GnuCash konti latviešu valodā

Ar to, kas ir GnuCash var iepazīties programmas oficiālajā mājas lapā, vai arī kur citur internetā. Būtībā tā ir naudas plūsmas / grāmatvedības aplikācija, kas paredzēta datu fiksēšanai un to analīzei. Bet ne par to ir stāsts.

Izmantoju GnuCash pats sava uzņēmuma grāmatvedības vešanai, taču pirms vairākiem gadiem sākot izmantot šo programmu ievēroju, ka grāmatvedības kontu nosaukumi nav definēti latviešu valodā- bija jāpavada zināms laiks, lai šos kontus izveidotu / pārsauktu pierastākos nosaukumos un ieviestu latviešu grāmatvedībā pieņemtos kontu numurus. Meklēju atbildi internetā, taču toreiz tas nevisai labi izdevās. Programmatūras izejas koda failos ievēroju, ka kontu nosaukumi programmā ir iekļauti, taču kaut kāda iemesla dēļ, veidojot jaunas plūsmas tie neparādās kontu sagatavēs (templeitos). Nesen nonācu pie šīs problēnas atkārtoti un šoreiz nolēmu par to īsi uzrakstīt, ja nu vēl kādam tas noder.

Tātad, viens risinājums ir likt GnuCash programmai saprast, ka tai jādarbojas ar latviešu valodas sagatavēm. To, visdrīzāk, iespējams panākt mainot operētājsistēmas vides valodu uz latviešu (aplikācijas instalēšana latviešu valodā nepalīdzēja), bet par cik man nav vēlmes lietot operētājsistēmu latviešu valodā, tad otrs risinājums ir kontu templeita failus iekopēt mapē, no kuras programmatūra šos failus ielasa strādāšanas brīdī.

Windows gadījumā faili no mapes C:\Program Files\gnucash\share\gnucash\accounts\lv\ jāiekopē mapē C:\Program Files\gnucash\share\gnucash\accounts\C\.

MacOS gadījumā no /Applications/Gnucash.app/Contents/Resources/share/gnucash/accounts/lv/ uz /Applications/Gnucash.app/Contents/Resources/share/gnucash/accounts/C/

Linux gadījumā no /usr/share/gnucash/accounts/lv/acctchrt_business.gnucash-xea/ uz /usr/share/gnucash/accounts/C/.

Ja nepieciešama tikai viena konkrēta sagatave, tad var iekopēt arī attiecīgo vienu failu, nevis visus. Piemēram, Biznesa (uzņēmuma) kontu izveidei pietiks ar faila “acctchrt_business.gnucash-xea” iekopēšanu.

Būtu labi mapei (accounts/C/) uztaisīt rezerves kopiju, lai nākotnē būtu iespējams kādā brīdi atgriezties arī uz angliskajiem nosaukumiem. Mapes ceļš uz katras sistēmas var atšķirties, tāpēc ja minētajos ceļos GnuCash neatrodas, tad nāksies pabradāt apkārt, vai meklēt failus / mapes ar meklēšanas rīku.

SmartThings: mājas automatizācijas projekts

Kickstarterī parādījies jauns projekts ar nosaukumu “SmartThings“, kas tēmē uz vienkāršu, funkcionālu, un pieejamu mājas automatizācijas risinājuma izveidi. Informācija apraktsīta un apstāstīta projekta lapā, tāpēc te visas funkcijas nepārskaitīšu.

Ideja superīga, ļoti sen arī pats vēlos ieviest šāda tipa risinājumus savā ikdienā, tācu tirgū esošās iekārtas mani neuzrunā- iekārtu skaits ražotājiem ir ierobežots, tās ir dārgas, un esošās platformas pārsvarā ir “aizvērtas”, kas nozīmē mazu pielāgojamības iespēju.

SmartThings salīdzinoši izklausās lieliski. Jebkuram interesentam ar programmēšanas zināšanām ir iespēja iegūt iekārtas un lietot programmēšanas interfeisus, lai pielāgotu esošās, un izveidotu jaunas “gudrās” iekārtas.

Šoreiz projekta sponsorēšanā neiesaistījos dēļ divām lietām, kuras man nav skaidras:

1. Izskatās, ka SmartThings visu iekārtu informāciju plāno laist caur savu “Cloud platform API”, kas klientiem tiks piedāvāts par noteiktu mēneša maksu. No apraksta nav skaidrs, vai šis API ir obligāti jāizmanto, vai arī izstrādātājiem ir iespēja veidot savu “mākoni”, lai a) nebūtu jāmaksā šī minētā mēneša abonēšanas maksa, un b) lietotāju personīgie dati netiktu sūtīti uz serveri, kuram izstrādātāji neuzticās no drošības, vai redundances viedokļa.

2. Starptautiskie projekta atbalstītāji (tātad potenciali arī es) iekārtas šobrīd nevarēs nemaz saņemt, kamēr kompānija neatrisinās licenču un piegādes jautājumus.

Regarding international backers and delivery, we are in the process of researching compliance and certification requirements. We’re also looking into logistics and shipping. We can’t currently commit to a delivery date for international backers, but will be working diligently to fulfill international interest.

Kopumā interesants projekts. Jāskatās, kā tas attīstīsies nākamgad.

Windows 8?

Viens no daudzajiem iemesliem, kādēļ pirms aptuveni 4 gadiem pārgāju uz Mac datoriem ir operētājsistēmas un aplikāciju vizuālais izskats. Windows XP tajā laikā jau bija morāli novecojis, savukārt Vista bija nesaprotams, tikko izlaists murgs.

Daudzi saka, ka Windows 7 bija solis uz priekšu. Var jau būt, ka kaut kur dziļi zem pārsega ir izveidota čupa ar uzlabojumiem, taču vizuāli Windows 7 man joprojām šķiet nepareizs un atbaidošs. Un, es neesmu ieciklējies uz Apple produktiem- man vienkārši ir svarīgs funkcionāls minimālisms, un tā ir tikai sagadījies, ka Apple to prot realizēt vislabāk.

Internetā uzgāju kāda lietotāja radītas skices, kas ir balstītas uz Windows 8 mobilās operētājsistēmas Metro UI koncepta, taču pielāgotas priekš desktop operētājsistēmas.

Ir pāris iebildumi, piemēram, pret nepietiekamu augšējās rīku joslas vizuālo nenodalīšanu, taču visādā ziņā virziens izskatās pareizs. Protams, tā ir tikai dizaina ideja, Windows 8 diez vai tā izskatīsies. Bet vajadzētu. It īpaši tad, ja Microsoft vēlas integrēt abas operētājsistēmas, un pasniegt to kā vienotu platformu.

vox.io

Šodien uzzināju par jaunu VoIP / SIP tipa risinājumu, kas varētu kļūt par spēcīgu Skype konkurentu – vox.io. Saprotamāks naudas plūsmas un biznesa modelis, smuks un nepārbāzsts interfeiss, un uz lietderību balstīta funkcionalitāte ir tas, kas mani piesaistīja pie šī pakalpojuma.

Interesanti ir tas, ka balss zvani starp vox.io lietotājiem ir bezmaksas. Par cik man ir neierobežots datu tarifs, tad tīri teoretiski es varētu ietaupīt uz sarunu izmaksām. Vēl šis serviss varētu būt noderīgs gadījumos, kad jāzvana uz ārzemju tālruņu numuriem- ja pareizi saprotu, tad visiem zvaniem tiek piemērots lokālās valsts tarifs.

Izmēģināju sarunas veikšanu caur 3G. Mazliet bija dzirdami fona trokšņi, taču kvalitāte kopumā ir laba.

Šobrīd pieejams web interfeiss (lietošanai no datora), kā arī iPhone aplikācija. Android aplikācija ir izstrādes stadijā (via FAQ).

Mozilla. Non-profit.

Firefox kārtējo reizi ir izlaidis jaunu pārlūka versiju. Manu uzmanību gan vairāk piesaistīja video, kas ir publicēts “whats new” lapā. Tajā tiek stāstīts par to, cik ļoti savādāka ir kompānija Mozilla, un to, ar kādu mērķi tā darbojas, proti, ka tā ir non-profit organizācija, kas nodrošina lietotājiem neatkarīgu un atvērtu web lapu pārlūkošanas iespēju. Līdzīgi, pašreklamējoši ziņojumi un baneri ir izkaisīti vairākās viņu lapās.

Tad lūk, šo manifestu es tā īsti nesaprotu, par cik ir publiski zināms fakts, ka Google maksā ap 300 miljoniem dolāru / gadā kompānijas meitas uzņēmumam Mozilla Corporation par Google search bar atrašanos Firefox pārlūkā. Pieļauju, ka tehniski meitas uzņēmums šo naudu ziedo(?) mātes uzņēmumam, kuram ir “non-profit” statuss. Vismaz no malas izskatās drīzāk pēc laba veida, kā nemaksāt nodokļus, nevis baigās pašiniciatīvas, atvērtības, un neatkarības.

Lai arī kā nebūtu, man patīk Firefox, un vēl varāk man patīk viņu patversmē dzīvojošā sarkanā panda, bet kompānijas apgalvojumi par savu statusu un pašslavējošie pārlūka lietošanas argumenti ir mazliet muļķīgi.

Fotoradari 1.1

App Store ir ievietots Fotoradaru aplikācijas jauninājums 1.1. Izmaiņas ir sekojošas:

• Aplikācija tagad darbojas arī uz iOS 4.x versiju tālruņiem (iPhone 3GS, un jaunākiem);
• Iespēja uzstādīt minimālo ātruma slieksni, pie kura notiek paziņošana par tuvumā esošajiem radariem;
• Iespēja uzstādīt kartes automātisku sekošanu līdzi lietotāja atrašanās vietai;
• Iespēja uzstādīt automātisku radaru datu atjaunošanu, lai lietotājam pašam nav jāatceras par datu atjaunošanu. Pēc noklusējuma opcija ir izslēgta;
• Iespējams uzstādīt tā, lai paziņojumi par tuvojošamies radariem notiktu *tikai* tad, kad aplikācija atrodas fona (background) režīmā;
• Aplikācija atceras iepriekšējos uzstādījumus, lai katru reizi lietotājam tie nav jāuzstāda. Izņēmums ir ātruma sliekšņa iestatījums;
• Kļūdas labojums situācijai, kad dažiem lietotājiem aplikācijas pirmās palaišanas reizē “uzkārās”;
• Izveidoti palīdzības paziņojumi, lai aplikācija būtu saprotamāka;

Jūsu novētējumi mani motivē turpināt darbu pie šīs aplikācijas. Paldies.

P.S. Nākamā aplikācijas versija būs pieejama arī uz iPhone 3G tālruņiem.

Fotoradaru aplikācija uz iPhone

Sen nebiju veidojis jaunas mobilās aplikācijas. Pārsvarā laika trūkuma dēļ, bet bija arī citi, plašākai publikai neinteresanti iemesli. Tā nu iedomājos, ka saistītbā ar fotoradaru ieviešanu, arī man pašam noderētu vienkārša, bet ērti lietojama mobila aplikācija, kas neuzbāzīgā veidā sniegtu informāciju par jaunajiem satiksmes organizētājiem. Tāpēc esmu izveidojis iPhone aplikāciju, par kuru šajā rakstā pastāstu mazliet plašāk.

Apraksts un fīčas
Aplikācijas pamatā ir karte, uz kuras ir atliktas fotoradaru atrašanās vietas. Par katru fotoradara punktu var saņemt detalizētāku informāciju- īsu aprakstu un koordinātes.

Lai būtu ērtāk orientēties nepazīstamā vietā, Ir iespēja apskatīt sarakstu ar desmit tuvākiem fotoradariem.

Taču pati noderīgākā fīča ir automātiskas notifikācijas par tuvumā esošajiem radariem, kas darbojas arī tad, ja aplikācija atrodas fona (background) režīmā. Notifikācija brīdina par iespējamo fotoradara atrašanas vietu brauciena maršrutā, taja pašā laikā nenovēršot autovadītāja uzmanību no ceļa.

Lai informācija par fotoradaru atrašanas vietām nezaudētu savu aktualitāti, aplikācijā ir iestrādāts informācijas atjaunošanas mehānisms, kas sinhronizējās ar Valsts polcicijas sniegto informāciju par fotoradaru atrašanas vietām. Šobrīd tas ir pieejams tikai manuāli izsaucot datu atjaunošanas funkciju no aplikācijas rīku joslas, taču nākamajā versijā būs iespēja uztaisīt tā, ka datus var atjaunot arī automātiski.

Filosofija
Ir samērā daudz aplikāciju, kas paredzētas informācijas sniegšanai par dažādiem satiksmes objektiem – sastrēgumiem, ceļu remontiem, bedrēm, policijas ekipāžām, un, protams, arī fotoradariem. Populārākās drošvien ir Waze un Trapster. Bet tām visām ir fundamentāls trūkums – aplikāciju saturu veido lietotāji, un saturs lielākoties ir neprecīzs un nepilnīgs.

Datu kvalitāte ir vissvarīgākais aspekts, bet ir arī citi iemesli, kāpēc es nelietoju, piemēram, Waze. Tam ir samērā sarežģīts interfeiss, dati un baterija tiek tērēta absolūti nevīžīgi, un es nevaru saņemt sev svarīgu un kvalitatīvi filtrētu informāciju vienkāršu notifikāciju veidā. Noteikti, ka arī Waze ir savs pielietojums un labums, bet šobrīd tas priekš manis nestrādā.

Manis veidotā aplikācija ir pretstats- aplikācija ir “logs” uz ceļu policijas datu bāzi, tātad pēc būtības datiem būtu jābūt precīziem. Lietotājam ir iespēja saņemt informāciju visvienkāršākajā un neuzbāzīgākajā veidā, ar visminimālāko baterijas patēriņu un bez datu trafika izmantošanas.

Arī šādai pieejai ir viens neatsverami liels mīnuss, proti- datu daudzums. Ceļu policija nepublicē, kad un kur atradīsies policijas ekipāžas. Arī satiksmes departamenti nepublicē apstrādājamus datus par dažādiem notikumiem uz ceļa. Attiecīgi lietotājiem nebūs īpaši interesanti katru dienu, braucot vienu un to pašu maršrutu ieslēgt Fotoradaru aplikāciju. Visreālakais pielietojums ir ieslēgt aplikāciju braucot retus / nezināmus maršrutus, lai uzzinātu par tuvumā esošajiem fotoradariem.

Jo vairāk CP, CSDD, RDSD, u.c. dalīsies ar automātiski apstrādājamu informāciju, jo aplikācija autovadītājiem kļūs noderīgāka.

Tehniskais risinājums
Pieļauju, ka ir pāris lietas, kas atsevišķiem ļaudīm varētu būt interesanti arī mazliet tehniskākā līmenī. Te būs:

– Paziņošanas fona funkcija darbojas tikai uz iPhone 3GS un jaunākiem tālruņiem. Šobrīd ir nepieciešama iOS 5.0 versija, bet ar nākamo programmatūras jauninājumu aplikācija darbosies arī uz iOS 4.0

– Paziņojumu ieslēgšana notiek uzstādījumu sadaļā, un tai ir maksimālais izmantošanas laika limits- 60 minūtes. Šis ierobežojums ir iestrādāts tālab, ka lietotājs pats noteikti aizmirstu izslēgt šo funkciju, kas rezultātā novestu pie baterijas iztukšošanās. Aplikācija paziņo par noilguma iestāšanos, tāpēc īpašām problēmām nevajadzētu būt- ir jāieslēdz aplikācija un jāuzstāda atkārtota paziņošanas uzsākšana.

– Dati par fotoradaru atrašanās vietām glabājas centralizētā datu serverī, kurš strādā ārkārtīgi žigli un resursu taupoši, pateicoties izmantotajām tehnoloģijām un datu apmaiņas protokolam.

Tehniskā līmenī, aplikāciju serveris ir veidots uz Node.js pamata un izmanto MongoDB ne-relāciju datu bāzi. Pieprasījumi tiek apstrādāti izmantojot vienkārši nodotus datu hash algoritmus, kas glabājas gan persistentajā, gan operatīvajā atmiņā un tikai nepieciešamības gadījumā aplikāciju serveris veic datu atlases pieprasījumus. Ieguvumi ir ātrāka sinhronizācija un mazāks sūtīto datu daudzms. Minētais serviss darbojas arī kā fotoradaru Valsts policijas sniegto datu apstrādātājs / kontrolieris.

Ekrānskati


App Store
Aplikācija ir pieejama App Store, un nāk par baltu velti. Par jaunumiem varēs uzzināt šajā blogā, kā arī manā privātajā twitter kontā – @pbs_lv.

TextMate 2

Izrādās, ka manam iecienītākajam Mac platformas teksta redaktoram TextMate beigu veigās tomēr būs sagaidāma jauna versija!

Pirmā versija tika izlaista 2004. gadā, kopš tās ir sekojuši inkrementāli uzlabojumi, taču esošā versija fundamentāli nav mainījusies. Versijas 2.0 izlaišana ilgu laiku tika uzskatīta par Vaporware, taču bedzot aplikācijas izstrādātājs ir paziņojis par jaunās versijas izstrādes plāniem un termiņiem.

P.S. daudzi ar “teksta redaktors” varbūt saprot teksta formatēšanu (MS Word), bet patiesībā šis ir fenomenāli spēcīgs teksta manipulācijas rīks, kas ir noderīgs gan programmētājiem (code completion, syntax highlighting), gan tiem, kuriem nepieciešams automatizēt dažādus ikdienas darba uzdevumus (macros, bundles).

Sparrow, jeb epasta klients pēc septiņu gadu pārtraukuma

Reiz, sensenos laikos es izmantoju epastu klientus. Nu tos, kas instalējas uz datoriem. Skatoties atpakaļ pagātnē, es tagad varu atcerēties par tādiem, kā Outlook Express (šķiet, ka šis bija mans pirmais), tam sekoja vesela virkne eksperimentu ar tādiem klientiem, kā Netscape Mail, Eudora, Evolution, Pegasus Mail un The Bat!. Vienreiz pat biju uzinstalējis PocoMail un IncrediMail, nezinu, kas toreiz man bija galvā, nejautājiet. Beidzamais klients, kuru izmantoju uz datora bija Mozilla Thunderbird, pirms kādiem gadiem septiņiem.

Es pārtraucu eksperimentēt ar visām tām instalācijām, migrēšanām un čakarēšanos brīdī, kad Google izmainīja pasaules uztveri par bezmaksas (un maksas) epastu sistēmām.

Atceros kā šodien, kad “visi” bezmaksas epasta konti bija ar 5-20MB ietilpības limitu, un tad Google vienā dienā uzsauca visiem pa vienam gigabaitam. Tam bija ārkārtīgi liela ietekme toreiz. Personīgi es uzskatu, ka biznesa lēmums par Gmail izveidi ir par iemeslu tam, kāpēc Google ir kļuvis par pasaules līmeņa biznesa gigantu. Bet ne par biznesu ir šis stāsts. Atgriežamies pie tēmas.

Kad es sāku izmantot Gmail, es aptuveni pēc pus gada sapratu, ka man epastu aplikācija uz datora nemaz tā pa īstam nav nepieciešama. Pirmkārt jau neviens no tā laika klientiem tā pa īstam neintegrējās ar Gmail. Šūr, es varēju iepumpēt visus epastus caur POP protokolu, taču tā neskaitās integrācija. Otrkārt, man neviena no epasta aplikāciju sniegtajām iespējām nepietrūka, jo webmails jau sākotnēji bija pietiekami funkcionāls.

Īsi sakot, mans epasts vienmēr bija pieejams no jebkura datora, un Google varēja sasniegt pat labākus pieeamības rādītājus, nekā maksas risinājumi, par bezmaksas risinājumiem vispār nerunājot.

Acīmredzot, viss šajā pasaulē iet pa spirāli (man spirāles patīk labāk, nekā riņķi). Esmu atsācis lietot epastu klientu savā datorā. Iemesls tam ir svaigs epasta klients, kas man dod gandrīz visas Gmail priekšrocības, pieliekot klāt pāris jaunas fīčas, un apvienojot to visu elegantā un ātrā interfeisā.

Sparrow
Pamanīju jauno Sparrow epasta klientu tajā pašā dienā, kad iznāca pirmā publiskā beta versija. Ierakstīju par to twiterī un sāku klusiņām lietot. Ir pagājuši vairāk, kā 5 mēneši un esmu pilnībā ar to apradis. Sākumā lietoju bezmaksas beta versiju, bet kad iznāca 1.0 final versija, tad iegādājos to par maksu.

Jau minēju, ka viens no iemesliem, kāpēc man tik ļoti tīk Sparrow, ir tā vienkāršība un elegantais interfeiss. Šis epasta klients sākotnēji tika veidots, kā Gmail klients, līdz ar to, tajā ir implementētas gandrīz visas Gmail iespējas, kas bija vitāli nepieciešamas, lai es vispār atsākt skatīties uz atsevišķas aplikācijas pusi. Bet šķiet, ka svarīgākais iemesls, kāpēc esmu sajūsmā par šo klientu ir tas, ka Sparrow ir sācis padarīt manu ikdienas darbu vēl produktīvāku.

Pirms sākat argumentēt, ka Thunderbird ar pareizām konfigurācijām un pluginiem ir gandrīz saderīgs ar Gmail, man uzreiz jāteic, ka tam nepiekrītu. Lai arī Thunderbird, visticamāk, tiešām ir ar iespējām apveltītāks, tas vienkārši ir nepareizs. Sākot jau ar vizuālo izskatu- ikonas, krāsas, burtu lielums, izkārtojums, u.c. Visas tās konfigurācijas, pielāgošanas un milisekundes, kuras man jāpavada, lai analizētu “nepareizu” izkārtojumu, novērš manu uzmanību un uzskatu, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc varu sasniegt (vai nesasniegt) tādu, vai citādu kvalitāti un produktivitāti.

Saprotu, ka citiem tas viss var izklausīties pēc pilnīga sviesta, vai arī būt absolūti maznozīmīgi, bet kā jau teicu – es par tām lietām esmu daudz domājis un priekš manis tas tiešām tā ir. Lai to visu izskaidrotu kaut kā saprotamāk, man būtu nepieciešams vismaz viens vesels raksts. Kas zin, varbūt kādreiz atsevišķi par to uzrakstīšu.

Īsumā viss. Protams, ka nekad nekas nav domāts un derīgs priekš visiem, bet ja Sparrow vēl nav iemēģināts, tad varu vien rekomendēt to izdarīt. Protams, ja vien jums ir Mac tipa dators, jo uz Windows operētājsistēms šī programma nav pieejama.

Versija 1.1
Sparrow tika veidots kā specifisks Gmail klients. Šodien iznāca versija 1.1, kas ietver IMAP atbalstu. Tas nozīmē, ka Sparrow varēs lietot arī ar lielāko daļu citu pastkastīšu, ja vien pakalpojumu sniedzējs nodrošina IMAP pieeju. Tas gan neattiecas uz pašmāju Inbox, jo uzņēmums neuzkata par nepieciešamu nodrošināt klientus ar IMAP funkciju, taču pārējiem šī varētu būt noderīga ziņa. Ir arī citi, mazāki uzlabojumi, kas visi kopā padara Sparrow vēl labāku. Sīkāk var uzzināt no oficiālā bloga.

Sparrow epasta klientu ir izstrādājuši trīs programmētāji no Francijas. Viņi ir sapratuši lietas, ar ko milzīgas korporācijas čakarējas jau 20 gadus. Esmu pārliecināts, ka aplikācija labi tirgosies relatīvi jaunajā Mac App Store un puiši ar šo projektu kļūs populāri un pārtikuši.

Sparrow maksā 9.99$. Prieks manis šis pirkums bija katra santīma vērts.

———

– Sparrow mail mājas lapa;
– Sparrow mail iekš Mac App Strore;
– Sparrow Lite versija;
Twitter konts;
Izstrādātāju blogs;
Tips & Tricks lapa;