GnuCash konti latviešu valodā

Ar to, kas ir GnuCash var iepazīties programmas oficiālajā mājas lapā, vai arī kur citur internetā. Būtībā tā ir naudas plūsmas / grāmatvedības aplikācija, kas paredzēta datu fiksēšanai un to analīzei. Bet ne par to ir stāsts.

Izmantoju GnuCash pats sava uzņēmuma grāmatvedības vešanai, taču pirms vairākiem gadiem sākot izmantot šo programmu ievēroju, ka grāmatvedības kontu nosaukumi nav definēti latviešu valodā- bija jāpavada zināms laiks, lai šos kontus izveidotu / pārsauktu pierastākos nosaukumos un ieviestu latviešu grāmatvedībā pieņemtos kontu numurus. Meklēju atbildi internetā, taču toreiz tas nevisai labi izdevās. Programmatūras izejas koda failos ievēroju, ka kontu nosaukumi programmā ir iekļauti, taču kaut kāda iemesla dēļ, veidojot jaunas plūsmas tie neparādās kontu sagatavēs (templeitos). Nesen nonācu pie šīs problēnas atkārtoti un šoreiz nolēmu par to īsi uzrakstīt, ja nu vēl kādam tas noder.

Tātad, viens risinājums ir likt GnuCash programmai saprast, ka tai jādarbojas ar latviešu valodas sagatavēm. To, visdrīzāk, iespējams panākt mainot operētājsistēmas vides valodu uz latviešu (aplikācijas instalēšana latviešu valodā nepalīdzēja), bet par cik man nav vēlmes lietot operētājsistēmu latviešu valodā, tad otrs risinājums ir kontu templeita failus iekopēt mapē, no kuras programmatūra šos failus ielasa strādāšanas brīdī.

Windows gadījumā faili no mapes C:\Program Files\gnucash\share\gnucash\accounts\lv\ jāiekopē mapē C:\Program Files\gnucash\share\gnucash\accounts\C\.

MacOS gadījumā no /Applications/Gnucash.app/Contents/Resources/share/gnucash/accounts/lv/ uz /Applications/Gnucash.app/Contents/Resources/share/gnucash/accounts/C/

Linux gadījumā no /usr/share/gnucash/accounts/lv/acctchrt_business.gnucash-xea/ uz /usr/share/gnucash/accounts/C/.

Ja nepieciešama tikai viena konkrēta sagatave, tad var iekopēt arī attiecīgo vienu failu, nevis visus. Piemēram, Biznesa (uzņēmuma) kontu izveidei pietiks ar faila “acctchrt_business.gnucash-xea” iekopēšanu.

Būtu labi mapei (accounts/C/) uztaisīt rezerves kopiju, lai nākotnē būtu iespējams kādā brīdi atgriezties arī uz angliskajiem nosaukumiem. Mapes ceļš uz katras sistēmas var atšķirties, tāpēc ja minētajos ceļos GnuCash neatrodas, tad nāksies pabradāt apkārt, vai meklēt failus / mapes ar meklēšanas rīku.

3D printeris

Pirms vairāk kā gada kickstarteroju 3d printeri, kuru uz rokām dabūju tikai pirms vairākām nedēļām. Gaidīšana bija ilga (kopumā pusotrs gads), bet tas nemazināja prieku brīdī, kad to saņēmu un beidzot varēju sākt lietot. Padalīšos ar atziņām, kas radās pēc pāris nedēļu lietošanas.

Tirgus jau tagad ir samērā pilns ar dažādu printeru ražotājiem un modeļiem. Savējo Micro 3D izvēlējos dēļ trīs faktoriem- cena, izmērs, un printēšanas kvalitāte. Tirgū ir pieejami printeri, kas var izdrukāt daudz lielāka izmēra modeļus, atbalsta vairāk printēšanas materiālu, un spēj izdrukāt tos ātrākā laika periodā, taču šie faktori man nebija tik ļoti svarīgi, jo uzskatu, ka nav vērts ieguldīt lielākus naudas līdzekļus tehnoloģijā, kas joprojām ir *salīdzinoši* eksperimentāla un kuru reāli izmantoju mācību un pārsvarā testa nolūkos.

Lielākās problēmas ar 3D printeriem šobrīd ir tādas, ka tirgū nav vienotu standartu gandrīz ne pret vienu komponenti- ir dažādi izdrukas materiāli, to izmēri un kārtridži, katram printerim ir sava un atšķirīga programmatūra, kā arī atšķiras dzelži. Pašas izdrukas sanāk ar mainīgiem rezultātiem atkarībā no ļoti daudz faktoriem, un mēdz būt jāpielieto visai manuālas metodes, tajā skaitā dažkārt pašam jārisina visdažādākās tehniskās kļūdas un problēmas. Piemēram, izdrukātais materiāls var neturēties pie pamatnes, vai izdrukātā slāņa, ja istabā ir mazilet zemāka temperatūra, vai ja izejas materiāls ir izražots ar mazliet savādāku kušanas temperatūru, kā arī ja iekārtas kalibrēšana rūpnīcā bijusi ar nobīdēm (temperatūras sensors, printēšanas pamatnes pozīcija utml). Man jau tagad ir vairākkārt bijusi situācija, kad pie izejas materiāla nomaiņas (no ABS un PLA) printera ekstrakcijas caurule ir daļēji aiztaisījusies ciet ar iepirekš lietoto materiālu un drukāšanas laikā modeļa vidū tā nobloķējoties ir sākusi pārplūst pāri malām, aizķepinot visu printera galvu un mehānisnus, izveidojot “makaronu mudžekli” pa visu darba galdu, apmēram tā. Visām šīm lietām ir risinājumi, bet tie prasa manuālu darbu, izpratni un nemitīgu pielāgošanos apstākļiem. Tieši šī iemesla dēļ uzskatu, ka tehnoloģija ir “eksperimentāla”, lai gan tajā pat laikā pareizos apstākļos diezgan funkcionāla.

Lai būtu kāds praktisks piemērs, tad pēdējā lieta, ko veiksmīgi izdrukāju bija plastmasas stirpinājums, kas savieno auto ātrumkārbas kulisi ar ātrumu pārslēga kloķi, kuru man pirms gada salauza nemākulīgi autoservisa darbinieki. Šī detaļa ir specifiska, un to nopirkt atsevišķi nav viegli- tā parasti nāk kopā ar saistītajām detaļām, gan pasūtot jaunu, gan ņemot šrotā. Ķēros pie lietas- nomērīju detaļu, uzprojektēju to 3d projektēšanas aplikācijā, izdrukāju un salaboju kulisi pats. Uzprojektēto detaļu esmu ievietojis bez maksas priekš citiem lietotājiem, kuru var apskatīt un lejupielādēt šeit.

Mērķis iegādājoties 3d printeri bija apgūt jaunas prasmes modelēšanā un pēc vajadzības varēt izveidot objektus, kas ir tīri praktiski noderīgi, vai aizstāj kādu sabojātu / nozaudētu objektu sastāvdaļas. Ja uz to skatās tā kā es, kā arī ir vēlme un pacietība apgūt jaunas lietas, tad uzskatu, ka šai tehnoloģijai ir vieta ikdienā jau šobrīd. Iespējas ir ļoti plašas un kreatīvās idejas vienmēr var smelties internetā.

Bezkontakta ķermeņa termometrs

Ir diezgan apgrūtinoši mazam bērnam izmērīt temperatūru ar standarta svina (kurus nu jau vairs neražo), vai tā aizstājēja (piemēram, galinstan) termometriem. Bērni ir kustīgi, nepacietīgi, var būt trauslā miegā, kuru vēlams nepārtraukt un tamlīdzīgi. Mājās esošie 3 elektroniskie padušu termometri rādīja atšķirīgas un svārstīgas temperatūras, tāpēc radās doma, ka vajadzētu iegādāties bezkontakta termometru, taču neesot speciālistam radās pāris neskaidri jautājumi, piemēram, kādu veidu ir pieejami, ar ko tie atšķiras, vai tie ir gana precīzi, un kuru tieši iegādāties.

Pa lielam visi bezkontakta termometri mēra temperatūru izmantojot infrasarkanos starus. Termometrs tiek pavērsts pāris centimetru attālumā pret mērāmo ķermeņa daļu (pieri), un pēc pāris sekundēm displejā tiek parādīts temperatūras rādījums. Starpcitu, ir pieejami arī ausu termometri, taču cik skatījos, tad tos izmantojot joprojām termometra gals ir jāievieto ausī, attiecīgi es šo variantu sīkāk neapskatīju, par cik tie tik un tā traucētu miegu, kā arī nebūtu tik higiēniski.

Visi infrasarkano staru termometri pēc savas būtības strādā pēc viena principa, taču būtu jāmeklē tādi, kas ir piemēroti ķermeņa temperatūras mērīšanai, jo industriālām vajadzībām domātie ir paredzēti plašāka temperatūras diapazona mērīšanai, un parasti nosaka temperatūru ar daudz lielāku mērīšanas kļūdu, apmēram 2-5°C. Tātad, svarīgi ir izvēlēties tādu, kurš ķermeņa temperatūras robežās noteiks temperatūru ar vismazāko kļūdu, kas ir aptuveni ±0.2°C. Pārējās fīčas ir sekundāras, taču dažas ir noderīgas. Par tām mazliet zemāk.

Ķīnas krāmu tirgū (eBay) var atrast variantus par ~15€ ar visu piegādes maksu, taču es kaut kā pabaidījos pasūtīt, jo kaut kā nesameklēju internetā salīdzinošus testa rādījumus dažādām iekārtām un tālab bažījos, ka uzrādītā standartkļūda neatbildīs realitātei (mērīs neprecīzi). Arī garantija Latvijā uz vietas tomēr darbojas labāk, ja nu kas. Kā pēdējais iemesls bija tāds, ka slimības jau bija aktivizējušās, un saņemt eBay sūtījumu kaut kad vasarā vairs nebūs tik aktuāli.

Augstāk minēto iemeslu dēļ paņēmu te pat Latvijas aptiekās nopērkamo Microlife NC 150, kas maksāja ap 30€. Lietošanas periodā (nedēļa) izdarīju secinājumu, ka šie termometri ir ļoti precīzi, vismaz minētais modelis tāds nudien ir. Izveicu vairākus testa mērījumus vēl ar visiem trīs elektroniskajiem padušu termometriem, pēc kuriem tos visus izsviedu ārā, atstāju tikai vienu analogo rezervei. Vēl būtiski ir mērīt ne tikai pieres vienu punktu, bet mērīšanas laikā (3 sekundēs) lēni virzīt termometru no priekšpuses uz galvas sānu, jo galvas karstākā vieta var atrasties arī nedaudz sānis, un tā novirzot var iegūt precīzāku radījumu (vienreiz mērot vienu punktu un pārmērot pēc minētās metodes atšķība bija par pusotru grādu). Te vizualizācija.

Vēl viens iemesls, pēc kā es izdarīju secinājumu par precizitāti ir tāds, ka vedot bērnu uz slimnīcu, ārsti konkrētajā gadījumā veica temperatūras mērīšanu izmantojot tieši šo te pašu termometra modeli, attiecīgi man par precizitāti nav šaubu.

Nobeigumā vēl runājot par papildus iespējām, tad divas būtiskākās šāda tipa termometriem ir mērījumu vēsture (cikos kāda bija temperatūra), un iespēja pārslēgt termometru uz plašāku temperatūras mērīšanas diapazonu, lai termometru varētu izmantot arī citām vajadzībām. Abas šīs lietas minētajam modelim ir, attiecīgi ja kāds no jums ir šāda tipa termometra meklējumos, un neatrod labāku variantu, tad konkrēto modeli noteikti varu rekomendēt.

Name.com un DNS ierakstu aizņemšana

Vairāku gadu garumā, dažādu internacionālo (tajā skaitā .com) domēna vārdu reģistrēšanai esmu izmantojis un ieteicis domēnu vārdu reģistru “name.com”. Turpmāk neieteikšu. Iemesls ir tāds, ka name.com (un domainsite.com, kas ir meitas uzņēmums) acīmredzot izmanto apakšdomēnu uzsēšanās / pārvirzīšanas tehniku.

Informāciju smēlos no šī bloga. Mazāk tehniski un latviešu valodā mēģināšu paskaidrot problēmu arī savā lapā.

Domēnu vārdu “aizņemšanas” prakse ir diezgan izplatīta citos reģistros, taču līdz šim nebiju pamanījis, ka to dara arī name.com. Visticamāk tāpēc, ka pie minētā reģistra neturu DNS servisu.

Lai paskaidrotu precīzāk, lūk konkrēts piemērs:

1. Īpašnieks reģistrē domēnu “clqd.in”.
2. Lietotājs verot pārlūkā clqd.in, vai www.clqd.in tiek novirzīts uz pareizo vietni.
3. Lietotājs kļūdas ievadot četrus “w” burtus- wwww.clqd.in. Atverot šādu lapu, lietotājam tiek parādītas reklāmas, kas nekādā veidā nav saistītas ar domēna reģistrētāju.

Lai gan konkrētā problēma ir apejama vairākos veidos, piemēram definējot wildcard ierakstus, vai pārnesot DNS servisu pie cita pakalpojuma sniedzēja, tomēr šāds biznesa modelis mani neapmierina, jo es sagaidu konkrētu pakalpojumu, nevis kaut kādas apslēptas fiškas, par kurām man jāuzzin pēc fakta. Man ir nepieņemami, ka manu lapu apmeklētāji varētu nonākt kaut kādā spam lapā.

Sliktākais ir tas, ka lielākā daļa pārējo domēnu reģistru ir vēl sliktāki. Vienīgā alternatīva, kuru līdz šim vēl esmu ieteicis un izmantojis, ir hover.com. Šajā gadījumā gan jārēķinās ar trešdaļu lielākam izmaksām, taču galu galā tas varbūt ir tā vērts.

Rāciju konektoru saderības tabula

Ir daudz dažādu rāciju ražotāju un daudz dažādu I/O interfeisu tipu. Internetā uzgāju noderīgu tabulu, kurā redzama vairāku ražotāju konektoru saderības ar citu ražotāju modeļiem.

Piemēram, vads (komunikāciju iekārtas), kas der Motorola Talkabout rācijām, derēs arī vairākām Cobra Microtalk sērijas iekārtām. Konkrētie modeļi redzami tabulā.

Pats neesmu šo informāciju pārbaudījis, tāpēc pērkot iekārtas riskējiet paši. Pieglabāju tabulas kopiju, ja nu gadījumā oriģinālais avots pazūd.

Par auto novietošanu perpendikulāri ietvei

“Dienā” šodien nopublicēts materiāls ar cilvēku sašutumu, ka pašvaldības policija soda viņus par to, ka auto novietoti ar pakaļgalu pret ietvi. Te atsevišķa saite uz YouTube video.

Ja pareizi saprotu, tad cilvēki domā, ka ja stāvēšanas zīme (P) ir uzstādīta kopā ar papildzīmi, ka auto jānovieto perpendikulāri ietvei, tad to var darīt vienalga kurā virzienā- vai nu ar priekšu pret brauktuvi, vai pakaļgalu.

Tā nav.

Ceļu satiksmes noteikumos ir rakstīts:

131. Stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 532. vai 533.ceļa zīmi un 827., 828., 829., 830., 831. vai 832.papildzīmi, atļauts stāvēt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 825. vai 826.papildzīmi, – arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar attiecīgo papildzīmi un ceļa apzīmējumiem. Stāvvietās uz ietves transportlīdzekļi jānovieto vienā rindā iespējami tuvu brauktuvei. Uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem, mopēdiem un motocikliem bez blakusvāģa, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos.

307.16. 825., 826., 827., 828., 829., 830., 831. un 832.papildzīme “Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā”. 827., 828., 829., 830., 831. un 832.papildzīme norāda vieglo automobiļu bez piekabēm, motociklu, triciklu un kvadriciklu novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai uzbraucot uz tās, bet 825. un 826.papildzīme – arī vieglo automobiļu ar piekabēm novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai uzbraucot uz tās;

Papildzīmes var apskatīties šeitan (kopija te un te).

Tātad, ir divas *dažādas* papildzīmes, un noteikumos rakstīts, ka auto jānovieto tā, “kā norādīts” šajās papildzīmēs. Tas, ka noteikumi nav līdz galam izprotami, kā arī tie nekad netiek pamatoti, šādas situācijas cilvēkos vienmēr radīs pusagresīvu aizsargreakciju.

Mana teorija par noteikumu iemeslu ir: a) parkošanās virziens maina novietošanas procesu- no sākuma pabraukšana tālāk, pēc tam padošana “atpakaļgaitā” šaurā ielā var radīt kustības truacējumus, un b) ja auto ir novietots tuvu ietvei (šajā gadījumā sienai?), tad auto iedarbināšana / rūcināšana stāvēšanas brīdī var radīt elpošanas problēmas gājējiem.

Menedžementu atšķirības

Visi slavē Google menedžmentu, jo tas darbiniekiem piešķir 20% laika, ko veltīt jebkādam projektiem. No šī Times publicētā raksta izriet, ka kompānija Valve saviem darbiniekiem piešķir 100%.

To spur creativity, Google management created the concept of “20 percent time,” the portion of employees’ schedules that they could commit to entirely self-directed projects. At Valve, it’s more like 100 percent time. New employees aren’t even told where to work in the company. Instead, they are expected to decide on their own where they can contribute most. Many desks at Valve are on wheels. After figuring out what they want to do, workers simply push their desks over to the group they want to join.

Un kā jums patīk jūsu darbs?

Par SamsungApps aplikāciju veikalu

Saņēmu, lūk, šādu vēstuli no personas, kas (it kā) atbildīga par aplikāciju virzību SamsungApps veikalā.

Labdien,
Es atbildu par SamsungApps Baltijā un vēlos piedāvāt Jūsu uzņēmumam iespēju izplatīt mobilo aplikāciju “Dict.lv” mūsu kanālos.

SamsungApps ir atsevišķs lietotņu veikals, kas nāk līdzi katrai Samsung Android, Windows Mobile, Bada ierīcei (viedtālruņiem, planšetdatoriem, TV). Šajā veikalā mēs izceļam un piedāvājam īpaši atlasītas aplikācijas, lai vietējie izstrādātāji sasniegtu daudz augstāku pamanāmību nekā ar oficiālo Google Play. Rezultātā daudziem mūsu partneriem SamsungApps veikalā ir tik pat liels lejuplāžu skaits, ja ne lielāks, kā izmantojot Google.
Parasti nav nepieciešama aplikācijas pielāgošana un Jūs brīvi varat izmantot tieši to pašu Google Play versiju. Jums ir tikai jāpiereģistrējas un jāievieto tā SamsungApps.

Ja Jūs vēlaties izplatīt aplikācijas izmantojot Samsung apps, lūdzu sekojiet šiem soļiem:

Reģistrējaties http://seller.samsungapps.com

Pēc tam varēsiet augšuplādēt aplikāciju, publicēt to globāli un lokalizēti, kā arī iegūsiet plašu administrēšanas un statistikas funkcionalitāti.
Piezīmes: Ja aplikācija ir tikai Latviešu valodā, tad pie valodu norādes jāizvēlas OTHER un jāieraksta Latvian.
Lai nosegtu 90% tālruņu tirgus, noteikti ir jāiekļauj šādas ekrānu kategorijas: HD, WVGA, HVGA, QVGA(optional).
Tableti pārsvarā ir: WXGA un WSVGA

Lūdzu atsūtiet mums banerus šādos izmēros, lai mēs varētu promotēt Jūs. Ja Jums vēl nav baneru, variet mums tos atsūtīt arī vēlāk.
– Web, Kies, Android (On-Device-Store): 500×240
– bada, Windows Mobile (On-Device-Store): : 480×106
– Attēla formāts : JPG, PNG or GIF

Papildus mēs arī piedāvājam īpaši izcelt lokāli radīto saturu „Piedāvājumi” sadaļā.

Lūdzu dodiet man ziņu, ja ir radusies intrese, lai es savlaicīgi varētu norezervētu vietu Jums.

Ar cieņu,
Jānis Meļķis

Tas, ka katrs ražotājs taisa savu aplikāciju veikalu tikai noved pie vēl lielākas Android platformas sadrumstalotības. Tas ir slikts “experience” lietotājam. Attiecīgi, es kā aplikāciju veidotājs nekad nelikšu savas aplikācijas šādos veikalos.

Fotoradari 2.0

App Store veikalā ir ievietota Fotoradaru aplikācijas versija 2.0. Izmaiņas ir šādas:

  • Stacionārie un pārvietojamie radari ir savstarpēji atšķirami gan vizuāli, gan funkcionāli. Piemēram, ir iespēja uz kartes parādīt *tikai* pārvietojamos fotoradarus, vai, piemēram, saņemt paziņojumus *tikai* par tuvumā esošajiem stacionārajiem fotoradariem;
  • iPad atbalsts;
  • Iekārtu horizontālās un vertikālās rotācijas atbalsts;
  • Iespēja uzstādījumos ieslēgt režīmu, lai aplikācija neiemigtu (netiktu automātiski nolokots ekrāns);
  • Aplikācija sagatavota iOS 6 versijai;

Zinu, ka turpmākais fotoradaru darbības liktenis īsti nav skaidrs, taču 2.0 versija jau ilgāku laiku kā bija puspabeigtā stāvoklī. Saņēmos un beidzot to nosūtīju uz App Store.

P.S. Aplikācijas uzstādījumos ir ieraksts “Notifikācijas atslēgtas”. Tās šobrīd nav iespējams ieslēgt dēļ trūkstoša sertifikāta, kas netika nosūtīts kopā ar 2.0 atjaunojumu. Uz App Store “review” jau ir nosūtīta versija 2.1, kurā šī kļūda tiek labota. Lielākā problēma šobrīd tajā, ka Apple izskata jauninājumus aptuveni divas nedēļas :)

Norakstīt aplikāciju no App Store veikala.