3D printeris

Pirms vairāk kā gada kickstarteroju 3d printeri, kuru uz rokām dabūju tikai pirms vairākām nedēļām. Gaidīšana bija ilga (kopumā pusotrs gads), bet tas nemazināja prieku brīdī, kad to saņēmu un beidzot varēju sākt lietot. Padalīšos ar atziņām, kas radās pēc pāris nedēļu lietošanas.

Tirgus jau tagad ir samērā pilns ar dažādu printeru ražotājiem un modeļiem. Savējo Micro 3D izvēlējos dēļ trīs faktoriem- cena, izmērs, un printēšanas kvalitāte. Tirgū ir pieejami printeri, kas var izdrukāt daudz lielāka izmēra modeļus, atbalsta vairāk printēšanas materiālu, un spēj izdrukāt tos ātrākā laika periodā, taču šie faktori man nebija tik ļoti svarīgi, jo uzskatu, ka nav vērts ieguldīt lielākus naudas līdzekļus tehnoloģijā, kas joprojām ir *salīdzinoši* eksperimentāla un kuru reāli izmantoju mācību un pārsvarā testa nolūkos.

Lielākās problēmas ar 3D printeriem šobrīd ir tādas, ka tirgū nav vienotu standartu gandrīz ne pret vienu komponenti- ir dažādi izdrukas materiāli, to izmēri un kārtridži, katram printerim ir sava un atšķirīga programmatūra, kā arī atšķiras dzelži. Pašas izdrukas sanāk ar mainīgiem rezultātiem atkarībā no ļoti daudz faktoriem, un mēdz būt jāpielieto visai manuālas metodes, tajā skaitā dažkārt pašam jārisina visdažādākās tehniskās kļūdas un problēmas. Piemēram, izdrukātais materiāls var neturēties pie pamatnes, vai izdrukātā slāņa, ja istabā ir mazilet zemāka temperatūra, vai ja izejas materiāls ir izražots ar mazliet savādāku kušanas temperatūru, kā arī ja iekārtas kalibrēšana rūpnīcā bijusi ar nobīdēm (temperatūras sensors, printēšanas pamatnes pozīcija utml). Man jau tagad ir vairākkārt bijusi situācija, kad pie izejas materiāla nomaiņas (no ABS un PLA) printera ekstrakcijas caurule ir daļēji aiztaisījusies ciet ar iepirekš lietoto materiālu un drukāšanas laikā modeļa vidū tā nobloķējoties ir sākusi pārplūst pāri malām, aizķepinot visu printera galvu un mehānisnus, izveidojot “makaronu mudžekli” pa visu darba galdu, apmēram tā. Visām šīm lietām ir risinājumi, bet tie prasa manuālu darbu, izpratni un nemitīgu pielāgošanos apstākļiem. Tieši šī iemesla dēļ uzskatu, ka tehnoloģija ir “eksperimentāla”, lai gan tajā pat laikā pareizos apstākļos diezgan funkcionāla.

Lai būtu kāds praktisks piemērs, tad pēdējā lieta, ko veiksmīgi izdrukāju bija plastmasas stirpinājums, kas savieno auto ātrumkārbas kulisi ar ātrumu pārslēga kloķi, kuru man pirms gada salauza nemākulīgi autoservisa darbinieki. Šī detaļa ir specifiska, un to nopirkt atsevišķi nav viegli- tā parasti nāk kopā ar saistītajām detaļām, gan pasūtot jaunu, gan ņemot šrotā. Ķēros pie lietas- nomērīju detaļu, uzprojektēju to 3d projektēšanas aplikācijā, izdrukāju un salaboju kulisi pats. Uzprojektēto detaļu esmu ievietojis bez maksas priekš citiem lietotājiem, kuru var apskatīt un lejupielādēt šeit.

Mērķis iegādājoties 3d printeri bija apgūt jaunas prasmes modelēšanā un pēc vajadzības varēt izveidot objektus, kas ir tīri praktiski noderīgi, vai aizstāj kādu sabojātu / nozaudētu objektu sastāvdaļas. Ja uz to skatās tā kā es, kā arī ir vēlme un pacietība apgūt jaunas lietas, tad uzskatu, ka šai tehnoloģijai ir vieta ikdienā jau šobrīd. Iespējas ir ļoti plašas un kreatīvās idejas vienmēr var smelties internetā.

Name.com un DNS ierakstu aizņemšana

Vairāku gadu garumā, dažādu internacionālo (tajā skaitā .com) domēna vārdu reģistrēšanai esmu izmantojis un ieteicis domēnu vārdu reģistru “name.com”. Turpmāk neieteikšu. Iemesls ir tāds, ka name.com (un domainsite.com, kas ir meitas uzņēmums) acīmredzot izmanto apakšdomēnu uzsēšanās / pārvirzīšanas tehniku.

Informāciju smēlos no šī bloga. Mazāk tehniski un latviešu valodā mēģināšu paskaidrot problēmu arī savā lapā.

Domēnu vārdu “aizņemšanas” prakse ir diezgan izplatīta citos reģistros, taču līdz šim nebiju pamanījis, ka to dara arī name.com. Visticamāk tāpēc, ka pie minētā reģistra neturu DNS servisu.

Lai paskaidrotu precīzāk, lūk konkrēts piemērs:

1. Īpašnieks reģistrē domēnu “clqd.in”.
2. Lietotājs verot pārlūkā clqd.in, vai www.clqd.in tiek novirzīts uz pareizo vietni.
3. Lietotājs kļūdas ievadot četrus “w” burtus- wwww.clqd.in. Atverot šādu lapu, lietotājam tiek parādītas reklāmas, kas nekādā veidā nav saistītas ar domēna reģistrētāju.

Lai gan konkrētā problēma ir apejama vairākos veidos, piemēram definējot wildcard ierakstus, vai pārnesot DNS servisu pie cita pakalpojuma sniedzēja, tomēr šāds biznesa modelis mani neapmierina, jo es sagaidu konkrētu pakalpojumu, nevis kaut kādas apslēptas fiškas, par kurām man jāuzzin pēc fakta. Man ir nepieņemami, ka manu lapu apmeklētāji varētu nonākt kaut kādā spam lapā.

Sliktākais ir tas, ka lielākā daļa pārējo domēnu reģistru ir vēl sliktāki. Vienīgā alternatīva, kuru līdz šim vēl esmu ieteicis un izmantojis, ir hover.com. Šajā gadījumā gan jārēķinās ar trešdaļu lielākam izmaksām, taču galu galā tas varbūt ir tā vērts.

SmartThings: mājas automatizācijas projekts

Kickstarterī parādījies jauns projekts ar nosaukumu “SmartThings“, kas tēmē uz vienkāršu, funkcionālu, un pieejamu mājas automatizācijas risinājuma izveidi. Informācija apraktsīta un apstāstīta projekta lapā, tāpēc te visas funkcijas nepārskaitīšu.

Ideja superīga, ļoti sen arī pats vēlos ieviest šāda tipa risinājumus savā ikdienā, tācu tirgū esošās iekārtas mani neuzrunā- iekārtu skaits ražotājiem ir ierobežots, tās ir dārgas, un esošās platformas pārsvarā ir “aizvērtas”, kas nozīmē mazu pielāgojamības iespēju.

SmartThings salīdzinoši izklausās lieliski. Jebkuram interesentam ar programmēšanas zināšanām ir iespēja iegūt iekārtas un lietot programmēšanas interfeisus, lai pielāgotu esošās, un izveidotu jaunas “gudrās” iekārtas.

Šoreiz projekta sponsorēšanā neiesaistījos dēļ divām lietām, kuras man nav skaidras:

1. Izskatās, ka SmartThings visu iekārtu informāciju plāno laist caur savu “Cloud platform API”, kas klientiem tiks piedāvāts par noteiktu mēneša maksu. No apraksta nav skaidrs, vai šis API ir obligāti jāizmanto, vai arī izstrādātājiem ir iespēja veidot savu “mākoni”, lai a) nebūtu jāmaksā šī minētā mēneša abonēšanas maksa, un b) lietotāju personīgie dati netiktu sūtīti uz serveri, kuram izstrādātāji neuzticās no drošības, vai redundances viedokļa.

2. Starptautiskie projekta atbalstītāji (tātad potenciali arī es) iekārtas šobrīd nevarēs nemaz saņemt, kamēr kompānija neatrisinās licenču un piegādes jautājumus.

Regarding international backers and delivery, we are in the process of researching compliance and certification requirements. We’re also looking into logistics and shipping. We can’t currently commit to a delivery date for international backers, but will be working diligently to fulfill international interest.

Kopumā interesants projekts. Jāskatās, kā tas attīstīsies nākamgad.

vox.io

Šodien uzzināju par jaunu VoIP / SIP tipa risinājumu, kas varētu kļūt par spēcīgu Skype konkurentu – vox.io. Saprotamāks naudas plūsmas un biznesa modelis, smuks un nepārbāzsts interfeiss, un uz lietderību balstīta funkcionalitāte ir tas, kas mani piesaistīja pie šī pakalpojuma.

Interesanti ir tas, ka balss zvani starp vox.io lietotājiem ir bezmaksas. Par cik man ir neierobežots datu tarifs, tad tīri teoretiski es varētu ietaupīt uz sarunu izmaksām. Vēl šis serviss varētu būt noderīgs gadījumos, kad jāzvana uz ārzemju tālruņu numuriem- ja pareizi saprotu, tad visiem zvaniem tiek piemērots lokālās valsts tarifs.

Izmēģināju sarunas veikšanu caur 3G. Mazliet bija dzirdami fona trokšņi, taču kvalitāte kopumā ir laba.

Šobrīd pieejams web interfeiss (lietošanai no datora), kā arī iPhone aplikācija. Android aplikācija ir izstrādes stadijā (via FAQ).

Uz Biti

Pagājušajā mēnesī “pametu” savu līdzšinējo mobilā tālruņa operatoru LMT un devos pie Bites. Iemesli ir vairāki, daži no jums varbūt atceras rakstus “Par iPhone 4 (ne)pieejamību un savādo LMT klientu servisu” un “LMT sagādājis kārtējo vilšanos“.

Principā, visam punktu pielika tā rūgtā garša mutē, kad LMT vienā dienā palielināja tarifus un samazināja sniegto pakalpojumu daudzumu. Daži gudrīši twitterī rakstīja, ka man vienkārši vajag mainīt tarifu plānu, taču runa nav par konkrēto neizdevīgo tarifu plānu, bet gan par principu un attieksmi. Ko man dotu tarifu maiņa, ja kompānija to maina kad grib, un kā grib?

Runājot par Biti, tad vienīgā sūdzība ir par balss pārraides kanāla stabilitāti. Šajā mēnesī vismaz piecas reizes bija situācija, kad cilvēki teica, ka mani nevar sazvanīt. To apstiprina arī atsūtītas SMS par neatbildētajiem zvaniem. Viena no reizēm bija samērā nepatīkama, kad pasūtījām ofisā picu, un kurjers piebraucot nevarēja mani sazvanīt.. Šo jautājumu atbildīgajām personām būtu jāsakārto ASAP!

Būtu vēlami arī citi uzlabojumi, piemēram, prasītos pēc bite.lv un manabite.lv pārveides. Uz mobilajām iekārtām abas lapas ir grūti, vai dažkārt pat neiespējami lietot. Vēl pamanīju, ka Bite nepiedāvā balss pasta paklpojumu- drošvien nav pietiekami plaša tirgus, lai to ieviestu. Paldies N.R., kurš komentāros pastāstīja par balss pastu. Izskatās, ka pakalpojums ir svaigi ieviests, jo šī raksta tapšanas brīdī informāciju par pakalpojumu es atrast nevarēju. Priecē!

Viss pārējais mani pagaidām apmierina. Pie viena izteikšu atzinīgus vārdus cilvēkam, kurš raksta uzņēmuma twitter kontā– komunikācija ir cilvēcīga un noderīga.