3D printeris

Pirms vairāk kā gada kickstarteroju 3d printeri, kuru uz rokām dabūju tikai pirms vairākām nedēļām. Gaidīšana bija ilga (kopumā pusotrs gads), bet tas nemazināja prieku brīdī, kad to saņēmu un beidzot varēju sākt lietot. Padalīšos ar atziņām, kas radās pēc pāris nedēļu lietošanas.

Tirgus jau tagad ir samērā pilns ar dažādu printeru ražotājiem un modeļiem. Savējo Micro 3D izvēlējos dēļ trīs faktoriem- cena, izmērs, un printēšanas kvalitāte. Tirgū ir pieejami printeri, kas var izdrukāt daudz lielāka izmēra modeļus, atbalsta vairāk printēšanas materiālu, un spēj izdrukāt tos ātrākā laika periodā, taču šie faktori man nebija tik ļoti svarīgi, jo uzskatu, ka nav vērts ieguldīt lielākus naudas līdzekļus tehnoloģijā, kas joprojām ir *salīdzinoši* eksperimentāla un kuru reāli izmantoju mācību un pārsvarā testa nolūkos.

Lielākās problēmas ar 3D printeriem šobrīd ir tādas, ka tirgū nav vienotu standartu gandrīz ne pret vienu komponenti- ir dažādi izdrukas materiāli, to izmēri un kārtridži, katram printerim ir sava un atšķirīga programmatūra, kā arī atšķiras dzelži. Pašas izdrukas sanāk ar mainīgiem rezultātiem atkarībā no ļoti daudz faktoriem, un mēdz būt jāpielieto visai manuālas metodes, tajā skaitā dažkārt pašam jārisina visdažādākās tehniskās kļūdas un problēmas. Piemēram, izdrukātais materiāls var neturēties pie pamatnes, vai izdrukātā slāņa, ja istabā ir mazilet zemāka temperatūra, vai ja izejas materiāls ir izražots ar mazliet savādāku kušanas temperatūru, kā arī ja iekārtas kalibrēšana rūpnīcā bijusi ar nobīdēm (temperatūras sensors, printēšanas pamatnes pozīcija utml). Man jau tagad ir vairākkārt bijusi situācija, kad pie izejas materiāla nomaiņas (no ABS un PLA) printera ekstrakcijas caurule ir daļēji aiztaisījusies ciet ar iepirekš lietoto materiālu un drukāšanas laikā modeļa vidū tā nobloķējoties ir sākusi pārplūst pāri malām, aizķepinot visu printera galvu un mehānisnus, izveidojot “makaronu mudžekli” pa visu darba galdu, apmēram tā. Visām šīm lietām ir risinājumi, bet tie prasa manuālu darbu, izpratni un nemitīgu pielāgošanos apstākļiem. Tieši šī iemesla dēļ uzskatu, ka tehnoloģija ir “eksperimentāla”, lai gan tajā pat laikā pareizos apstākļos diezgan funkcionāla.

Lai būtu kāds praktisks piemērs, tad pēdējā lieta, ko veiksmīgi izdrukāju bija plastmasas stirpinājums, kas savieno auto ātrumkārbas kulisi ar ātrumu pārslēga kloķi, kuru man pirms gada salauza nemākulīgi autoservisa darbinieki. Šī detaļa ir specifiska, un to nopirkt atsevišķi nav viegli- tā parasti nāk kopā ar saistītajām detaļām, gan pasūtot jaunu, gan ņemot šrotā. Ķēros pie lietas- nomērīju detaļu, uzprojektēju to 3d projektēšanas aplikācijā, izdrukāju un salaboju kulisi pats. Uzprojektēto detaļu esmu ievietojis bez maksas priekš citiem lietotājiem, kuru var apskatīt un lejupielādēt šeit.

Mērķis iegādājoties 3d printeri bija apgūt jaunas prasmes modelēšanā un pēc vajadzības varēt izveidot objektus, kas ir tīri praktiski noderīgi, vai aizstāj kādu sabojātu / nozaudētu objektu sastāvdaļas. Ja uz to skatās tā kā es, kā arī ir vēlme un pacietība apgūt jaunas lietas, tad uzskatu, ka šai tehnoloģijai ir vieta ikdienā jau šobrīd. Iespējas ir ļoti plašas un kreatīvās idejas vienmēr var smelties internetā.

SmartThings: mājas automatizācijas projekts

Kickstarterī parādījies jauns projekts ar nosaukumu “SmartThings“, kas tēmē uz vienkāršu, funkcionālu, un pieejamu mājas automatizācijas risinājuma izveidi. Informācija apraktsīta un apstāstīta projekta lapā, tāpēc te visas funkcijas nepārskaitīšu.

Ideja superīga, ļoti sen arī pats vēlos ieviest šāda tipa risinājumus savā ikdienā, tācu tirgū esošās iekārtas mani neuzrunā- iekārtu skaits ražotājiem ir ierobežots, tās ir dārgas, un esošās platformas pārsvarā ir “aizvērtas”, kas nozīmē mazu pielāgojamības iespēju.

SmartThings salīdzinoši izklausās lieliski. Jebkuram interesentam ar programmēšanas zināšanām ir iespēja iegūt iekārtas un lietot programmēšanas interfeisus, lai pielāgotu esošās, un izveidotu jaunas “gudrās” iekārtas.

Šoreiz projekta sponsorēšanā neiesaistījos dēļ divām lietām, kuras man nav skaidras:

1. Izskatās, ka SmartThings visu iekārtu informāciju plāno laist caur savu “Cloud platform API”, kas klientiem tiks piedāvāts par noteiktu mēneša maksu. No apraksta nav skaidrs, vai šis API ir obligāti jāizmanto, vai arī izstrādātājiem ir iespēja veidot savu “mākoni”, lai a) nebūtu jāmaksā šī minētā mēneša abonēšanas maksa, un b) lietotāju personīgie dati netiktu sūtīti uz serveri, kuram izstrādātāji neuzticās no drošības, vai redundances viedokļa.

2. Starptautiskie projekta atbalstītāji (tātad potenciali arī es) iekārtas šobrīd nevarēs nemaz saņemt, kamēr kompānija neatrisinās licenču un piegādes jautājumus.

Regarding international backers and delivery, we are in the process of researching compliance and certification requirements. We’re also looking into logistics and shipping. We can’t currently commit to a delivery date for international backers, but will be working diligently to fulfill international interest.

Kopumā interesants projekts. Jāskatās, kā tas attīstīsies nākamgad.

Samsung 9. sērijas klēpjdatori

Brīvdienās dabūju padarboties ar jauno, 2012. gada  Samung 9.sērijas laptopu, kas tikai nesen kā ir pieejams Latvijā. Biju patīkami pārsteigts par uzbūves kvalitāti- gandrīz nekas neļurkājas, klaviatūra spiežas patīkami, laptops ir ļoti plāns, un ļoti viegls. Tam ir labs baterijas laiks, tas ir aprīkots ar SSD disku, un klaviatūrai ir patīkams backlight apgaismojums.

Ir jau pāris nepārdomātas lietas, piemēram, zilās diodes uz klaviatūras pogām, kas konstanti degot tumsā “spiež” uz smadzenēm. Piecpadsmit collu versijai šķita mazliet neproporcionāls ekrāns. Bet kopumā ņemot uzskatu, ka Samsung ir uztaisījis ļoti labu klēpjdatoru. Bravo!

Te mazie sīkumi drošvien būtu pieciešami. Ir tikai viena problēma, kas mani atturētu pirkt šādu datoru- tā ir cena. FF.lv interneta veikalā konkrētais modelis šobrīd maksā 825Ls. Ja cena būtu par trešdaļu mazāka, tas varētu būt daudz spēcīgāks arguments izvēlēties šo, nevis, piemēram, Apple MacBook Air datoru.

Labs 24″ monitors par labu cenu

Pirms aptuveni nedēļas iegādājos jaunu 24 collu LED monitoru- Dell U2412M. Tas ir lielisks monitors savā cenu kategorijā, ko apliecina arī dažādas internetā atrodamas recenzijas.

Visiem viss neder!
Katrai precei ir svarīgs tās pielietojums. Es nespēlēju datorspēles, kā arī relatīvi maz skatos filmas. Gandrīz visu laiku, kuru pavadu pie ekrāna, es strādāju ar tekstu manipulāciju (programmēšanu, rakstīšanu, literatūras lasīšanu, interneta mocīšanu), kā arī foto / audio / video patēriņu un apstrādi. Attiecīgi, man vissvarīgākais monitorā ir tā izmērs, izšķirtspēja, krāsu un kontrasta interpretācija, kā arī ergonomika. Mani daudz mazāk satrauc monitora reakcijas laiks, vai, piemēram, HMDI ieejas neesamība.

Vēl viena lieta, kas parasti cilvēkus nesatrauc ir estētika. Es nepirktu monitoru, kas izskatītās kā, piemēram, lielākā daļa LG monitoru – ar plastmasīgu, biezu, spīdīgu rāmi un visādiem nefunkcionāliem izliekumiem. Ja man tik ļoti daudz ir jāskatās virsū kādai lietai, tad tai ir jābūt bez uzmanības novērsošiem vizuāliem “defektiem”. Šajā ziņā Dell monitors ir vienkāršs, un tas man ļoti patīk.

Kā ārkārtīgi svarīgu procesu gribu uzsvērt krāsu kalibrāciju. Līdz šim neesmu sastapies ar monitoru, kuru izpakojot no kastes tas rādītu nevainojamu attēlu. Arī šis Dell monitors pilnībā atplauka tikai pēc krāsu kalibrācijas. Man nekad nav izdevies panākt perfektu rezultātu mainot RGB krāsu skalas monitorā, tāpēc krāsu kalibrācijai izmantoju fizisku dzelzi. Manā gadījumā tas ir Spyder 2.

Monitora izvēli balstīju uz personīgiem ieteikumiem, kā arī šo flatpanelshd.com recenziju. Vienkāršotā veidā par IPS tehnoloģiju, kas ir šī monitora pamatā, var lasīt teitan. Internet veikalā monitors patreiz dabonams par aptuveni 165Ls, kas ir pilnībā adekvāta cena.

Visādā ziņā varu rekomendēt šo monitoru tiem, kas ir nedārga un laba monitora meklējumos. Lai gan jāatceras arī tas, ka tehnoloģijas attīstās ātri, tāpēc šis ieteikums pēc gada vairs nebūs aktuāls.

Kindle 3

Pagājušā gada nogalē nolēmu iegādāties Kindle. Gana daudz Latvijā jau paspējuši to izdarīt, citi vēl nogaida un pārdomā, vai ieguldījums būs tā vērts. Šajā rakstā izstāstīšu iemeslus, kāpēc tomēr galu galā pats nolēmu to iegādāties.

Es daudz lasu. Patiesībā lielāko daļu no savas darba dienas. Un ar lasīšanu es nedomāju tikai grāmatu lasīšanu, bet gan acu bakstīšanu monitorā, sekošanu līdzi burtiem un rindām. Protams, arī pats daudz “rakstu” – rakstu burtus, rindas un pārlasu ko esmu sarakstījis. Programmēšanas kods ir jo īpaši grūti uztverams, jo ir visi tie lIeLieMaZieBurti, dažādi speciālie simboli, starp kuriem jābūt pareizām atstarpēm. Īsāk sakot, es daudz lasu.

Tā vienu dienu es atskārtu, ka jūtos pārguris no skatīšanās LCD ekrānā. Vienalga, vai tas ir laptops, iPad, vai iPhone. Esmu “atēdies”. Es vienkārši vairs nespēju un nevēlos lasīt ekrānā tādus materiālus, kā, piemēram, tehnisko literatūru.

Es zinu, ka iepriekš par Kindle esmu teicis sliktus vārdus. Gan te pat blogā pirms vairāk kā 3 gadiem, gan arī nesen twitterī. Tad pēkšņi kaut kas notika. Es tā pa īstam atskārtu, kas ir Kindle vienīgā un patiesā priekšrocība; tā ir – elektroniskā tinte.

Iepriekš domāju, priekš kam man būtu vajadzīga vēl viena iekārtu tikai lasīšanai – es tak varu lasīt uz jebkā, kas man ir mājās, un jebkura iekārta jau tagad dara to un vēl 100x vairāk. Tā visa ir taisnība, taču Kindle nav paredzēts tam, lai aizstātu visas tās multifunkcionālās iekārtas (dators, planšetdators, smārtfons). Šī atziņa līdz manīm atnāca stipri novēloti. Bet atnāca.

Ar Kindle dzīvojos aptuveni divas nedēļas. Līdz šim lasīšanas pieredze ir bijusi lieliska – es jūtu daudz mazāku acu nogurumu, kā arī varu izlasīt daudz lielākus apjomus. Esmu izlasījis divas vidēja biezuma grāmatām, ko es citkārt nebūtu izdarījis. Tas ir pats svarīgākais.

Īpaši nevērtēju pārējās lietas, kā pogu lielums, izkārtojums, skaļruņu kvalitāte u.t.t. Tas man nav svarīgi, es nestaigāju apkārt ar šo iekārtu 24/7, lai čīkstētu par dizaina trūkumiem. Pāris novērojumus es gan uzrakstīšu nedaudz zemāk, taču pat tad, ja rakstītais nešķitīs kaut kā īpaši pozitīvs, tad jāsaprot, ka tas viss ir maznozīmīgi, jo pats svarīgākais ir lasīšana. Un tā ir lieliska.

Pag, kāpēc ne drukātas grāmatas?
Nekas nav viennozīmīgs. Uzskatu, ka ir grāmatas, kuras paredzētas uztvert vizuāli (zīmēšanas, web dizaina, dažas grāmatas par reklāmu) – tās tad arī būs labāk pirkt kā fiziskas, drukātas grāmatas, jo pieredze tiks uztverta tieši vizuālā un sajūtu līmenī. Man ir pāris tādas grāmatas un tas ir ok, es nealkstu pēc digitālā formāta.

Savukārt, ir grāmatas, kuras ir tendētas tikai uz saturu. Tad ir vienalga, kā saturs tiek nogādāts “līdz smadzenēm”. Es izvēlos digitālu formātu, jo tam ir pāris priekšrozcības, piemēram, iespēja meklēt tekstu visā grāmatas saturā, atlikt savas piezīmes, tās dzēst un papildināt.

Drukātas grāmatas aizņem daudz vietas, tās nav praktiski pārvietot (ņemt ceļojumā), turpretī, Kindle sver 250 gramus un ir 0.8cm biezs. Kindle ļauj uzglabāt 3GB ar elektronisko grāmatu saturu, ar to vajadzētu pietikt ilgam laikam. Bet varbūt tam visam ir arī kāds sakars ar bērnības radīto riebuma sajūtu pret obligāto literatūru, un tālab arī pret biezām grāmatām. Es nezinu..

Dizains, dzelži un sajūtas
Pirmajā brīdī paņemot rokās šo e-lasītāju šķiet, ka tas ir mazs, man pat sākumā likās pārāk mazs. Pie formas faktora pierod nedaudz vēlāk. Jo vairāk uz to skatos, un, jo vairāk to lietoju, jo vairāk man liekas, ka izmērs un dimensijas ir ideālas. Lasītājs ir piemērots, lai to turētu vienā rokā, to ir viegli paņemt līdzi ceļojumā.

Kā jau iepriekš minēju, tad mans vienīgais un patiesais Kindle iegādes arguments ir e-tinte. Par tās darbības principiem var palasīt kaut vai wikipēdijā. Viens būtisks ieguvums no šīs tehnoloģijas ir tāds, ka lasīšanas laikā netiek patērēta elektro enerģija. Tas notiek tikai lapas “pāršķiršanas” brīdī, kā arī tad, ja tiek izmantots WiFi savienojums, piemēram, jaunas grāmatas ielādēšanas brīdī. Izmantošanas laiks atšķirsies atkarībā no intensitātes, bet vidēji drošvien var iztikt no divām līdz četrām nedēļām bez iekārtas lādēšanas.

Saturs un pieejamība
Amazon veikalā ir ap miljons grāmatām, kas pieejamas uz Kindle e-lasītāja. Pieejamības ziņā vislielākā problēma ir ar grāmatām, kas nav angļu valodā (latviešu u.c.). Internetā var atrast grāmatas, kas ir pašu skanētas. Tās gana viegli iespējams konvertēt uz Kindle saprotamu formātu, taču jārēķnās, ka var pazust formatējums un citas lietas (piemēram, satura rādītājs, “nospiežamas” atsauces uz grāmatas citu lapaspusi, un tamlīdzīgi).

Cena
Ir bezmaksas grāmatas, ir grāmatas, kas ir relatīvi lētas (5$-10$), vairākas ir cenā no 30$-40$. Lielākā mistika priekš manis pagaidām ir grāmatu elektroniko versiju cena, kas nereti ir lielāka par drukāto grāmatu cenām.

Lūk arī viens piemērs. Grāmata par MySQL performances uzlabošanu, kas šobrīd ir izlikta par 29.99$. Savukārt, tā pati grāmatas elektroniskā (Kindle) versija maksā 33.34$.

Šāda pieeja ir pilnībā nesaprotama un nemotivējoša.

Vēl par cenām runājot. Visiem legālā satura piekritējiem iesaku doties tad uz grāmatu izdevēja mājas lapu un palūkot, vai tajā nav iespējams ielādēt grāmatu par zemāku cenu. Kā redzams, tad manā konkrētajā gadījumā grāmatas Kindle versija no O’REILLY (izdevēja) maksā 27.99$. Savukārt, pie izdevēja drukātā versija maksā 49.99$, kas ir par 20$ dārgāk, nekā Amazon veikalā!

Kā jau tecu, cenu politika ir neskaidra. Rezumējums – jāmeklē grāmata dažādos veikalos, cenas vērts salīdzināt. Jāsāk būtu ar izdevēju.

Formāti un workflows
Kindle pēc noklusējuma saprot pāris stanartizētus formātus, kā, piemēram, mobipocket (mobi), pdf, txt, tpz, kā arī pašu radīto, ar DRM aizsargāto azw formātu. Ja lietosiet Amazon veikalu, tad par formātiem tik pat labi var arī aizmirst. Formāti vajadzīgi, lai zinātu, kādu saturu uzkopēt uz e-lasītāja gadījumā, ja oficiālais veikals netiek izmantots.

Grāmatas lasītājā iespējams ievietot divos veidos – vai nu pieslēdzot Kindle caur USB pie datora, vai arī izmantojot Amazon bezmaksas servisu, kas paredzēts grāmatu ielādei bezvadu veidā. Pircējam tiek piešķirta virtuāla e-pasta adrese (vaards@kindle.com), uz kuru iespējams nosūtīt elektroniskos dokumentus. Šis konts ir sasaistīts ar Kindle iekārtu, pēc nosūtītā dokumenta apstrādes / pārbaudes, tas tiek nogādāts uz iekārtu, ja tā atrodas ieslēgtā stāvoklī un ir pieslēgta internet savienojumam, kas ir iespējams pateicoties iebūvētajam Wifi adapterim.

Šī bezmaksas servisa ietvaros Amazon piedāvā arī konvertēt nosūtos failus. Šobrīd iespējams konvertēt pdf, doc, html, kā arī pāris bilžu formātus. Sīkāks apraksts skaidrojošajā sadaļā.

Ja grāmata uz datora pieejama citā formātā, tad to iespējams konvertēt uz Kindle saprotamu formātu. Pats izmantoju tādu rīku, kā calibre (open source), kas prot gan konvertēt formātus, gan visādus citādus trikus, tai skaitā no mājas lapu RSS fīdiem izveidot Kindle saprotamu formātu un nosūtīt to kā elektronisku dokumentu pa tiešo uz Kindle (caur Amazon servisu).

Ja pa visam īsi, tad saturu no nestandarta formātiem es konvertēju uz MOBI formātu, nosūtu konvertēto failu to uz savu @kindle pastkastīti un gaidu, kad tas parādīsies e-lasītājā.

Vēl tikai piebildīšu, ka ar PDF failiem ir zināma problēma. Tie ir piemēroti lielākas izšķirtspējas iekārtām, tāpēc tos konvertējot uz Kindle saprotamu formātu (mobi) var tikt pazaudēts formatējums, sakropļotas bildes un parādīties citi artifakti.

Ā, un vēl piebildīšu, ka Amazon standarta DRM formāts (awz) nav nemaz tik drastisks, jo Kindle grāmatas jau tagad iespējams lasīt uz visām populārajām iekārtām, tai skaitā desktop pc tipa datoriem (Windows, Mac), mobilajām iekārtām (iPhone, iPad, Android, BlackBerry, Windows Phone 7). Drīzumā tiks palaista arī web versija, kas Amazon klientiem ļaus lasīt grāmatas no jebkuras iekārtas, kurai ir puslīdz moderns internet pārlūks. DRM šajā gadījumā vairāk ierobežo failu kopēšanu, nevis lietošanu. Bet DRM ir DRM. Amazon, starpcitu, publicētājiem ļauj grāmatās neieviest DRM aizardzību (tā nav obligāta prasība tirgojot grāmatas), tā ka šis drīzāk nāk no izdevēiem, nekā no Amazon.

Jaukas lietas, bet ne kā pirkšanas argumenti
Šīs noteikti nav lietas, dēļ kurām iegādājos Kindle, taču varbūt der zināt, ka iekārta prot vēl pāris lietas. Piemēram, atskaņot mūziku. Tas notiek uzkopējot mp3 failus un audio izejā iespraužot autiņas, vai analoga standarta iekārtu. Kindle pat ir aprīkots ar maziem skaļrunīšiem, kas varētu likties kā parodija par mūzikas klausīšanos. Taču minētie skaļrunīši nav vis mūzikai, bet gan primāri paredzēti text-to-speech fīčai, kas īstenībā ir realizēta diezgan labā līmenī.

Vēl uz Kindle ir pieejams arī web pārlūks. Eksperimentāla fīča, kas nav paredzēta regulārai internet pārlūkošana, jo ir ļoti neērta un lēna, taču kādreiz var noderēt, ja tālunī beigusies baterija, vai ja tālrunis nav pa rokai.

Cena un Iegāde pēc 01.01.2011
Tā kā no 1.janvāra ir pacelti nodokļi (jeeej vienotība!), par ko arīdzan iepriekš rakstīju blogā, tad daudzus varētu interesēt, kas ir ar nodokļiem un kā notiek atmuitošana.

Tad nu tā. Pirmkārt jāsaka, ka Kindle tiek sūtīts no ASV. Pat tad, ja iesiet caur Anglijas co.uk. veikalu, pie pirkšanas tiksiet aizraidīti uz ASV lapu. Tas nozīmē, ka nodoklis attiecas un ir jāmaksā.

Sešcollīgais Kindle ar WiFi ir izlikts ar cenu 139$. Piegāde līdz Latvijai maksā 20.98$. PVN nodoklis tiek iekasēts jau pie preces pirkšanas, izmaksu pozīcija ir zem nosaukuma “Import Fees Deposit” un sastāda 33.60$. Tātad, viss kopā pie checkout izmaksā 193.58$.

Izskatās, ka piegādes kompānija var iekasēt PVN nodokli arī no pārdevēja, kas šajā gadījumā diezgan droši, ka tā arī notiek, par cik nekas vairāk man pie atmuitošanas jānomaksā nebija. Protams, ka bez neliela čakara arī neiztikt, taču vismaz nebija tik traki kā pagājušo reizi (par ko var izlasīt te).

Tātad, preci piegādā privāts, starptautisks kurjers, manā gadījumā UPS. Lai kompānija varētu deklarēt saņemto sūtījumu, tad man ir jānoskanē un jāizdrukā (vai jānokopē) pase, vai vadītaja apliecība. Uz izdrukātās pases jāuzraksta šāds teksts:

Es ______________ pilvaroju SIA „EKL/LS” (UPS pakalpojumu pilnvarotais pārstāvis) sniegt tiešo pārstāvību un lūdzu deklarēt sūtījumu ar preču kodu ar augstāko likmi.

Tad vēlreiz jāieskanē papīrs un jāsūta uz e-pastu (vai faxu). Tas nav pārāk liels čakars, ja pa rokai ir viss nepieciešamais. Manā gadījumā man piezvanīja no UPS, pateica, ka jānosūta tikai skanēts dokuments. To izdarīju. Kad braucu mājās no darba, man pazvanīja cits cilvēks un teica, ka jādara būs vēlreiz, bet vēl arī tas teksts virsū jāraksta. Tās darba dienas vakarā to vairs izdarīt nevarēju, tātad gan pazaudēts laiks, gan dubults čakars nākamajā dienā to visu darot vēlreiz.

Ja pareizi skaitīju dienas, tad Kindle pēc izsūtīšanas līdz Latvijas muitai nonāca 3 dienās. No muitas līdz manām rokām – vēl 3 dienas. Nezinu kā citiem, bet man tas joprojām liekas sviests. lai gan paldies visu varenajam, ka vēl uz lidostu un pa birojiem nevajadzēja braukt.

Rezumējot
Amazon ir izlaidis lielisku produktu. Manis pēc tas varētu būt arī divreiz neglītāks, tā pamatfunkciju un e-tintes ekrānu es vērtēju visaugstāk. Šis produkts ir ārkārtīgi veiksmīgs. To apliecina arī recenzijas internetā, kā arī, piemēram, tas, ka pasūtīju Kindle jau decembra sākumā, taču tas atnāca pēc vairāk, nekā mēneša. Acīmredzot, daudziem šogad Ziemasvētkos bija tieši šī dāvana.

Windows Phone 7 Mobile Phone Series Edition

Nu jau pāris gadus esmu pārgājis pilnībā uz Mac platformu un kabatā allaž man ir iPhone un/vai Android bāzētie tālruņi. Neesmu sekojis Microsoft attīstībai, lielākoties tādēļ, ka desmitiem gadu tā ir stagnējusi. Starp XP un Windows 7 starpā bija cik, 10 gadi vai? Un pat tagad nevarētu teikt, ka tur būtu fundamentāli jaunas inovācijas.

Taču nedaudz citās domās es esmu attiecībā uz Windows Phone 7, kas tagad laikam ir īstais nosaukums Microsoft mobilai platformai. Raksta virsraksts ir tikai sarkastisks atgādinājums par sākotnējo platformas nosaukumu, kas man likās tik pat stulbs kā Balmera ierastās uzstāšanās, vai pēkšņās svinības, kādas acīmredzot tiek regulāri svinētas Microsoft store veikalos.

Atgriežoties pie manas pamatdomas.. neesmu Microsoft produktu fans, taču man izskatās, ka Windows Phone 7 varētu būt pat ļoti konkurētspējīgs produkts priekš vidējā lietotāja. Tas tiesa, ka šai platformai nav Apple ekosistēmas un iekārtu/satura integrācijas, kā arī nav Android atvērtības ideoloģijas, taču ja Microsoft (vai adaptētāji) izkoptu tālruņa pamatfunkcijas (zvanīšana, kontakti, SMS, kalendārs, web pārlūks), un standartā iekļautu pāris pilnībā perfekti atstrādātas aplikācijas (Foto galerijas, Youtube / Video, Twitter, Facebook, etc), tad daļai cilvēku es šo tālruni varētu ieteikt kā pašu piemērotāko smarttālruni. Šobrīd sāk likties, ka sīvās konkurences rezultātā pat iPhone sāk kļūt par sarežģītu priekš vidusmēra lietotāja.

Vai atminaties, cik gadus Microsoft spieda uz savas desktop operētājsistēmas “pārveidošanu” priekš mobilajām iekārtām? Visus tos bakstīkļus (stailusus), draiverus un iekārtu nesaderības? Neesmu pārliecināts par to, kā viss iegrozīsies, taču uzskatu, ka Windows Phone 7 ir pirmā OS kopš iPhone (2007. gads), kas piedāvā savu, daļēji unikālu versiju par lietotāja saskarni, nevis cenšas nokopēt katru mazāko detaļu. Un tas ir lieliski. Kaut kādas prezentācijas aplūkojamas attiecīgāja Microsoft reklāmas lapā.

Es varu mainīt domas, tiklīdz ieraudzīšu kārtējo nekvalitatīvo Taivānas plastmasīgo tālruņa konstrukciju, vai kad paņemšu šo tālruni rokās un konstatēšu, ka viss lietotāja interfeiss raustās kā saindēts mērkaķis, taču uz šo dienu domas ir uzliktas uz papīra.

Lattelecom mājas komplekts ar TV

Un tā, vienā jaukā dienā radās nepieciešamība ievilkt internetu. Par cik lielākā daļa provaideru kantoru man nesimpatizē, kā arī ne viens no normālajiem nebija pieejams (privātmāju rajons), tad izdomājām ievilkt kādu no Lattelecom pieslēgumiem. Kā nekā, pēdējā laikā Lattelecom strādā stabilāk, nu un arī serviss Lattelecomam ir vismaz kaut kādā līmenī, atšķirībā no dažiem labiem, kuri masu problēmu gadījumos atslēdz tehnisko tālruni vispār.

Labi, tas tā. Stāsts vairāk par konkrēto Lattelecom pakalpojumu un to, kā tīri no lietotāja viedokļa darbojas internets un TV.

Tātad, pieslēdzām Lattelecom pakalpojumu, kas saucas “Mājas komplekts ar TV“. Tanī ietilpst tālruņa līnija, internets (download – līdz 10Mbit/s, upload- līdz 800 Kbit/s ) + TV. Summā šis prieks sanāk 26.32 Ls/mēnesī, kas īstenībā nav tā ļoti, ļoti daudz, ja rēķinātu visas šīs lietas pie atšķirīgiem pakalpojumu sniedzējiem. Nu un ņemiet vērā, ka par TV lietderīgumu es nerunāju- tas ir cits stāsts, citai reizei.

Runājot par TV, tad tas nav nedz vecais analogais, nedz jaunais ciparu TV signāls, kurš tiek raidīts “pa gaisu”, bet gan trešais veids- Lattelecom nodrošinātā datu plūsma (lasi- bildes un skaņas sūtīšana) izmantojot internet datu kanālu. Respektīvi, pa vienu un to pašu vadu tiek piedāvāts gan “parastais internets”, gan televīzija, gan tālruņa līnija. Lai nodrošinātu bildes rādīšanu TV aparātā, tad Lattelecom piedāvā īrēt dekoderi, kas ciparu signālu pārvērš analogajā signālā, respektīvi, dekoderis un TV tiek savienoti ar parastu SCART, vai citu līdzīga tipa vadu. Savukārt, interneta datu plūsmu un TV signālu (līdz dekoderim) nodala Lattelecom līdzi dotais modems, pie kura tad arī tiek sprausti datori (divi), nu vai nu arī rūteris. Akcijas laikā dekodera īre bija bezmaksas, taču šķiet, ka par to vēlāk būs atsevišķi vēl jāmaksā. Laikam ar modemu tas pats, godīgi sakot es neorientējos visās tajās niansēs un “pakās”.

Tīri no lietotāja viedokļa TV kanāli tiek pārslēgti izmantojot dekoderi (pulti), un ar šo pašu pulti var pietekt arī citus (maksas) pakalpojumus, apskatīties TV programmu, uzlikt atgādinājumu par kādu raidījumu, veikt radījuma ierakstu un tamlīzīgi. Ir pāris kastītes, kas nodala tālruņa līniju, internetu un TV, pāris vadi un aidā. Pozitīvā lieta ir tā, ka Lattelecom dod līdzi visus vadus, kas nepieciešami.

Izklausās ne pārāk sarežģīti, tomēr ir pāris lietas, kas būtu jāņem vērā tiem, kas plāno šo pakalpojumu ievilkt. Visādā gadījumā tās ir manas pārdomas, ar kurām gribu padalīties:

* Pirmais, kas mani nokaitināja ir izvēlne, pa kuru ir jāpārvietojas. Absolūti katra pārslēgšanās notiek ar aizturi, arī pārslēgšanās starp kanāliem. Tur ir tāda izvēlne, no kuras var izvēlēties kanālu (pēc nosaukuma).. nu vecīt!. Strādā pat lēnāk, nekā Nokias ar symbian operētājsistēmu. Izskatās, ka katra pārslēgšanās (jebkura podziņas nospiešana) ir jauns pieprasījums uz serveri ar lēnu responsi. Arī pārslēdzot TV kanālu ir tāda divu sekunžu aizture. Vienīgais izņēmums ir skaļuma regulēšana, kas notiek pa tiešo caur TV :)) Bet nokaitināt tas var!! Vakaros, kad cilvēki vairāk skatās TV, tad mēdz gadīties arī tas, ko datoriķi sauc par “freezing“, jeb bildes sasalšana :) Nav tā galīgi traki, bet gadās.

* Šajā sakarā ir viena baigi svarīgā lieta par kuru arī vajadzētu parunāt – tas ir datu kanāls un ātrums. Tātad, Lattelecom smuki sola, ka ātrums ir līdz 10Mbit/s (download) un 800Kbit/s (upload). Uz papīra izskatās kaut cik pieņemami. Realitātē ir tā, ka manā mājā maksimālais datu pārraides ātrums ir 7Mbit/s, to mēs smuki kopā izmērījām ar montieri-ierīkotāju. Iemesls esot tāds, ka centrāle atrodas “tālu” no manas mājas. Nu tā, it kā man vajadzētu justies aizkustinātam un tehnoloģiju izprotošam.

Otra lieta šinī pat sakarā, par kuru reklāmās netiek runāts, ir tāda TV apēd daļu no kopējā datu kanāla. Tātad, pie ieslēgta TV, zudums no interneta ātruma 2.53Mbit/s , bet pavisam advancētiem kanāliem 4.53 Mbit/s. Iepazīties ar šo lietu var šetan. Manā gadījumā tas nozīmē, ka ja man internets strādā ar maksimāli 7Mbit/s ātrumu un draudzene otrā istabā skatās TV ar ieslēgtu “rijīgo kanālu”, tad tas nozīmēs, ka internets uz datora man strādās ne ātrāk, kā 2.5Mbit/s (7 – 4.53), jeb 300kb/s (download) un 25kb/s (upload). Jauki, ne tā?

Protams, tīri tehniski jau piesieties nevar- garantēts ir līdz 10Mbit/s, kas pieļauj arī tīri teorētisku 0.001Mbit/s un viss būs legāli un pēc līguma.

* Tiem, kuriem svarīgs ir TV (man TV ir sekundārs), iesaku apskatīties piedāvātos kanālu,kas ir bez maksas un kuri ir par papildu mēneša maksu. Varu jau pateikt priekšā, ka TV6 vispār nav nevienā “pakā”, Discovery Science ir tikai maksas pakā u.t.t.

* Viena no it kā patīkamajām lietām ir iespēja ierakstīt raidījumu, vai izvēlēties raidījumu no arhīva. Tātad, Lattelecom savā galā “ieraksta” raidījumu, kuru vēlāk piedāvā. Savukārt, apbēdna fakts, ka šīs divas iespējas attiecas tikai uz pāris Latvijas kanāliem: LTV1, LTV7, TV3, LNT, TV5. Pārējos (piemēram, Discovery) ierakstīt nevar un nevar arī pieprasīt to no “arhīva”. Savukārt, tos kanālus, kurus var pieprasīt no arhīva- par šādu lietu būs jāmaksā. Un vispār, pirms pakalpojuma ierīkošanas vajadzētu iepzīties rūpīgāk. Tā teikt, lai nesanāk situācija, ka brīnišķīgie mārketinga pārdošanas argumenti izrādās ir maksas pakalpojums.

Vēl viena lieta, kas ir pilnībā tupa ir tāda, ka ierakstīt var tikai tos raidījumus, kas vēl nav sākušies. Tātad, ja sāku skatīties filmu, kur man šķiet interesanta, bet jāsteidzas prom un nepaspēju noskatīties, tad ierakstīt es to nevaru. Lūk, tas nu ir riktīgi muļķīgi. Un vēl arī viens no mārketinga pārdošanas argumentiem ir tāds, ka raidījumus iespējams ierakstīt, taču pirmkārt tas attiecas uz 5 kanāliem, otrkārt ierakstīt nav iespējams raidījumus, kas jau sākušies.

* Par cik viss saturs tiek laists caur lattelecom, tad jamie jebkurā laikā var palaist reklāmu pa virsu jebkam, piemēram, starp kanālu pārslēgšanos palaist 10 sekundes ar reklāmu. Vēl mani drusku uztrauc tas, ka viņi vēsā mierā var identificēt mani kā lietotāju – apskatīties savā galā kuru kanālu es skatos un cik ilgi. Neomulīgi var palikt.

* Lai nebūtu jāmaksā par atsevišķu dekodera īri/pirkšanu (ap 120Ls) , tad līgums jāslēdz uz 2 gadiem, un līguma laušanas gadījumā jāmaksā 99Ls līgumsoda naudas. Man jau liekas, ka ir tā, ka ja pakalpojumu sniedzējs apzinās to, ka viņa pakalpojumi ir vislābākie un bez jebkādiem traucējumiem, tad šādu vienošanos viņš neliks klientam parakstīt, kas principā nozīmē, ka Lattelecom joprojām baidās, ka cilvēki dažādu iemeslu dēļ varētu atteikties no viņu pakalpojumiem. Es saprotu, ka jābrīdina ir mēnesi pirms atslēgšanas (finanšu plānošana), bet divi gadi!?.. Un ja nekā savādāk, tad nu vismaz pakalpojuma izmēģināšanas laiku vienu nedēļu bez maksas vajadzēja nodrošināt visiem interesentiem.

Pa lielam viss. Pa mazam jāskatās kā būs ar lietojamību un ja nu ies pavisam traki, tad nāksies domāt kādu gudrību, kādā veidā legāli atteikties no pakalpojuma. Tā dzirdēju, ka mainot dzīves vietu telecoms nepiemēros līgumsodu, ja fiziski nevarēs ievilkt šo pakalpojumu jaunajā vietā, jeb, citiem vārdiem sakot, nāksies iet dzīvot tur, kur pakalpojumu nevar ierīkot… ja pareizi mani sapratāt ;)

Varbūt izlausījās tā negatīvi, bet tik traģiski jau arī nav. Ar baigo failu “pumpēšanu” neaizraujos, galvenais lai e-pastus ar pielikumiem un failus uz servera varētu uzlikt (darba vajadzībām). Arī serviss un lietotāju atbalsts tomēr ir kaut kādā kvalitātē. Gan jau būs labi.

Windows 7

Pamēģināju BETA versiju.

Man ir patiess prieks par to, ka windows (PC) lietotāji beidzot varēs tikt pie jaunas operētājsistēmas, kas potenciāli varētu aizstāt nu jau 8 gadus pastāvošo un tik plaši izmantoto Windows XP.

Vairākas lietas šājā visā gan ir diezgan nožēlojamas. Pirmkārt jau tas, ka windows lietotājiem ir bijis jāgaida TIK daudz gadi, kamēr Microsoft spējīgs izlaist jaunu produktu. Tas ir kā staigāt ar vienām un tām pašām caurajām kurpēm 8 gadus. Tieši tā- caurajām. Tehnoloģijas attīstās pa mēnešiem, tāpēc turpat vai vesela desmitgade ir viarāk kā par ilgu. Skaidrs arī tas, ka Windows Vista šajā ciklā var vispār nepieminēt, par cik kaut ko tik sliktu vienkārši nevar uzskatīt kā kaut ko lietojamu. Tas ir diezgan līdzīgi, kā tas notika toreiz ar Windows ME, pirms XP izlaišanas.

Nedaudz apbēdina arī tas, ka Balmera kungs (šeit un šeit) šo visu sadarīto pasniedz kā Microsoft inovāciju kalngalu, taču patiesībā tie, kas ikdienā strādā ar Mac datoriem par šādiem apgalvojumiem vienkārši var pasmaidīt. Arī tehnoloģiju žurnālisti var par to izteikties gana trāpīgi.

Un jā, man Windows attīstība nerūp personīgi, par cik esmu “pilna laika” Mac lietotājs. Taču man rūp, lai windows lietotāji beidzot tiktu pie strādājošas un modernākas sistēmas, kas varēs izdarīt vairāk, kā šobrīd. Cerams, ka līdz gada vidum(?) Windows 7 tiks sameistarots tā, lai visiem nebūtu vēlreiz jāatgriežas pie morāli novecojušā XP (kā tas notika pēc Vista izlaišanas).

Starpcitu, vai kāds ir redzējis jaunā iPhoto prezentāciju? Ja es būtu windows lietotājs, tad tādu bezmaksas risinājumu, kā iPhoto (un iLife kopumā) es sagaidītu arī no Microsoft. Esmu arī diezgan pārliecināts, ka Balmers kaut kad prezentēs iLife līdzīgu ideju kā kaut ko inovatīvu un unikālu, taču priekš windows lietotājiem tas būtu tikai labi. Lai gan šaubos, ka tas varētu notikt tik ātri, drīzāk jau vēl pēc kādiem 8 gadiem ;) Jebkurā gadījumā es esmu tikai par progrsu.

Nobeigumā nododu sveicienu Ubuntardiem, kuri pēdējā laikā pārkāpuši uz Mac ;)

Viss, ko Tu gribēji zināt par iPhone 3G, bet baidījies pajautāt

My iPhone
Nu labi. Varbūt ne gluži “viss”, bet jebkurā gadījumā gribēju padalīties ar pirmajiem iespaidiem, jo arī es esmu viens no iPhone jaunajiem īpašniekiem. Iespējams, ka daudzas lietas es vēl pārdomāšu, vai uzzināšu no jauna, taču viens pamatīgi stiprs viedoklis par šo tālruni man noteikti ir izveidojies jau tagad.

Ja jāsaka pavisam īsi, tad tas ir labākais gadžets, kādu jebkad iepriekš esmu turējis rokās. Un tas nav tāpēc, ka es būtu kāds kaislīgs Apple fans tikai fanošanas pēc. Domāju, ka spriežu diezgan racionāli un pēc tā, ko esmu saņēmis nopērkot šo tālruni.

Un vēl, pirms turpināt, man izskatās, ka šis ieraksts būs tāds diezgan garš, tāpēc, ja kāds lasīs tālāk par šīm rindām, tad varat mierīgi aizčāpot līdz kafijas kannai un uzpildīt to tur tukšo krūzīti, kas stāv blakus monitoram.

Continue reading Viss, ko Tu gribēji zināt par iPhone 3G, bet baidījies pajautāt

Drusku par telefonu vēsturi, drusku par nākotni

Nesen iesaistījos diskusijā par mobilajiem telefoniem. Par to, kāda bijusi mana mobilo telefonu vēsture un konkrētiem modeļiem. Nolēmu iemest arī blogā. Tātad, vēsturiskā secībā ar pāris komentāriem:

1. Ericsson GA628 (bez nekādiem Sony :P)

Jā, bērni, bija laiki, kad telefoniem bija vienas rindas displejs. Bez vibrozvana un bez pulksteņa funkcijas telefonā. Šis bija mans pirmais telefons.

Pirkts aptuveni deviņus gadus atpakaļ, nostaigāju ar to kādu pusotru gadu drošvien. Paspēju iepirkt hameleon-tipa panelīti (jep, ar pirksta nagu varēja izņemt to sietu, kas atrodas starp pogām), tika nomainīta arī 20kg smagā baterija pret slim tipa bateriju. Vienvārdsakot, a-la-mercedes tajā laikā.

2. Sagem RC 715

Šis tālrunis tika iemainīts pret augstāk minēto ēriku. Es nezinu, vai iemainīšana bija pareizais solis, taču šim telefonam bija pulkstenis un 3 (?) rindu displejs. Par vibro zvanu īsti jau vairs neatceros, bet liekas, ka to fīču es ieguvu tikai ar nākamo tālruni :)

3. Alcatel one touch 303

OK, jāatzīst, ka šī izvēle bija diezgan dīvaina. Lai gan tehnoloģiskais progress ir manāms – vibro zvans, mazāks izmērs, vēl šis tas, bet tomēr kaut kā sievišķīgi. Telefons izrādījās diezgan sūdīgs un neizturīgs- nosprāga pēc apmēram pus gada.

Ja iepriekšējiem diviem modeļiem ekrāna apgaismojuma diodes bija zaļā krāsā, tad šim modelim tas bija tāds kā oranžs, kas no vienas puses bija forši, taču no otras- diezgan ātri apnika. Tajā laikā vēlējos zilu apgaismojumu, bet pie tā vēl atgriezīsimies :)

4. Nokia 3210

Šis telefons man riktīgi patika. Pirmais telefons bez antenas man pašam un liekas, ka arī tirgū kopumā. Labs displejs, melodijas un jauna iespēja – uzlikt uz ekrāna savu logotipu :) Laba konstrukcija un dizains. Nākamais telefons, ko gribēju iegādāties bija Nokia 3310, taču labi ka to neizdarīju, jo īstenībā tas bija kaut kāds neglīts. Anyway..

5. Nokia 8210

Ar šo telefonu saistās negatīvas atmiņas. It kā jau telefons bija foršs-plāns un īss, ar visām nepieciešamajām funkcijām, taču es šo te iepirku lietotu un ieberzos.. Lieta tāda, ka tam regulāri zuda “zona”, un vaina bija kaut kur telefona pamata shēmā. Arī DUAL ar remontu mani pamatīgi čakarēja, tāpēc.. Ehh.. Ko tur daudz. Kopumā lietoju šo telefonu pāris mēnešus. Nav īpašu jūtu.

6. Nokia 6110

Jep, Nokia ēra turpinās ar biznesa klases modeli – 6110. Šūr, telefons ir lielāks, tam ir antena (pretstatā 3210), tam ir šķietami mazāks displejs, un tas ir mazāk populārs jauniešu vidū, taču man bija vienalga. Es kaut kā novērtēju telefona auru, kura tam piemita.

7. Nokia 6310i

Labākais telefons, kāds man jebkad bijis. Arī joprojām tā domāju. Nostaigāju kopumā 3.5 gadus ar šo telefonu un man tas joprojām stāv kastītē ar visiem lietotāja manuāļiem, hands-free un pārējo. Kaut kādā ziņā tas bija ideāls telefons – dizains, konstrukcija, ātrums, ērtums. Esmu par to kaut kad iepriekš rakstījis.

Un zilās diodes, baby!!

8. Sony Ericsson k800i

Lai kā man patika 6310i, taču bija laiks “iet uz priekšu“. Kāpēc?- galvenokārt dēļ foto kameras (pietiekoši laba 3.2 Mpix), man gribējās tādu kameru, ar kuru var šo to pafočēt, un lai vienmēr nebūt jāstaipa līdzi lielais spoguļkameras klucis. Tad vēl atmiņas karte un Java aplikācijas, piemēram, GPS darbināšanai. Esmu GPS fans, ya’ know..

Kāpēc ne Nokia?- laikam tāpēc, ka Nokia toreiz nepiedāvāja nevienu piemērotu telefonu un īstenībā šķiet, ka nepiedāvā arī joprojām, tāpēc arī izvēle uz šo tālruni. Tas ir krietni ātrāks, nekā visas tās Nokia-Symbian kroplīgās iekārtas, taču arī šis nav perfekts tālrunis. Piemēram joystick (tas mazais riebīgais puļķis tieši pa vidu) ir vienkārši tizls un sajūta, ka jebkuru dienu tas var vienkārši izbeigties. Tā noteikti bija pēdējā reize, kad iegādājos telefonu ar šo sviru pa vidu. Īstenībā man to vajadzēja jau saprast pēc Alcatel lietošanas, taču… Jūs jau zināt, kā tas dzīvē reizēm notiek :)

Īsumā laikam viss. Uz īsu brīdi ir bijuši arī vēl citi telefoni, piemēram Nokia 5110, taču tas bija tik īss laiciņš, tāpēc šeit tas uzskaitīts arī netiek. Runājot par nepiepilītajiem sapņiem, tad vēl ir pāris telefoni, kurus gribētu kaut kad iegūt savā kolekcijā, un tie ir Nokijas banāns (Nokia 8110) un Motorola MOTORAZR V3. Tie savā ziņā ir kā laika zīmogi priekš manis.

Par to, kas tad varētu būt nākamais telefons… Teiksim tā, ja vienu brīdi man bija lielas šaubas, tad šobrīd izskatās, ka tas tomēr būs Apple iPhone, jo neviens tirgū nepiedāvā telefonu, kas mani simpatizētu vairāk. It sevišķi jau mani priecē fakts, ka Apple izlaidīs SDK priekš iPhone, kas principā nozīmē jaunas aplikācijas un jaunas iespējas. Vēl mani iepriecina, ka pavisam drīz ieraudzīsim arī reālu GPS atbalstu, un tas jau principā ir viss, kas man nepieciešams :) Tad jau redzēs.