Par TNS veikto twitter lietotāju skaita pētījumu

TNS vakardien publicēja Latvijas Twitter lietotāju pētījuma rezultātus, kuros norādīja, ka twitter.com vidēji dienā izmanto 82 tūkstoši cilvēku.

Ir tik ļoti daudz problēmu ar šo pētījumu, ka es pat nezinu, no kura gala īsti sākt. Mēģināšu domas apkopot pāris svarīgākajos punktos.

1. Pirmā, un pati svarīgākā problēma ir ar datu pētīšanu un atspoguļoto datu uztveri. Pētījuma aprakstā twitter.com ir skaidrots kā “interneta vietne”. No apraksta man ir grūti saprast, vai tas arī ir bijis konkrētais mērķis, vai tā ir acīmredzama TNS neizpratne par pētāmo objektu.

Hint: Twitter nav vietne, bet serviss. Savukārt, twitter.com ir vietne.

Piemēram, es pats twitter.com neveru vaļā nedēļām, taču regulāri izmantoju mobilā tālruņa aplikāciju gan twitter lasīšanai, gan ziņu publicēšanai. Vai pēc pētītāja aptaujas jautājuma es tiktu skaitīts, kā “twitter.com vietnes” regulārs izmantotājs?

Mēdz būt vairākas dienas pēc kārtas, kad vispār neveru vaļā mobilo aplikāciju, taču aplikācija fonā “uztur saikni” ar twitter servisu un paziņo man par jaunām vēstulēm, vai pieminējumiem (mentions). Vai šāda piemēra gadījumā es neiekļautos twitter lietotājos, jo es tiešā veidā neveru vaļā nedz aplikāciju, nedz servisu, nedz vietni?

Es rakstu ziņas twitterī, taču to saturs tiek pārpublicēts arī uz Facebook. Tātad, mani Facebook draugi redz manus twitter ierakstus un dažkārt spiež virsū uz saitēm, nokļūstot twitter.com lapā. Vai mani draugi skaitās twitter.com lietotāji?

Citiem vārdiem sakot, kas vispār tiek saprasts ar vārdiem “twitter.com lietotājs”? Vai tiešām tika pētīta tikai Twitter.com (web lapas) atvēršanas regularitāte? Ja jā, tad tas neraksturo twitter lietotāju skaitu. Ja nē, tad kas īsti tika pētīts?

Pat tā saucamie “mediju eksperti” internet vidē izdara pārsteidzīgus spriedumus, vēstot, ka “Twitteri dienā lieto vidēji 82 000 Latvijas iedzīvotāju”. Spriežot pēc pētījuma apraksta, šāda interpretācija ir nepareiza.

mednis-twitter-82k

Ja šie jautājumi nav skaidri man, es nedomāju, ka tie varētu būt pilnībā skaidri aptaujātajiem respondentiem. Ja TNS vēlas piešķirt vērtību savām aptaujām, būtu ļoti vēlams internetā publicēt arī konkrēto anketu jautājumus.

2. Nav jābūt statistikas datu analīzes ekspertam, lai saprastu, ka jo mazāk procentuālo respondentu piedalās, jo neprecīzāki ir pētījuma dati. Šajā gadījumā aptaujātie 1499 cilvēki ir aptuveni 0.07% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Lai arī statistikas grāmatas saka, ka pietiek arī ar pāris simtiem, es domāju, ka tas ir pārāk mazs skaits, lai kāds varētu kvalitatīvi spriest par šādu specifisku respondentu uzvedību kopējā mērogā.

Tas būtu līdzīgi, ja aptaujātājs pēc viena atbildes sniedzēja spriestu par 1500 lielu grupu. Gandrīz līdzīgi. Nu labi, nav. Bet sajūtu ziņā ir, vai ne? Ok, šo ņemam ārā, muļķīga spriešana.

3. Spriežot pēc tā, ko pats esmu redzējis, twitteri Latvijā ārkārtīgi daudz izmanto arī pusaudži līdz 15 gadu vecumam. Viņus nekādā gadījumā nevajadzētu ignorēt, taisot pētījumu, vai spriežot par Latvijas iedzīvotājiem, jo viņu iekļaušana pētījumā noteikti izmainītu statistikas datus. Kā norādīts izklāstā- pētījums tika veikts ar 15 līdz 74 gadu veciem respondentiem.

4. Mazāk būtisks blakus apsvērums.
Nekur nav paskaidrots cik daudz un kādi reģioni (rajoni) tiek aptaujāti šajās Latvijas iedzīvotāju aptaujās. Personīgi es nekad neesmu aptaujāts nevienā aptaujā, neviens man nav zvanījis, kur nu vēl tāpēc, lai veiktu datorizētu aptauju manā dzīvesvietā (no pētījuma metodikas var saprast, ka aptajua notikusi *dzīvesvietā*, kas laikam izslēdz variantu ar elektroniskām anketām?).

Vai aptaujātāji staigā arī pa Latgales viensētām, vai tikai apstaigā mikrorajonu dzīvokļus, klauvējot pie durvīm un prasoties iekšā uz interviju? Vai tas notiek pa dienu, vai vakaros / brīvdienās, kad darba spējīgie cilvēki ir pieejami intervēšanai? Domāju, ka arī no šī ir atkarīgi gala rezultāti un secinājumi.

Rezumējot.
Es esmu pārliecināts, ka TNS aģentūrai ir sava metodoloģija, kuru viņi izmanto jau gadiem. Noteikti, ka viņi kopumā ņemot zina daudz, daudz labāk kā un kas ir jāpēta, taču man izskatās, ka šajā gadījumā viņi nepārzina konkrēto jomu un specifiku- nedz apraksts, nedz metode, nedz secinājums nekādā veidā nepārliecina mani par aptaujas rezultātu patiesumu.