Par TNS veikto twitter lietotāju skaita pētījumu

TNS vakardien publicēja Latvijas Twitter lietotāju pētījuma rezultātus, kuros norādīja, ka twitter.com vidēji dienā izmanto 82 tūkstoši cilvēku.

Ir tik ļoti daudz problēmu ar šo pētījumu, ka es pat nezinu, no kura gala īsti sākt. Mēģināšu domas apkopot pāris svarīgākajos punktos.

1. Pirmā, un pati svarīgākā problēma ir ar datu pētīšanu un atspoguļoto datu uztveri. Pētījuma aprakstā twitter.com ir skaidrots kā “interneta vietne”. No apraksta man ir grūti saprast, vai tas arī ir bijis konkrētais mērķis, vai tā ir acīmredzama TNS neizpratne par pētāmo objektu.

Hint: Twitter nav vietne, bet serviss. Savukārt, twitter.com ir vietne.

Piemēram, es pats twitter.com neveru vaļā nedēļām, taču regulāri izmantoju mobilā tālruņa aplikāciju gan twitter lasīšanai, gan ziņu publicēšanai. Vai pēc pētītāja aptaujas jautājuma es tiktu skaitīts, kā “twitter.com vietnes” regulārs izmantotājs?

Mēdz būt vairākas dienas pēc kārtas, kad vispār neveru vaļā mobilo aplikāciju, taču aplikācija fonā “uztur saikni” ar twitter servisu un paziņo man par jaunām vēstulēm, vai pieminējumiem (mentions). Vai šāda piemēra gadījumā es neiekļautos twitter lietotājos, jo es tiešā veidā neveru vaļā nedz aplikāciju, nedz servisu, nedz vietni?

Es rakstu ziņas twitterī, taču to saturs tiek pārpublicēts arī uz Facebook. Tātad, mani Facebook draugi redz manus twitter ierakstus un dažkārt spiež virsū uz saitēm, nokļūstot twitter.com lapā. Vai mani draugi skaitās twitter.com lietotāji?

Citiem vārdiem sakot, kas vispār tiek saprasts ar vārdiem “twitter.com lietotājs”? Vai tiešām tika pētīta tikai Twitter.com (web lapas) atvēršanas regularitāte? Ja jā, tad tas neraksturo twitter lietotāju skaitu. Ja nē, tad kas īsti tika pētīts?

Pat tā saucamie “mediju eksperti” internet vidē izdara pārsteidzīgus spriedumus, vēstot, ka “Twitteri dienā lieto vidēji 82 000 Latvijas iedzīvotāju”. Spriežot pēc pētījuma apraksta, šāda interpretācija ir nepareiza.

mednis-twitter-82k

Ja šie jautājumi nav skaidri man, es nedomāju, ka tie varētu būt pilnībā skaidri aptaujātajiem respondentiem. Ja TNS vēlas piešķirt vērtību savām aptaujām, būtu ļoti vēlams internetā publicēt arī konkrēto anketu jautājumus.

2. Nav jābūt statistikas datu analīzes ekspertam, lai saprastu, ka jo mazāk procentuālo respondentu piedalās, jo neprecīzāki ir pētījuma dati. Šajā gadījumā aptaujātie 1499 cilvēki ir aptuveni 0.07% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Lai arī statistikas grāmatas saka, ka pietiek arī ar pāris simtiem, es domāju, ka tas ir pārāk mazs skaits, lai kāds varētu kvalitatīvi spriest par šādu specifisku respondentu uzvedību kopējā mērogā.

Tas būtu līdzīgi, ja aptaujātājs pēc viena atbildes sniedzēja spriestu par 1500 lielu grupu. Gandrīz līdzīgi. Nu labi, nav. Bet sajūtu ziņā ir, vai ne? Ok, šo ņemam ārā, muļķīga spriešana.

3. Spriežot pēc tā, ko pats esmu redzējis, twitteri Latvijā ārkārtīgi daudz izmanto arī pusaudži līdz 15 gadu vecumam. Viņus nekādā gadījumā nevajadzētu ignorēt, taisot pētījumu, vai spriežot par Latvijas iedzīvotājiem, jo viņu iekļaušana pētījumā noteikti izmainītu statistikas datus. Kā norādīts izklāstā- pētījums tika veikts ar 15 līdz 74 gadu veciem respondentiem.

4. Mazāk būtisks blakus apsvērums.
Nekur nav paskaidrots cik daudz un kādi reģioni (rajoni) tiek aptaujāti šajās Latvijas iedzīvotāju aptaujās. Personīgi es nekad neesmu aptaujāts nevienā aptaujā, neviens man nav zvanījis, kur nu vēl tāpēc, lai veiktu datorizētu aptauju manā dzīvesvietā (no pētījuma metodikas var saprast, ka aptajua notikusi *dzīvesvietā*, kas laikam izslēdz variantu ar elektroniskām anketām?).

Vai aptaujātāji staigā arī pa Latgales viensētām, vai tikai apstaigā mikrorajonu dzīvokļus, klauvējot pie durvīm un prasoties iekšā uz interviju? Vai tas notiek pa dienu, vai vakaros / brīvdienās, kad darba spējīgie cilvēki ir pieejami intervēšanai? Domāju, ka arī no šī ir atkarīgi gala rezultāti un secinājumi.

Rezumējot.
Es esmu pārliecināts, ka TNS aģentūrai ir sava metodoloģija, kuru viņi izmanto jau gadiem. Noteikti, ka viņi kopumā ņemot zina daudz, daudz labāk kā un kas ir jāpēta, taču man izskatās, ka šajā gadījumā viņi nepārzina konkrēto jomu un specifiku- nedz apraksts, nedz metode, nedz secinājums nekādā veidā nepārliecina mani par aptaujas rezultātu patiesumu.

Sēžot pie datora, Jūs pārņem gan vainas, gan apmierinājuma sajūta

Nav skaidrs, kas notiek Dormeo uzņēmuma vadības prātos, ja var pieļaut tik nevīžīgi tulkota, un visādi citādi pastulba raksta publicēšanu savā mājas lapā.

Nu labi, kurš tad lasa visādus tur rakstus mājas lapās, vai ne? Jaunie internet mārketinga speciālisti būtu teikuši, ka visas uzņēmuma komunikācjas problēmas atrisina twitter konta reģistrēšana, taču arī šajā gadījumā Dormeo nav paveicies, jo izskatās, ka twitter konta nosakumu ir pierezervējis kāds Ģirts Kizenbahs (te un te), kurš šādu branda nosaukumu reģistrēšanu piekopj jau ilgāku laiku.

Bet varbūt te runā tikai mana interenta atkarība.

P.S. Raksta saglabātā kopija te.

Amazon Latvia


Avots: Ieraksts twitterī

Latvijā ir parādījies serviss, kas mēģina startēt zem nosaukuma “Amazon Latvia“. Skan jau samērā lepni, taču diemžēl tas nav nekāds tur oficiāls pārstāvis, bet gan kārtējais pašmāju vieglās peļņas projekts.

Virspusēji paskatoties uz lapas grafiku (logo), saturu, un brendingu (domēns, twitter konta nosaukums) ir samērā viegli saskatīt, kā lapas izveidotājs(-i) pārkāpj duci Amazon pakalpojuma lietošanas nosacījumu. Protams, tā nav mana darīšana, gan jau Amazon pats tiks galā, ja būs tāda nepieciešamība.

Tā pat arī ir pierasts, ka šis ir ļoti izplatīts vieglās peļņas veids- tiek investēti 5 lati domēna nosaukumā, mazliet tiek pasēdēts pie html + css koda pielabošanas un pelna uz reklāmu, affiliate, vai ko tik tur vēl ne. Nekādas pievienotās pakalpojuma vērtības.

Taču, mana lielākā problēma ar šo servisu ir tieši komunikācijas saturā, kas izskatās pēc apzinātas cilvēku maldināšanas. Piemēram, mana mamma nesen sāka samērā aktīvi izmantot internetu. Regulāri pārlūko eBay, un nu jau prot arī apieties ar internetbanku. Gribētu, lai pirms pasūtījumu izdarīšanas viņa saprastu, ka šis nav oficiāls Amazon serviss.

Man ir aizdomas, ka viņa nesaprastu.

Unikāla ideja, kā samazināt bezdarba līmeni

Ne jau man tā ideja nākusi, bet gan valdošajiem vīriem no Rīgas Domes, acīmredzot. Runāju es šoreiz par bardaku ar nodarbinātības valsts aģentūrām (NVA).

Kā jūs domājat, vai bezdarba līmeni veido darbu zaudējušie ļaudis? Nē- bezdarba līmeni nosaka tas, cik valstī daudz ir bezdarbnieku. Bet “bezdarbnieks” ir statuss, ko var iegūt izpildot vairākas prasības, ar kurām var iepazīties NVA mājas lapas kādā no sadaļām (starpcitu, Hello SEO!). Šo statusu var iegūt reģistrējoties kādā no “filiālēm” (dievs, cik lepni skan), taču vai nebūtu lieliski, ja šādu filiāļu nebūtu? Cilvēki uz tām neietu, un tad jau arī nebūtu bezdarbnieku, nodomāja gaišās galvas un aizklapēja vienu no trīs iestādēm, kuras līdz šim apkalpoja cilvēkus.

Rīga ir gana liela attiecībā pret divām palikušajām filiālēm, bet jautājums ir cits- ko gan vēl varētu darīt, lai samazinātu cilvēku nākšanu šīm filiālēm? Ja spriežam pēc paveiktajiem darbiem, tad loģiskākais būtu šīs divas filiāles novietot blakus vienu otrai, tādējādi iespaids par divām filiālēm saglabājas, taču cilvēkiem uz tām reāli nokļūt ir vienādi grūti. Skatieties paši. Viena atrodas Jēzusbaznīcas 11, otra- F.Sadovņikova 20.

Sanāk tā, ka Rīgā ir divas NVA filiāles, kas atrodas 500 metru attālumā. Priekš cilvēkiem purvciemā, pļavniekos un pārējos mikro rajonos tā ir izteikti priecīga ziņa. Tā ir priecīga ne tikai tiem, kuriem jāmēro ceļš ar diviem, vai trim sabiedriskajiem transportiem, bet arī cilvēkiem ar apgrūtinājumiem, piemēram, invalīdiem.

Es nemaz nesākšu ar ģeogrāfisko lokācijas izvēli. Tā ir tik lieliska, ka ja vēl darba laika sākumu uzliktu pēc pl 22:00 vakarā, tad arī daļu vājāko cilvēku drošvien nogalinātu vietējā rajona kriminogēnās autoritātes. Dažiem kā mierinājums varētu būt tas, ka dvēsele nonāks pie Jēzus, vai vismaz Jēzusbaznīcā.

Tālāks sarkasms nav nepieciešams, vien izcili parādās tas, cik ieceltie vadoņi vāji prot veikt plānošanu un cik tiem ir slikta sajēga par visprimitīvakajiem sadzīves notikumiem. Vai arī vienkārši nerūp.

Pēdējais mierinājums ir tas, ka NVA ir twiterī. Tas jau mūsdienīkiem cilvēkiem ir galvenais. Sēdēt nebeidzamās uzgaidāmajās rindās un lasīt twiteri par to pašu iestādi.

Informācijas izplatības ātrums jauno mediju laikmetā

Bez šaubām, Jāņa Groduma aiziešana ir skumjš notikums. Tiesa, neesmu viņu pazinis, līdz ar to tas ir kā jebkura sveša cilvēka pazaudēšana. Bet stāsts ir par ko citu.

Pagājušajā vakarā ar prusux‘u dzērām brūno un runājām par dzīvi. Te piepeši atvēru twitter ziņu listi un no Ulda Rudaka uzzināju par Jāņa Groduma bojāeju.

Ja skatās Latvijas medijus, tad neviens no lielajiem internet medijiem nebija gatavs ziņas publicēšanai. Nedz TV*Net, nedz Apollo, nedz Delfi. Tradicionālos laikrakstus pat neminēsim. Kas, protams, daļēji izskaidrojams ar ziņu veidotāju pasīvumu (tipa, LETA). Bet tas svarīgākais ir tas, ka neviens no minētajiem grandiem nebija gatavs ziņot par šo notikumu pat 6 stundas pēc tās aktualitātes iegūšanas. Te jāuzslavē salīdzinoši jaunais ir.lv portāls, kurā pēc pāris stundām ziņa tomēr jau bija lasāma.

Nepieminu to tāpēc, ka man IR.LV īpaši kaut kā rūpētu. Tur čaļi pat nesaprot, ka pie ziņām vajadzētu likt klāt datumu un laiku. Vai nu paviršība, vai vienaldzība. Ko nozīmē ziņa ir “pirms 1 dienas”? Tad vēl Grodums bija dzīvs. Atkal novirzījos..

Gribēju teikt, ka šis viss ir apliecinājums priekš manis paša, ka twitteris spēj pārraidīt arī sabiedrībai aktuālas ziņas daudz straujāk, nekā vecie mediji. Kas vienlaicīgi ir labi un slikti. Lai arī neko jaunu tā īpaši nepateicu, tomēr tas atkal lika padomāt par ziņu portālu saturu, nozīmīgumu un nepieciešamību.

Google Buzz un ātrākā datu implementācija ever

Vienkārši tā iedomājos, ka vajadzētu blogā ielikt feedu no jaunā Google Buzz servisa.

Precīzi vienu minūti man prasīja atrast detalizētu API dokumentāciju par jauno servisu. Pieslēgties savam serverim, palaist mīļāko editoru un sameklēt vajadzīgo failu + rindiņu: divas minūtes. Uzrakstīt miniaplikāciju, kas izvelk manus pēdējos buzzus no google serveriem: divas minūtes. Noformatēt HTML: vēl vienu minūti.

Nopietni, es saskaitīju – sešās minūtēs izveidoju sava bloga integrāciju ar jauno Google Buzz servisu. Darbiņu paveicu pat pirms google bija vēl piesaistījis manam accountam jauno fīču! Nevaru iedomāties, šitā cept aplikācijas pirms gadiem, teiksim, pieciem. Pirms tiem pašiem pieciem gadiem nevarēju arī iedomāties, ka visi dati būs tik atvērti un visiem tik viegli pieejami. Un, ka jauni servisi tik ātri “apies” riņī visam tīmeklim.

Tātad, kopš šodienas šī bloga labajā pusē varēs atrast arī manu buzz fīdu. Zinu, ka uz roku pirkstiem ir saglabājušies cilvēki, kas joprojām ienāk blogos, lai izlasītu kaut kādu ziņu klasiskā veidā. Oh well, viss iet pa riņķi. Blogi atkal būs modē… Pēc gadiem pieciem.

★ iMeet – redzi savu draugu atrašanās vietu on-line režīmā

Papildināts [15.09.2009]

Manā otrā blogā ir pieejams apraksts angļu valodā. Tur arī turpmāk plānoju publicēt aprakstus par iPhone programmām.

Beidzot pienākusi kārta aprakstīt mūsu jaunāko iPhone programmu, kas saucās iMeet. Programmas apraksta īsā versija varētu skanēt šādi: iMeet ir rīks, kas ļauj redzēt savu draugu atrašanās vietu kartē on-line režīmā.

Continue reading ★ iMeet – redzi savu draugu atrašanās vietu on-line režīmā

Mūsu iPhone programmas tiek pie Twitter konta

Burzum!

Ar šo vēlējos painformēt, ka esam izveidojuši twitter kontu, kurā rakstīsim gan par mūsu esošo iPhone programmu jauninājumiem, gan pavisam jaunu programmu izveidi. Pieteikties sekot Twitter kontam var teitan: http://twitter.com/MelleneApps.

Protams, ka to var izmantot arī kā rīku, ar kura palīdzību var ieteikt programmu uzlabojumus, vai ziņot mums par kādiem misēkļiem programmu darbībā.

Nerakstīsim bieži, bet jaunumus zināsiet pirmie!

EventBox

eventboxPavisam īsi gribēju pastāstīt par kādu lielisku sociālo tīklu informācijas apvienošanas programmu priekš Mac. Saucās šis brīnums EventBox.

Tātad, šis rīks ir paredzēts priekš tiem, kas darbojas ar RSS fīdiem (arī google reader), Flickr, Facebook un Twitter. Par cik aktīvi, vai mazāk aktīvi darbojos ap visiem šiem tīkliem, tad man ir līdz kliņķim apnikušas dažādās programmas, kas vienlaicīgi jādarbina prekš katra no šiem tīkliem. Manuprāt, EventBox ir labs patecoties tieši tā idejai, vienkāršumam, pārskatāmībai un ērtumam. Daži screenshoti ir pieejami izstrādātāju mājas lapā un arī trial versija ir turpat norakstāma.

Licences cena šobrīd ir vien 15$ (8Ls), un par cik pēdējā laikā maz žēloju naudu labām lietām, tad šie 8Ls man neliekas daudz- kā saņemšos, tā iegādāšu pilno versiju. Pie kam, spriežot pēc e-pasta sarakstes ar izstrādātājiem es nopratu, ka pie esošā izstrāde arī apstāties negrasās un plānojas tālāka attīstība. Cerams, ka pozitīvā virzienā.

Tagad vien atlicis izsortēt RSS listes bardaku (izmantoju tieši google reader) un cerams, ka turpmāk ar informācijas plūsmas apstrādi šajos kanālos vairs tik daudz jānoņemas nebūs.