Emmm… 7 lietas?

Neiešu jau nu attaisnoties par to, kā parasti šādus ķēdes tipa pasākumus ignorēju, taču acīmredzot šovakar vienkārši ir noskaņojums par sevi pastāstīt vairāk. Archijs uz to uzvedināja. Vēlāk arī Ņūtons. Tad nu lai iet ar’.

Nekad īpaši neesmu centies šeit rakstījis personificētu informāciju par sevi, par cik šī vieta (pbs.lv) pārsvarā ir klapojusi kā zibens novedējs, jeb citiem vārdiem sakot, rakstīju par lietām, kas man ir svarīgas, vai interesantas kaut kādā konkrētā brīdī. Smieklīgi ir palasīt, kas ir bijis rakstīts pirms, teiksim, trīs gadiem. Nu labi, vēlējos teikt, ka šai lietai ir laiks nedaudz mainīties. Turpmāk vairāk veltīšu laiku nopietnu lietu izpētei un aprakstīšanai, bet tas notiks jau zem citas vietnes, kuru vairāk asociēšu ar sevi. Tāds kā portfolio un zināšanu apvienojums.

1) Labi, sākam no paša sākuma. Esmu 25 gadus vecs vīriešu kārtas indivīds, kas aizraujas ar IT tehnoloģijām, bet kura patiesā mīlestība ir mūzika, māksla (in dženeral), dzīvnieki un daudzi citi vaļas prieki. Ja lasīji ievadu, tad runāju arī par citu interneta vietni. Tad lūk, turpmāk mani varēs sastapt arī zem jauna domēna: www.paulsbarkans.lv. Tur vēl daudz kas paveicams un kad būs gatavs, es došu ziņu vēlreiz. Iespējams.

2) Tā mana muļķīgā nesakarīgā iesauka “pbs” ir radusies brīdī, kad man pietrūka kreatīvās spējas, lai izdomātu ko smalkāku- radās vienkārša doma saīsināt vārda un uzvārda pirmos burtus + uzvārda pēdējo burtu. Kad sēdēju iekš IRC, tad man bija vairākas nepastāvīgas iesaukas, kā Hustler, Wes, Vikenty un gan jau vēl kaut kādas citas, kuras vairs pat neatceros. Piedzīvoju vēl tos laikus, kad visiem(?) bija ICQ un vēl nāk prātā tas, kā es slēdzot klāt tādam Andrew’s BBS, caur kuru apmainījos ar dažādām nesvarīgām ziņām ar citiem BBS lietotājiem. Par BBS var palasīt šeit :)

Vispār jau internets man parādījās ārkārtīgi sen, pateicoties tam, ka tēvs tolaik strādāja Lattelecom. Ap 199x. gadu man mājās vienam no pirmajiem jau bija parādījās internets (caur modēmu). Tie tik bij’ laiki, kad caur tālruņa līniju izmantojot Napster mēģināju atvilkt kādu dziesmu, kuru 50% gadījumu tā pat neizdevās realizēt, par cik modema konekcijas regulāri pārtrūka. Sķiet, ka napster laikos jau man bija arī kabelis, bet zinu, ka dziesmas mēdzu vilkt arī caur modemu… Tas laikam bija vēl pāris gadus iepriekš. Jebkurā gadījumā, tajos laikos katrai atvlktajai dziesmai bija ārkārtīgi liela vērtība, kā nekā vienai dziesmai vajadzēja rakstīties tur pat vai 30 minūtes.

3) Šobrīd strādāju Swedbank, IT jomā, esmu Internet sistēmu izstrādes vadītājs. Tātad organizēju un vadu izstrādi dažādās sistēmās un mājas lapās- gan intranet, gan ārējās lapās. Fakts, ka tādas vai citādas mājas lapas ir nekvalitātē, vai arī funkcionāli nesniedz pietiekami daudz iespēju klientiem, vairs nav mana atbldība, par cik biznesa mērķus nosprauž cilvēki, kuri nedraudzējas ar vairākām lietām. Nu lūk, tāpēc arī dažkārt kauns par paša veikumu. Savukārt, šobrīd tik brīvi par to runāju, jo esmu nolēmis doties prom no Swedbank “siltās vietas”. Un nē, mani neatlaiž. Drīzāk otrādi :) Vienkārši dažreiz kaut kas ir jāmaina. Kā nekā, strādāju tur jau četrus gadus. Šķiet, ka pārāk ilgi esmu turējies tik cietos koorporatīva uzņēmuma grožos. Tik ilgi, ka pat esmu aizmirsis kāda ir sajūta izveidojot kaut ko skaistu.

A tā vispār pārzinu daudzas programmēšanas valodas, sākot no C, beidzot ar .NET, Objective-C (Mac videi) un web valodām. Jāpiezīmē, ka web vide man vienmēr saistījusi vis vairāk (php, mysql, xhtml, css, javascript). Varbūt savādi, taču nekad neesmu sevi uzskatījis nedz par ITišņiku, nedz programmētāju. Allaž vairāk saistījušas vizuālās lietas. Līdzīgi kā skolā, kad ģeometrija patika vairāk par algebru.

4) Lai arī darbs allaž bijis saistīts ar IT, taču izglītība man ir pilnībā nesaistīta. Esmu pabeidzis ekonomikas fakultāti iekš Turības. Iepriekš mēģināju mācīties arī RTU (Datoru informācijas un tehnoloģiju fakultātē), taču ilgāk par pirmo kursu es neizturēju. Neapmierināja nedz pasniedzēju garīgās attīstības līmenis, nedz attieksme pret studentiem. Un jā, tas ir ļoti svarīgi. Es pat negribu sākt runāt detaļās par atmosfēru nodarbībās, kur nācās samierināties ar sēdēšanu pie sanaglotajiem dēļiem (tipa galdiem?) un beidzot ar alus un sasmirdušo zeķu smārdu no pēdējo solu kāršu spēlētājiem.

5) Mans augums ir 1.95 metri. Tāds sasniegums man ir pagadījies pateicoties gēniem un sportam. Esmu kādus 10 gadus aktīvi spēlējis basketbolu. Ar “aktīvi” es domāju regulārus (katru dienu) basketbola treniņus un savstarpējas komandu spēles nedēļu nogalēs + visdažādākos basketbola turnīrus un vasaras nometnes. Katru nedēļas nogali braucu uz Latvijas pilsētām, un man škiet, ka sporta dēļ jau kopš pašas bērnības esmu apbraukājis turpat vai visās lielākās Latvijas pilsētas.

Arī pa dažādām valstīm ir gadījies krienti pabraukāt. Par cik spēlēju divās komandās (pie sava vecuma un gadu vecākiem), tad šo spēļu ir bijis man 2x vairāk nekā citiem, kas ar šādu lietu ir nodarbojušies. Bet laikam tāpēc arī medaļu un diplomu man ir 2x vairāk :) Daudzas reizes esmu redzēts spēlējam pa TV (jauniešu basketbola līga), bijis pāris preses izdevumos, arī vienā somijas turnīra laikā iekļuvu tā saucamajā All-Stars komandā. Bija tādi laiki… bet nu jā.. Tā visa ir bijis tik daudz, ka tagad uz basketbolu pat skatīties virsū vairs nevaru, mani neinteresē nedz spēles klātienē, nedz vērot tās TV ekrānā. Šķiet, ka katra kustība ir sekundi iepriekš galvā izdomāta un nekā jauna atklāt tur nespēju.

6) Mana mīlestība ir mūzika un fotogrāfija. Patīk arī zīmēšana, bet man ir pārāk līkas rokas, lai uzzīmētu kaut ko sakarīgu. Kad mācījos vidusskolā, tad apzīmēju savas istabas tapetes ar permanento flomi – zīmēju dažādu mūzikas grupu simbolus un dažādus citus ķēmuļus.

Par fotogrāfiju runājot- esmu ieguldījis foto aprīkojumā turpat vai 8K latus, taču līdz šim vairāk fočēju tehniskas lietas, vai kādu neformālu pasākumu. Līdz ar to, ka turpmāk paredzu sev vairāk brīva laika, gribu arī attīstīties vairāk šajā virzienā.

Runājot par mūziku- jā, tās loma manā dzīvē ir īpaša. Lai arī klausos ļoti dažāda stila mūziku (sākot no klasiskās, beidzot ar metālu :), visvairāk vienmēr ir paticis tāds pussmags, bet noteikti melodisks roks. Nezinu vai man ir mīļākā grupa, taču vidusskolā ļoti daudz klausījos “Cold” un “Staind”. Tieši COLD dēļ es laikam paņēmu arī pats rokās ģitāru un caur to mēģināju dabūt no sevis ārā tās pašas emocijas. Te ir līdzīgi, kā ar foto- gribu beidzot vairāk darboties arī ar mūzikas radīšanu. Jau kopš vidusskolas man ir bijušas vairākas ģitāras (akustiskās, elektriskās) un visādas efektu procesoru uzpariktes, kas ļāvušas pamatīgi izārdīties pēc nogurdinošas skolas, vai darba dienas.

Vienreiz esmu kāpis uz palielas skatuves, sniedzot kaut ko līdzīgu koncerta priekšnesumam. Sajūta bija fantastiska. Iepriekšējā vasarā arī spēlēju akustisko ģirtāru sava drauga kāzās, taču sapratu, ka labu ieceri var viegli sabojāt, ja pasākuma scenārijs pēkšņi mainās, ģitāra aukstumā noskaņopjusies šķiba-greiza, un pie visa klāt tumsā grūti saskatāmas arī ģitāras ladas. Jebkurā gadījumā, vienmēr par maz bijis laika attīstīt šo lietu vairāk.

7) Septīto lietu prasās tādu riktīgi muļķīgu. Ā, atcerējos vienu.
Tātad, bērnībā man patika degošas lietas. Gandrīz vai kā piromānam. Es varēju dedzināt visu. Par laimi gan nevienu dzīvu būtni aizdedzinājis neesmu. Ā nē, vispār esmu nedaudz aizdedzinājis vienu klases biedreni, bet tas ir cits stāsts :D

Šoreiz par sevi. Tātad, vienreiz es pielēju plastmasas odekolona korķīti (dzintars odekolons, tāds paliels korķis) līdz lūpai pilnu ar odekolonu, aizdedzināju to un kāpu kokā. Ārā bija nesen nolijis lietus, tāpēc koks bija tāds slidens. Kāpu, kāpu un kaut kur pusceļā paslīdēju un uzlēju degamisījumu sev uz rokas. Labi ka pats nenokritu zemē. Anyway, vecākiem stāstīju, ka esmu apdedzinājies ar verdošu ūdeni. Roka piepampa tā, ka vecāki mani tomēr izlēma aizvest pie ārsta, kuram es principā stāstīju tieši to pašu. Joprojām neiznu, vai čalis man noticēja, vai nē. Tas laikam nav svarīgi. Tā pat kā tas, kāpēc es kāpu kokā ar aizdedzinātu degšķidrumu.

Tas arī viss. Varbūt aizrāvos drusku par daudz, bet te būs. Stafeti tālāk nenododu. Lai gan visādā ziņā būtu jauki, ja snukis pēc 3 mēnešu klusēšanas kaut ko uzrakstītu. Un varbūt arī Edijs :)

Nikon D3x – jaunā 24.5MP foto kamera no Nikon

Ir pagājis aptuveni gads, kopš Nikon D3 iznākšanas un drīzumā jau būs pieejama gandrīz ar tik pat daudz fīčām aprīkotā D3x versija, kurai būs matrica, ar divtik lielu izšķirtspēju. Detalizētāku informāciju var atrast nikonrumors.com lapā.

Viena lieta gan manī rada pārdomas – šī kamera visticamāk atkal maksās par kādiem 2K$ vairāk, nekā Canon EOS 5D MkII, un kā jau foto lietu interesenti būs pamanījuši, tad Canonam ir tā superīgā HD video uzņemšanas funkcija. Interesanti, vai dēļ šī fakta Canon kārtējo reizi vēl vairāk nenostabilizēs/neieņems tirgus daļu? Mani gan īpaši neuztrauc pati tirgus daļa kā tāda, bet vairāk uztrauc tas, ka zaudējot tirgus daļu, Nikon samazināsies peļņa, un tādējādi ir bažas par to, vai nemazināsies tehnoloģiskais progress Nikon kompānijā.

Kas attiecas uz mani – esmu Nikon D3 īpašnieks, un pavisam noteikti es nemetīšos jaunās D3x kameras virzienā, par cik arī megapikseļi man nav tas noteicošais šobrīd. Visticamāk, ka nogaidīšu tagad kādus 2 gadus un gan jau Nikons mūs visus vēl pārsteigs ar ko negaidītu.

PAPILDINĀTS
Te ir pirmās biles, kas uzņemtas ar šo kameru. Izskatās samērā saldi. Andrejs noteikti berzē jau rociņas un skaita naudiņu :)

Observatorijas, teleskopi un citas kosmiskas perturbācijas

Pagājušo nedēļ pabiju LU  observatorijā, kur bijušais darba kolēģiss stāstīja par visām šīm attālajām un nezināmajām lietām, kā kosmoss, planētas, zvaigznes, visums, galaktikas, komētas. Daudz runājām arī par pašiem teleskopiem, to uzbūvi. Piemēram, uzzināju arī to, ka visi puslīdz modernie teleskopi ir aprīkoti ar iespēju tiem pieslēgt turpat vai jebkādu foto aparātu. Viss, kas jāpieliek ir speciāls adapteris, kas ļauj foto kameras bajoneti savienot ar teleskopu.

Visā visumā interesants pasākums izvērtās. Bilžu gan nav. Un tas divu iemeslu dēļ – pirmkārt, kā izrādījās, man līdzi nebija paņemta CF karte. Otrkārt, tur uz vietas ir tik tumšs, ka pat Nikon D3 izslavētais ISO nebūtu spējīgs palīdzēt. Bet tā jau ir arī visa observatorijas būtība, atrasties pēc iespējas tumšākā vietā, tāpēc par to nožēlas nav.

Tas tā īsumā. Ja kādam ir vēlme apmeklēt LU observatoriju, tad tāda iespēja ir – 1Ls par 30 minūšu ekskursiju- pirmdienas, trešdienās un piektdienās. Sīkāku informāciju var atrast kaut kur LU mājas lapā.

P.S. Tagad man ir skaidrs, kas noteikti jāparedz projektējot savas dzīvojamās mājas augšējo stāvu.

Paša veidota galerija VS flickr

Esmu nonācis nelielas dilēmas priekšā. Lieta tāda, ka pēdējos pāris gadus esmu ievietojis savas fotogrāfijas paša veidotajā foto galerijā. Esmu tai izveidojis tādas fīčas kā RSS, komentēšana, foto meklēšana dajebkādā griezumā, atrašanās vietas norādīšana kartē un vēl šo to. Tas, ka esmu slinks uz bilžu ievietošanu ir cits stāsts, bet es par ideju.

Nezinu kāda mārrutka pēc, bet pēkšņi man galvā ir iesēdusies tā doma, ka visu vajadzētu pārnest uz eleganto flickr.com servisu. Kāpēc?- Tāpēc, ka tā būtu labāka iespēja savus foto parādīt lielākai publikas daļai un nebūtu arī pastāvīgi jādomā par jaunām lietām un kļūdu labošanu savā galerijā. Nav jau tā, ka uzskatu sevi par kādu baigāko fotogrāfu, taču vairākas manas bildes ir publicētas dažādos resursos, bijušas uz mikroautobusiem un grāmatu vākiem. Tāpēc arī gribas bildes padarīt pieejamākas.

No otras puses, flickr nepiedāvā pāris lietas, kas man būtu nepieciešamas, vai kuras izmantoju šobrīd, piemēram, bildes nevar tikt parādītas Google Maps kartē (par cik flickr īpašnieks ir Yahoo, bet yahoo kartes ir krietni sliktākas par Google Maps un tāpēc tas neder). Tāpat arī šobrīd man ir visas iespējas modificēt galeriju kā vien vēlos, kas flickr gadījumā ir ierobežojoši pat kaut vai tīri vizuālajā ziņā.

Lai atrisinātu visas manas vēlmes, šķiet, ka pastāv divi varianti. Viens ir publicēt bildes gan flickr.com, gan savā galerijā, taču tas būtu dubults darbs un tas mani atturētu vēl vairāk kaut ko jaunu publicēt.

Otrs variants būtu foto publicēt flickrī, bet paralēli tos attēlot arī savā mājas lapā (izmantojot Flickr API). Tas atrisinātu problēmu ar dubultu publicēšanu, taču noteikti uzrastos citas problēmas ar tādām lietām, kā, piemēram, komentāri- ja kāds komentēs bildes manā galerijā, tad komentāri neparādīsies pie flickr.com ievietotajām bildēm. Komentāri laikam ir mazākais, bet varētu būt vēl kāda nesavietojamība, par kuru neesmu šobrīd iedomājis. Taču jo ilgāk par to domāju, jo vairāk man šķiet, ka visu tur tomēr pārtaisīšu tieši šādi.

P. S. Ne pārāk tālā nākotnē ir paredzams, ka migrēšu nelielu daļu no šīs lapas satura uz jaunu vietu (vietni?), tai skaitā foto galeriju. Tā vieta, kur pārvākšos nebūs vairs īsti blogs un tas būs vēl tālāk prom no visām blogu lietām. Šobrīd tā pesimistiski liekas, ka pbs.lv ir izsmēlIs sevi jau labu laiku atpakaļ. Vienīgi, ja migrēšu saturu, tad kas notiks ar šo lapu? Cilvēku pieradumam ir milzīgs spēks, man laikam būs grūti iztikt bez šejienes, jo, kā nekā, rakstu šeit jau no 2003. gada.

PAPILDINĀTS
Tie, kas šajā diskusijā iesaistīsies, varētu atbildēt vēl uz šādu jautājumu- Cik gan prestiži ir izmantot flickr.com (attiecībā pret savu mājas lapu ar galeriju), lai pasniegtu sevi kā fotogrāfu un publicētu tur savu portfolio?

D3 firmwāres jauninājums

Nikons ir izlaidis pirmo firmware update priekš D3 kameras. Uzlabojumi nav pārāk daudz, taču daži ir interesanti, kā, piemēram, “Vignetting Control” ieviešana, kuram pēc būtības būtu jāsamazina lielo apertūru radītās ēnas uz bilžu malām.

To, kā šis jaunais uzstādījums funkcionē notestēšu kaut kad rīt, taču pati firmwāre uzlikās bez aizķeršanās. Vairāk par šo jauninājumu var lasīt Nikon mājas lapā, kā arī par būtiskākajām izmaiņām šajā PDF failā.

Nikon D3 un migrācija no Canon

Tie kas šo blogu lasa biežāk, jau būs nopratuši, ka viens no maniem hobijiem ir fotografēšana. Tad lūk, ja līdz šim darbojos ar Canon tehniku, tad tagad tas ir mainījies. Esmu pārdevis savu dvēseli Nikon brendam un konkrēti- esmu iepircis Nikon D3 full frame kameru ar Nikon 70-200 VR foto objektīvu. Iespaidi visā visumā ir ārprātā lieliski.

Tiem, kuriem šī izvēle liekas nepamatota/neskaidra pamēģināšu uzrakstīt pāris pašizdomātus jautājumus un atbildes.

Kāpēc switch no Canon? – Tam nav viennozīmīgas atbildes. Pirmkārt jau Canon objektīvi pēdējā laikā mani sarūgtina. Visvairāk 70-200mm 2.8IS objektīvs, kas ir diezgan nekvalitatīvs pēc testiem. F4 versija ir kriiietni labāka, taču man gribējās 2.8, so what? :P Otrkārt šobrīd tā pa īstam nemaz nebija no kā izvēlēties, jo no Canon full frame tipa kamerām varianti bija 5D un 1Ds. Jāpiebilst, ka 5D ir tirgū jau no 2005. gada un fīču pamaz priekš tā cipara. Canon izstrādātāji kā jau parasti kā partizāni klusē par 7D un gaidīt man vienkārši apnika. MkIII savukārt ir kaut kā neadekvāti dārgs (par MkIII vēl paturpināšu kaut kur zemāk). Un pēdējais iemesls: man Canon kameras jau šķiet ka ir kādus 7 gadus. Bija laiks kaut ko pamainīt, varbūt vienkārši pamainīšanas pēc.

Tu esi debils? Naudas žēl nebija? – Nē. Nākamais jautājums.

Ārprāts, Tev tač jāmaina visi objektīvi!!?? – Jā. Bet. Ja reiz biju nolēmis pāriet uz pilna kadra matricu, tad man tie būtu jāmaina jebkurā gadījumā. Pie kam, palieku vecs un pārēju uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Tā kā labāk 3 kvalitatīvi stikli, nevis 10 sigmas, tamroni, etc.

Kas ir vislabākais šajā kamerā? – Pa visam noteikti, tā nav viena konkrēta lieta, bet vairākas. Piemēram, patīk fotogrāfijas kvalitāte pie augstiem ISO. Šim mazulim maksimālais ISO ir 25600 (nē, tā nav drukas kļūda) un kvalitāte ir pārsteidzoša pat pie tāda bezprātīga režīma. Pie kam, ISO izskatās vairāk pēc analogā trokšņa, nekā digitālā.

Vēl riktīgi patīk duālais CF slots- var ievietot divas Copact Flash kartes un dažādi tās uzstādīt. Piemēram, lai uz vienas kartes rakstās RAW, uz otras JPEG. Vai arī lai raksta uz vienas, kad jamā pilna tad autmātiski uz otras. Vēl viens variants ir dublēt uz abām kartēm attēlus. Tas ir ūber noderīgi kāzu pasūtījumu fotogrāfiem, lai nodrošinātu backup. Nav joka lieta, ja fočē kāzas, bet pēc seansa ar skumju seju paziņo kāzu organizētājiem, ka CF ir noplīsis.

Krāsas- varbūt tas man ir galvā, taču Canon krāsas man nepatīk (vairs). Nikonam tās ir kaut kādā ziņā dabīgākas/neitrālākas/patiesākas. Un man tas patīk. Visvairāk Canonam man cērtās acī sarkanā un zaļā. Jau pēc bildēm varu pateikt vai fočēts ar Nikon vai Canon. Protams visu var pietūnēt, bet kopumā tāds iespaids radies.

Ir daudz vairāk visādu pozitīvu lietu. Piemēram tas, ka kameras režīmus var ierakstīt uz CF kartes un pārnest uz datora, vai citām Nikon kamerām un uzņemt foto ar tiem pašiem iestatījumiem uz citām kamerām. Tādu mazo jauko lietiņu ir daudz, taču slinkums tagad rakstīt. Interesenti jau tāpat izlasīs/ir izlasījuši specifikāciju. Ir jau arī fīčas, ka man ir vienaldzīgas. Piemēram 11 kadri/sekundē. Man pietiek laikam ar 2 kadriem, bet 11 arī ir diezgan iespadīgi.

Kāpēc ne Canon 1Ds MkIII? – Pārāk dārgs un Nikon D3 daudzējādā ziņā iekabina arī šim Canonam. Piemēram, Canonam ir 22Mpix, Nikonam- tikai 12Mpix. Taču, paņemot Nikon kadru un resamplējot to uz 22Mpix izšķirtspēju, Nikon bilde joprojām izskatās labāk. Vairāk par to var lasīt šajā salīdzinošajā rakstā (par izšķirtspēju šeit). Arī ISO ziņā Nikons atspārda MkIII. Ar šo es neattaisnoju savu izvēli un joprojām priecājos par čaļiem, kuriem ir Marks, tāču šie ir iemesli, kāpēc izvēle uz D3.

Ir kāda lieta, kas nepatīk? – Ņemot vērā kameras cenu, ražotāji varēja tomēr iepūst tur kaut kur vēl pāris MPixeļus, lai uz lielām izdrukām nebūtu par maz. Es daudz nedrukāju, taču būtu jauki. Sensora tīrītājs (strādājošs) arī būtu jaukiņi. Arī smagums man kādreiz iecirtīs, jo šo kameru vairs nevarēs tā brīvi paņemt līdzi izbraucienā ar velo, piemēram. Lai gan šādiem priekiem man joprojām paliek vecais Canon aparāts.

Kā ar objektīviem? – Kā jau teicu, tad problēmu nav. Nikonam ir tik pat kvalitatīvi (ja ne vēl kvalitatīvāki) stikli, kā Canonam. Iegādātais 70-200 f2.8 VR (VR ir tas pats kas Canonam IS) objektīvs ir fantastisks. Tik ass, ka ar to var griezt maizi. Vēl gribu 14-24mm f2.8 un 24-70mm f2.8. Un tad es būšu paēdis.

Ko domā par Canon / Vai tagad būsi Nikonists, kas visur tikai Nikon aizstāvēs? – Nē. Canon ir labas kameras. Tikai ne tik labas, kā Nikon :D Bet ja nopietni, tad lai arī turpmāko laiku fotografēšu ar Nikon (nezinu cik ilgi), tik un tā skatos uz šīm lietām samērā brīvi. Nāks jauni/labāki Canoni, labāki stikli- iegādāšu atkal Canonu. Man nav naida.

Vēl ko teiksi? – Jā. Citēšu kādu ārzemju bloga ierakstu: “[…]Iedomājos, kā japānā Nikon menedžeri lepni sēž un saviem konkurentiem rāda vidējo pirkstu dēļ šī produkta[…]“. Vizualizēju un domāju, ka tā arī varētu būt.

Apmēram tā. Nāks jaunas dienas, nāks arī pieredze. Noteikti atklāšu jaunas iespējas un jaunus riebeklības šai kamerai. Bet tas šobrīd nav būtiski. Galvenais ka bildes pašam patīk un ir ērti. Bildes parādīsies manā galerijā kaaaut kad. Kā parasti ;)

Ak jā, lūdzu nesauciet neviens šo kameru par Nikiju man esot klāt, savādāk es ausis sev ar skrūvgriezi gribu izdurt ikreiz, kad dzirdu šo vārdu.

Paldies par uzmanību!