Elektroauto piemērotība Latvijas apstākļiem

Šodien “Dienas Biznesā” lasu “eksperta” viedokli par elektroauto piemērotību Latvijas apstākļiem:

No skolas laikiem mēs atceramies – jo zemāka ir temperatūra, jo zemāka ir akumulatora elektriskā kapacitāte. Tas nozīmē, ka baterijas kapacitāte aukstumā vairākkārt samazinās. Ja ideālajos apstākļos pie +20 grādu temperatūras un noteikta mitruma elektromobilis varētu nobraukt, teiksim, 80 kilometrus, tad pie -20 grādu temperatūras tas nobrauks 20 kilometrus, ņemot vērā, ka šādā situācijā darbosies arī apsildes sistēma, logu tīrītāji un citas pārējas iekārtas.

Tas, ka Toyota, acīmredzot, labākajā gadījumā var uztaisīt risinājumu, kurš Latvijas apstākļos samazina bateriju par 75% nenozīmē, ka tas ir elektroauto raksturlielums, vai kāds tehnisks ierobežojums.

Slavenās elektroauto kompānijas Tesla īpašnieka Elon Musk komentārs par šo tēmu:

The rough answer is that range drops about 10% in the sort of weather seen during the NYT test drive, but this is primarily due to energy being directed towards cabin heating.

The battery actually loses very little energy when cold. Keeping batteries cold is actually the best way to preserve them! It only loses energy when keeping the pack warm for the convenience of the driver — so you don’t have to wait long to drive.

Izvēlos ticēt otrajam apgalvojumam.

— Pauls, 2013. gada 22. Aprīlī

Google Keep

Novēlots ieraksts, bet gribējās izteikt pāris atziņas šajā sakarā.

Nosacīti jaunajai Google Keep pierakstu aplikācijai pēc savas būtības nav ne vainas, tā tik pat labi varētu būt preinstalēta uz katra Android operētājsistēmas tālruņa, lai lietotājiem būtu vismaz kāds noklusēts veids, kā tālrunī veikt vienkāršus pierakstus (es gan mazliet šaubos, ka tas notiks).

Man ir divas citas problēmas ar šo servisu. Pirmkārt, Google ir izveidojis šo aplikāciju Google Drive popularizēšanas nolūkā, nevis veidojis aplikāciju, lai cilvēkiem dotu ērtu iespēju pārvaldīt pierakstus. Par cik šāda ideja jau saknē ir ačgārna, tad nekas labs no tā galā nevar sanākt, manuprāt.

Otrkārt, mani nomāc tas, cik naski Google nogalina savus bezmaksas produktus. Lai arī dati no šiem servisiem parasti ir eksportējami, tas nenozīmē, ka tos pēc tam varēs viegli importēt kādā citā produktā, un lietot šo produktu tādā pat, pierastā, veidā.

No augstāk minētā izriet, ka turpmāk vairs tik viegli nepavilkšos uz Google ekosistēmu un jauniem servisiem. Es daudz labprātāk maksāju naudu par konkrētu pakalpojumu (šajā gadījumā Evernote), nevis lietoju kaut ko par brīvu, nesaprotot biznesa attiecību modeli un riskējot, ka šis pakalpojums agri, vai vēlu tā pat tiks nokauts.

Tikko atinstalēju Google Keep lietotni.

— Pauls, 2013. gada 2. Aprīlī

Name.com un DNS ierakstu aizņemšana

Vairāku gadu garumā, dažādu internacionālo (tajā skaitā .com) domēna vārdu reģistrēšanai esmu izmantojis un ieteicis domēnu vārdu reģistru “name.com”. Turpmāk neieteikšu. Iemesls ir tāds, ka name.com (un domainsite.com, kas ir meitas uzņēmums) acīmredzot izmanto apakšdomēnu uzsēšanās / pārvirzīšanas tehniku.

Informāciju smēlos no šī bloga. Mazāk tehniski un latviešu valodā mēģināšu paskaidrot problēmu arī savā lapā.

Domēnu vārdu “aizņemšanas” prakse ir diezgan izplatīta citos reģistros, taču līdz šim nebiju pamanījis, ka to dara arī name.com. Visticamāk tāpēc, ka pie minētā reģistra neturu DNS servisu.

Lai paskaidrotu precīzāk, lūk konkrēts piemērs:

1. Īpašnieks reģistrē domēnu “clqd.in”.
2. Lietotājs verot pārlūkā clqd.in, vai www.clqd.in tiek novirzīts uz pareizo vietni.
3. Lietotājs kļūdas ievadot četrus “w” burtus- wwww.clqd.in. Atverot šādu lapu, lietotājam tiek parādītas reklāmas, kas nekādā veidā nav saistītas ar domēna reģistrētāju.

Lai gan konkrētā problēma ir apejama vairākos veidos, piemēram definējot wildcard ierakstus, vai pārnesot DNS servisu pie cita pakalpojuma sniedzēja, tomēr šāds biznesa modelis mani neapmierina, jo es sagaidu konkrētu pakalpojumu, nevis kaut kādas apslēptas fiškas, par kurām man jāuzzin pēc fakta. Man ir nepieņemami, ka manu lapu apmeklētāji varētu nonākt kaut kādā spam lapā.

Sliktākais ir tas, ka lielākā daļa pārējo domēnu reģistru ir vēl sliktāki. Vienīgā alternatīva, kuru līdz šim vēl esmu ieteicis un izmantojis, ir hover.com. Šajā gadījumā gan jārēķinās ar trešdaļu lielākam izmaksām, taču galu galā tas varbūt ir tā vērts.

— Pauls, 2013. gada 1. Martā

Rāciju konektoru saderības tabula

Ir daudz dažādu rāciju ražotāju un daudz dažādu I/O interfeisu tipu. Internetā uzgāju noderīgu tabulu, kurā redzama vairāku ražotāju konektoru saderības ar citu ražotāju modeļiem.

Piemēram, vads (komunikāciju iekārtas), kas der Motorola Talkabout rācijām, derēs arī vairākām Cobra Microtalk sērijas iekārtām. Konkrētie modeļi redzami tabulā.

Pats neesmu šo informāciju pārbaudījis, tāpēc pērkot iekārtas riskējiet paši. Pieglabāju tabulas kopiju, ja nu gadījumā oriģinālais avots pazūd.

— Pauls, 2013. gada 21. Februārī

Par auto novietošanu perpendikulāri ietvei

“Dienā” šodien nopublicēts materiāls ar cilvēku sašutumu, ka pašvaldības policija soda viņus par to, ka auto novietoti ar pakaļgalu pret ietvi. Te atsevišķa saite uz YouTube video.

Ja pareizi saprotu, tad cilvēki domā, ka ja stāvēšanas zīme (P) ir uzstādīta kopā ar papildzīmi, ka auto jānovieto perpendikulāri ietvei, tad to var darīt vienalga kurā virzienā- vai nu ar priekšu pret brauktuvi, vai pakaļgalu.

Tā nav.

Ceļu satiksmes noteikumos ir rakstīts:

131. Stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 532. vai 533.ceļa zīmi un 827., 828., 829., 830., 831. vai 832.papildzīmi, atļauts stāvēt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 825. vai 826.papildzīmi, – arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar attiecīgo papildzīmi un ceļa apzīmējumiem. Stāvvietās uz ietves transportlīdzekļi jānovieto vienā rindā iespējami tuvu brauktuvei. Uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem, mopēdiem un motocikliem bez blakusvāģa, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos.

307.16. 825., 826., 827., 828., 829., 830., 831. un 832.papildzīme “Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā”. 827., 828., 829., 830., 831. un 832.papildzīme norāda vieglo automobiļu bez piekabēm, motociklu, triciklu un kvadriciklu novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai uzbraucot uz tās, bet 825. un 826.papildzīme – arī vieglo automobiļu ar piekabēm novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai uzbraucot uz tās;

Papildzīmes var apskatīties šeitan (kopija te un te).

Tātad, ir divas *dažādas* papildzīmes, un noteikumos rakstīts, ka auto jānovieto tā, “kā norādīts” šajās papildzīmēs. Tas, ka noteikumi nav līdz galam izprotami, kā arī tie nekad netiek pamatoti, šādas situācijas cilvēkos vienmēr radīs pusagresīvu aizsargreakciju.

Mana teorija par noteikumu iemeslu ir: a) parkošanās virziens maina novietošanas procesu- no sākuma pabraukšana tālāk, pēc tam padošana “atpakaļgaitā” šaurā ielā var radīt kustības truacējumus, un b) ja auto ir novietots tuvu ietvei (šajā gadījumā sienai?), tad auto iedarbināšana / rūcināšana stāvēšanas brīdī var radīt elpošanas problēmas gājējiem.

— Pauls, 2013. gada 22. Janvārī

Par TNS veikto twitter lietotāju skaita pētījumu

TNS vakardien publicēja Latvijas Twitter lietotāju pētījuma rezultātus, kuros norādīja, ka twitter.com vidēji dienā izmanto 82 tūkstoši cilvēku.

Ir tik ļoti daudz problēmu ar šo pētījumu, ka es pat nezinu, no kura gala īsti sākt. Mēģināšu domas apkopot pāris svarīgākajos punktos.

1. Pirmā, un pati svarīgākā problēma ir ar datu pētīšanu un atspoguļoto datu uztveri. Pētījuma aprakstā twitter.com ir skaidrots kā “interneta vietne”. No apraksta man ir grūti saprast, vai tas arī ir bijis konkrētais mērķis, vai tā ir acīmredzama TNS neizpratne par pētāmo objektu.

Hint: Twitter nav vietne, bet serviss. Savukārt, twitter.com ir vietne.

Piemēram, es pats twitter.com neveru vaļā nedēļām, taču regulāri izmantoju mobilā tālruņa aplikāciju gan twitter lasīšanai, gan ziņu publicēšanai. Vai pēc pētītāja aptaujas jautājuma es tiktu skaitīts, kā “twitter.com vietnes” regulārs izmantotājs?

Mēdz būt vairākas dienas pēc kārtas, kad vispār neveru vaļā mobilo aplikāciju, taču aplikācija fonā “uztur saikni” ar twitter servisu un paziņo man par jaunām vēstulēm, vai pieminējumiem (mentions). Vai šāda piemēra gadījumā es neiekļautos twitter lietotājos, jo es tiešā veidā neveru vaļā nedz aplikāciju, nedz servisu, nedz vietni?

Es rakstu ziņas twitterī, taču to saturs tiek pārpublicēts arī uz Facebook. Tātad, mani Facebook draugi redz manus twitter ierakstus un dažkārt spiež virsū uz saitēm, nokļūstot twitter.com lapā. Vai mani draugi skaitās twitter.com lietotāji?

Citiem vārdiem sakot, kas vispār tiek saprasts ar vārdiem “twitter.com lietotājs”? Vai tiešām tika pētīta tikai Twitter.com (web lapas) atvēršanas regularitāte? Ja jā, tad tas neraksturo twitter lietotāju skaitu. Ja nē, tad kas īsti tika pētīts?

Pat tā saucamie “mediju eksperti” internet vidē izdara pārsteidzīgus spriedumus, vēstot, ka “Twitteri dienā lieto vidēji 82 000 Latvijas iedzīvotāju”. Spriežot pēc pētījuma apraksta, šāda interpretācija ir nepareiza.

mednis-twitter-82k

Ja šie jautājumi nav skaidri man, es nedomāju, ka tie varētu būt pilnībā skaidri aptaujātajiem respondentiem. Ja TNS vēlas piešķirt vērtību savām aptaujām, būtu ļoti vēlams internetā publicēt arī konkrēto anketu jautājumus.

2. Nav jābūt statistikas datu analīzes ekspertam, lai saprastu, ka jo mazāk procentuālo respondentu piedalās, jo neprecīzāki ir pētījuma dati. Šajā gadījumā aptaujātie 1499 cilvēki ir aptuveni 0.07% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Lai arī statistikas grāmatas saka, ka pietiek arī ar pāris simtiem, es domāju, ka tas ir pārāk mazs skaits, lai kāds varētu kvalitatīvi spriest par šādu specifisku respondentu uzvedību kopējā mērogā.

Tas būtu līdzīgi, ja aptaujātājs pēc viena atbildes sniedzēja spriestu par 1500 lielu grupu. Gandrīz līdzīgi. Nu labi, nav. Bet sajūtu ziņā ir, vai ne? Ok, šo ņemam ārā, muļķīga spriešana.

3. Spriežot pēc tā, ko pats esmu redzējis, twitteri Latvijā ārkārtīgi daudz izmanto arī pusaudži līdz 15 gadu vecumam. Viņus nekādā gadījumā nevajadzētu ignorēt, taisot pētījumu, vai spriežot par Latvijas iedzīvotājiem, jo viņu iekļaušana pētījumā noteikti izmainītu statistikas datus. Kā norādīts izklāstā- pētījums tika veikts ar 15 līdz 74 gadu veciem respondentiem.

4. Mazāk būtisks blakus apsvērums.
Nekur nav paskaidrots cik daudz un kādi reģioni (rajoni) tiek aptaujāti šajās Latvijas iedzīvotāju aptaujās. Personīgi es nekad neesmu aptaujāts nevienā aptaujā, neviens man nav zvanījis, kur nu vēl tāpēc, lai veiktu datorizētu aptauju manā dzīvesvietā (no pētījuma metodikas var saprast, ka aptajua notikusi *dzīvesvietā*, kas laikam izslēdz variantu ar elektroniskām anketām?).

Vai aptaujātāji staigā arī pa Latgales viensētām, vai tikai apstaigā mikrorajonu dzīvokļus, klauvējot pie durvīm un prasoties iekšā uz interviju? Vai tas notiek pa dienu, vai vakaros / brīvdienās, kad darba spējīgie cilvēki ir pieejami intervēšanai? Domāju, ka arī no šī ir atkarīgi gala rezultāti un secinājumi.

Rezumējot.
Es esmu pārliecināts, ka TNS aģentūrai ir sava metodoloģija, kuru viņi izmanto jau gadiem. Noteikti, ka viņi kopumā ņemot zina daudz, daudz labāk kā un kas ir jāpēta, taču man izskatās, ka šajā gadījumā viņi nepārzina konkrēto jomu un specifiku- nedz apraksts, nedz metode, nedz secinājums nekādā veidā nepārliecina mani par aptaujas rezultātu patiesumu.

— Pauls, 2013. gada 15. Janvārī

Vairs nevarēs pieteikties mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusam!!!

Pēc šī Delfi raksta var saprast, ka “beigsies pieteikšanās mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusam”, un tikai “līdz pirmdienai var pieteikties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam vai atteikties no tā”.

Pāris problēmas ar šo Delfi publicēto rakstu:

1. Informācija attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kas vēlas statusu iegūt ar 2013. gada 1. janvāri, nevis uz uzņēmumiem, kas vispār vēlas iegūt šo statusu.

2. Raksts ir publicēts šodien, 17. decembrī, un tajā ir rakstīts, ka “saimnieciskās darbības veicēji *līdz pirmdienai* var pieteikties..”. Līdz kurai pirmdienai? Šai? Nākamai?

3. Nav pievienotas norādes un atsauces. Raksts ir pārāk garš un vispār nerunā par oriģinālā avota satura būtību.

Man jau liekas, ka VID publicētā preses relīze gan virsrakstā, gan pirmajā rindkopā pasaka visu būtību:

Vēl šodien saimnieciskās darbības veicēji var pieteikties VID mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam vai atteikties no tā, sākot ar 2013.gada 1.janvāri

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) vērš uzmanību, ka vēl šodien, 2012.gada 17.decembrī, šobrīd jau reģistrētie uzņēmumi un fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji, kuri ar 2013.gada 1.janvāri vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, var vērsties ar pieteikumu VID. Tāpat vēl šodien ar pieteikumu VID var vērsties tie uzņēmumi un fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji, kuri vēlas atteikties no šī statusa, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

Savukārt esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī pēc 2013.gada 1.janvāra vēlas saglabāt šo statusu, pieteikums VID nav jāsniedz.

Man izskatās, ka Delfi, tā pat kā visi citi Latvijas ziņu portāli dara vienu un to pašu – publicē nepārbaudītu, neizpētītu, vai nepilnīgu informācija, lai iegūtu vairāk klikšķus. Stulbi, jo ir jomas, kur šāda nepareizi pasniegta informācija var ietekmēt cilvēku lēmumus.

P.S. Es presi nelasu. Šo norādi man atsūtīja mans brālis, kurš, šķietami, arī pārprata raksta saturu. Arī raksta pirmais un vienīgais komentārs vēsta, ka lasītājs nav sapratis būtību..

— Pauls, 2012. gada 17. Decembrī

Menedžementu atšķirības

Visi slavē Google menedžmentu, jo tas darbiniekiem piešķir 20% laika, ko veltīt jebkādam projektiem. No šī Times publicētā raksta izriet, ka kompānija Valve saviem darbiniekiem piešķir 100%.

To spur creativity, Google management created the concept of “20 percent time,” the portion of employees’ schedules that they could commit to entirely self-directed projects. At Valve, it’s more like 100 percent time. New employees aren’t even told where to work in the company. Instead, they are expected to decide on their own where they can contribute most. Many desks at Valve are on wheels. After figuring out what they want to do, workers simply push their desks over to the group they want to join.

Un kā jums patīk jūsu darbs?

— Pauls, 2012. gada 11. Septembrī

Par SamsungApps aplikāciju veikalu

Saņēmu, lūk, šādu vēstuli no personas, kas (it kā) atbildīga par aplikāciju virzību SamsungApps veikalā.

Labdien,
Es atbildu par SamsungApps Baltijā un vēlos piedāvāt Jūsu uzņēmumam iespēju izplatīt mobilo aplikāciju “Dict.lv” mūsu kanālos.

SamsungApps ir atsevišķs lietotņu veikals, kas nāk līdzi katrai Samsung Android, Windows Mobile, Bada ierīcei (viedtālruņiem, planšetdatoriem, TV). Šajā veikalā mēs izceļam un piedāvājam īpaši atlasītas aplikācijas, lai vietējie izstrādātāji sasniegtu daudz augstāku pamanāmību nekā ar oficiālo Google Play. Rezultātā daudziem mūsu partneriem SamsungApps veikalā ir tik pat liels lejuplāžu skaits, ja ne lielāks, kā izmantojot Google.
Parasti nav nepieciešama aplikācijas pielāgošana un Jūs brīvi varat izmantot tieši to pašu Google Play versiju. Jums ir tikai jāpiereģistrējas un jāievieto tā SamsungApps.

Ja Jūs vēlaties izplatīt aplikācijas izmantojot Samsung apps, lūdzu sekojiet šiem soļiem:

Reģistrējaties http://seller.samsungapps.com

Pēc tam varēsiet augšuplādēt aplikāciju, publicēt to globāli un lokalizēti, kā arī iegūsiet plašu administrēšanas un statistikas funkcionalitāti.
Piezīmes: Ja aplikācija ir tikai Latviešu valodā, tad pie valodu norādes jāizvēlas OTHER un jāieraksta Latvian.
Lai nosegtu 90% tālruņu tirgus, noteikti ir jāiekļauj šādas ekrānu kategorijas: HD, WVGA, HVGA, QVGA(optional).
Tableti pārsvarā ir: WXGA un WSVGA

Lūdzu atsūtiet mums banerus šādos izmēros, lai mēs varētu promotēt Jūs. Ja Jums vēl nav baneru, variet mums tos atsūtīt arī vēlāk.
- Web, Kies, Android (On-Device-Store): 500×240
- bada, Windows Mobile (On-Device-Store): : 480×106
- Attēla formāts : JPG, PNG or GIF

Papildus mēs arī piedāvājam īpaši izcelt lokāli radīto saturu „Piedāvājumi” sadaļā.

Lūdzu dodiet man ziņu, ja ir radusies intrese, lai es savlaicīgi varētu norezervētu vietu Jums.

Ar cieņu,
Jānis Meļķis

Tas, ka katrs ražotājs taisa savu aplikāciju veikalu tikai noved pie vēl lielākas Android platformas sadrumstalotības. Tas ir slikts “experience” lietotājam. Attiecīgi, es kā aplikāciju veidotājs nekad nelikšu savas aplikācijas šādos veikalos.

— Pauls, 2012. gada 10. Septembrī

Dropbox divu soļu autentifikācija

Pirms neilga laika Google mudināja lietotājus ieslēgt paplašinātās drošības autentifikācijas mehānismu. Arī Dropbox kopš šodienas sācis piedāvāt analoga veida pārbaudi. Iesaku ieslēgt tiem, kuri savā Dropbox tur svarīgu, un/vai privātu informāciju.

Interesanti, vai šāds autorizācijas process tagad būs trendīgs arī citos servisos.

— Pauls, 2012. gada 27. Augustā

« Iepriekšējie ieraksti