paskaidrošu.
Apple jau tagad ir lielākais mūzikas pārdevējs pasaulē (gan starp on-line, gan offline pārdevējiem). Tāpat apple ir arī lielākais un populārākais on-line filmu pārdevējs. Tas būtu diezgan loģiski, ka uz šīs iekārtas varētu atskaņot audio un attēlot video. Pie kam, visticamākais, ka pietiekoši augstas izšķirtspējas video, lai to varētu arī kaut cik izbaudīt. iPhone tā pa īstam nav piemērots video skatīšanai, nedz sava ekrāna lieluma dēļ, nedz veiktspējas dēļ. Man šķiet, ka iekārtai būtu jābūt ar iespēju atskaņot 720p video.
Ir vēl viena kategorija, jeb produkts, kas šobrīd nav atrodams iTunes veikalā, un tās ir e-grāmatas. Man liekas, ka šī iekārta būs īpaši piemērota grāmatu lasīšanai, un attiecīgi tā arī tiks poziocionēta. Ar “īpaši piemērota” es domāju atsrādātu lietotāja interfeisu, ekrāna kvalitāti, izmēru un tamlīdzīgas lietas. Lietotāja saskarnei un ekrāna kvaltētei šeit būs liela loma. Daudz lielāka, nekā megaherciem un kopējam fīču daudzumam.
Vai esat ievērojuši, cik iPhone ekrāns ir pārskatāms un lasāms? Lai arī šis ekrāns salīdzinoši ar augstākas izšķirtspējas tālruņu ekrāniem skaitās nekvalitatīvs, man ir sajūta ka lasīt uz iPhone daudzos gadījumos ir krietni patīkamāk. Rodās sajūta, ka Apple dizaineri strādā mēnešiem- pielāgo šriftus, bīda pikseļus, maina kontrastus un krāsu, līdz tiek panākta maksimāli laba lasāmība.
Rezumējot- šis produkts visticamākais tiks asociēts ar saturu, nevis funkcionalitāti, kas var aiztāt datoru. Paredzu, ka iTunes tiks pie jaunas versijas, kurā būs nopērkams arī manis minētais e-grāmatu saturs.
Iespējams, ka tiks likts uzsvars arī uz informācijas glabāšanu un pieeju no mākoņa, piemēram, caur Apple MobileMe servisu.
Visu Apple ražoto dizpleju dizaini ir palikuši diezgan līdzīgi- melni un spīdīgi. Šim nevajadzētu būt izņēmumam. Izmērs varētu būt kādas 10″. Sīkākus minējumus neizteikšu.
Baumo dažādi. Gan, ka tablets varētu darboties uz tās pašas OS, uz kā darbojas iPhone, gan pastāv arī versija, ka uz tā darbosies Mac OS X. Lai gan man pašam šķiet, ka tam būtu jābūt pavisam jaunam OS, tomēr iepriekš minētās lietas var panākt arī izlaižot jaunu iPhone OS versiju. Noteikti tā nebūs standarta OS X.
Domāju, ka operētājsistēmas līmenī noteikti tiks iekļauts atbalsts App Store veikalam, kurā būs iespējams iegādāties 3d party programmas. Neiznu gan, vai tieši tās pašas iPhone, vai arī būs kāds jauns princips. Visticamāk, ka šāds atbalsts tiks iekļauts nedaudz vēlāk.
Par veiktspēju man ir grūti spriest, iespējams, ka kādi 1.6Ghz ar 2GB RAM. Pieļauju, ka iekārtu pārdos divās komplektācijās, kur viena būs ar 32GB ietilpību, otra- 64GB. Baumo, ka atšķirīgās komplektācijas paredzēs gan LCD, gan OLED ekrānus. Lai arī Oled būtu ļoti jauka opcija, man tomēr nešķiet, ka Apple to iekļaus pirmajā versijā. Jācer ka es kļūdos.
Būtu arī loģiski, ja šai iekārtai būtu vieta sim kartei priekš 3G (interneta), bet tā vairāk ir kā cerība. Par 98% tas nepiepildīsies.
Webkamera būtu kā interesanta opcija. Manuprāt, tā labi ietu kopā ar iekārtas būtību. Lai arī pagaidām neredzu veidu, kā to funkcionāli varētu izmantot, par cik jaunā iekārta vairāk dzīvosies pa rokām nekā stāves statiski, un roku dreboņa, kā arī kameras pozīcija diez vai varētu būt ērta lietošanā.
Kaut kur lasīju, ka Apple varētu piedāvāt par atsevišķām naudām iegādāties tastatūru ar kaut kādu docking station, lai to varētu uzstādīt uz galda un izmantot datora vietā - pārlūkot internetu, rakstīt e-pastus, strādāt ar dokumentiem, un tamlīdzīgi. Lai arī tas it kā skan loģiski, es absolūti tam nepiekrītu. Domāju, ka Apple maksimāli spiedīs tikai uz multi-touch interfeisu, un centīsies to pasniegt kā pilnīgi jaunu iekārtu, ar speciāli pielāgotu interfeisu, kuru paredzēts vadīt ar īpaši izstrādātajām lietotāja darbībām (gestures). Šādā izpratnē tas vispār nebūs tablet dators.
Gandrīz vai noteikti varu apgalvot, ka iekārta būs fiziski gatava un noslīpēta uz 27. datuma prezentāciju, taču veikalos tā parādīsies ne ātrāk kā šī gada martā. Tas ir mans minējums. Maksās kādi 799$ - 899$, ja ne pat vairāk.
Visi, kas šobrīd strādā ar Apple, ir ieslēgti tumšā istabā un mēs patiesībā par šo jauno produktu neko īsti nezinām. Kā vienmēr, kādus 30% izdosies uzminēt, bet kad skatīšos prezentāciju tad būs tas mirklis ar “ahhhāaa…, tātad šitā viņi to ir iedomājušies”.
Es jau tagad acu priekšā redzu Stīvu, kurš sāks prezentāciju ar to, kā viņi ir veikuši revolūciju datoru un mobilo iekārtu jomā. Tiks prezentēti skaitļi, bet pēc tam sekos “un 2010 gadā mēs esam radījuši [...]“.
9. January, 2010
kategorijas: Apple, Mac & iPhone
Birkas: Apple, Mac & iPhone, computer, dators, iPad, iPhone, iSlate, mac, Mac & iPhone, tablet
Pirms pāris nedēļām manai mīļotajai noplīsa iPhone. Tālrunim pārstāja respondēt Home poga, un vienīgais, ko atlika darīt, bija doties uz LMT, lai mēģinātu nokārtot garantijas servisa remontu, vai vēl labāk- tālruņa apmaiņu. Lūk, ko jaunu es uzzināju par to, kā strādā iPhone garantijas serviss.
7. December, 2009
kategorijas: Apple, Mac & iPhone
Birkas: 3G, 3GS, Apple, Mac & iPhone, dīlera, garantijas, iPhone, LMT, mac, pie, tālruņa, tālrunis
Šis ieraksts domāts tiem, kuriem ir darīšana ar mājas lapu satura maiņu - gan programmētājiem, gan satura vadītājiem.
Viens no veidiem, kā spama sūtītāji vāc e-pasta adreses ir automātiska web lapas analīze ar visu e-pastu adrešu ievākšanu no tās satura. Tas nozīmē, ka ja kaut kur HTML saturā parādās teksts, kas atbilst e-pasta formatējuma kritērijiem (RFC 822), tad e-pasta adrešu vācēji itin viegli var iegūt šo adresi, lai pēcāk uz to sūtītu reklāmas. Starpcitu, tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nepublicēs savas e-pasta adreses.
Šodien vēlos pastāstīt par kādu elementāru veidu, kā pasargāt e-pasta adreses. Mans priekšlikums ir JavaScript izmantošana, kas e-pasta adresi padara šādiem spam robotiem nelasāmu. Kods, kas būtu jāievieto html lapā ir aptuveni šāds:
<script type=”text/javascript”>
document.write(’john’+'@’+'example.com’);
</script>
Daļas john un example.com jāaizvieto attiecīgi ar epasta pirmo un otro daļu.
Protams, ka tas nav 100% droši, protams ka var labāk, bet šādu metodi lielākoties izmantoju pats, jo netīk man nedz bildes, nedz arī simbolu aizvietošana, kā, piemēram, john (at) example.com. Tiem, kuriem šāda adrese vēlāk jālieto, ir jāpapūlas to pareizi norakstīt, vai pārveidot. Man to netīk darīt un tāpēc arī citiem to negribu uzlikt kā pienākumu. Starpcitu, ir viena daļa cilvēku, kas nesapratīs, kas ar to (at) vispār domāts.
Man ir savs serveris uz kura es hostēju mājas lapas un dažādas web sistēmas. Gan savas, gan savu draugu, gan arī klientu. Tad lūk, pavisam nejauši atklāju, ka viena no manām hostētajām lapām ir uzlauzta - nomainīts index.php (galvenā) faila saturs, tajā iestrādās iframe, kurš ved uz kādu krievijas lapu, caur kuru tālāk jau apmeklētāja datorā tiek iepumpēts vīruss. Bet šoreiz detaļas nav tik ļoti būtiskas.
Sveiki. Mani sauc Pauls un šī ir mana internet dienasgrāmata, jeb blogs.
Sazināties ar mani var izmantojot epasta adresi:
- Uzmet aci manai foto galerijai.
- Patiesībā, otrā manā galerijā (iekš Flickr) ir jaunākas bildes..
3 komentāri