Par TNS veikto twitter lietotāju skaita pētījumu

TNS vakardien publicēja Latvijas Twitter lietotāju pētījuma rezultātus, kuros norādīja, ka twitter.com vidēji dienā izmanto 82 tūkstoši cilvēku.

Ir tik ļoti daudz problēmu ar šo pētījumu, ka es pat nezinu, no kura gala īsti sākt. Mēģināšu domas apkopot pāris svarīgākajos punktos.

1. Pirmā, un pati svarīgākā problēma ir ar datu pētīšanu un atspoguļoto datu uztveri. Pētījuma aprakstā twitter.com ir skaidrots kā “interneta vietne”. No apraksta man ir grūti saprast, vai tas arī ir bijis konkrētais mērķis, vai tā ir acīmredzama TNS neizpratne par pētāmo objektu.

Hint: Twitter nav vietne, bet serviss. Savukārt, twitter.com ir vietne.

Piemēram, es pats twitter.com neveru vaļā nedēļām, taču regulāri izmantoju mobilā tālruņa aplikāciju gan twitter lasīšanai, gan ziņu publicēšanai. Vai pēc pētītāja aptaujas jautājuma es tiktu skaitīts, kā “twitter.com vietnes” regulārs izmantotājs?

Mēdz būt vairākas dienas pēc kārtas, kad vispār neveru vaļā mobilo aplikāciju, taču aplikācija fonā “uztur saikni” ar twitter servisu un paziņo man par jaunām vēstulēm, vai pieminējumiem (mentions). Vai šāda piemēra gadījumā es neiekļautos twitter lietotājos, jo es tiešā veidā neveru vaļā nedz aplikāciju, nedz servisu, nedz vietni?

Es rakstu ziņas twitterī, taču to saturs tiek pārpublicēts arī uz Facebook. Tātad, mani Facebook draugi redz manus twitter ierakstus un dažkārt spiež virsū uz saitēm, nokļūstot twitter.com lapā. Vai mani draugi skaitās twitter.com lietotāji?

Citiem vārdiem sakot, kas vispār tiek saprasts ar vārdiem “twitter.com lietotājs”? Vai tiešām tika pētīta tikai Twitter.com (web lapas) atvēršanas regularitāte? Ja jā, tad tas neraksturo twitter lietotāju skaitu. Ja nē, tad kas īsti tika pētīts?

Pat tā saucamie “mediju eksperti” internet vidē izdara pārsteidzīgus spriedumus, vēstot, ka “Twitteri dienā lieto vidēji 82 000 Latvijas iedzīvotāju”. Spriežot pēc pētījuma apraksta, šāda interpretācija ir nepareiza.

mednis-twitter-82k

Ja šie jautājumi nav skaidri man, es nedomāju, ka tie varētu būt pilnībā skaidri aptaujātajiem respondentiem. Ja TNS vēlas piešķirt vērtību savām aptaujām, būtu ļoti vēlams internetā publicēt arī konkrēto anketu jautājumus.

2. Nav jābūt statistikas datu analīzes ekspertam, lai saprastu, ka jo mazāk procentuālo respondentu piedalās, jo neprecīzāki ir pētījuma dati. Šajā gadījumā aptaujātie 1499 cilvēki ir aptuveni 0.07% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Lai arī statistikas grāmatas saka, ka pietiek arī ar pāris simtiem, es domāju, ka tas ir pārāk mazs skaits, lai kāds varētu kvalitatīvi spriest par šādu specifisku respondentu uzvedību kopējā mērogā.

Tas būtu līdzīgi, ja aptaujātājs pēc viena atbildes sniedzēja spriestu par 1500 lielu grupu. Gandrīz līdzīgi. Nu labi, nav. Bet sajūtu ziņā ir, vai ne? Ok, šo ņemam ārā, muļķīga spriešana.

3. Spriežot pēc tā, ko pats esmu redzējis, twitteri Latvijā ārkārtīgi daudz izmanto arī pusaudži līdz 15 gadu vecumam. Viņus nekādā gadījumā nevajadzētu ignorēt, taisot pētījumu, vai spriežot par Latvijas iedzīvotājiem, jo viņu iekļaušana pētījumā noteikti izmainītu statistikas datus. Kā norādīts izklāstā- pētījums tika veikts ar 15 līdz 74 gadu veciem respondentiem.

4. Mazāk būtisks blakus apsvērums.
Nekur nav paskaidrots cik daudz un kādi reģioni (rajoni) tiek aptaujāti šajās Latvijas iedzīvotāju aptaujās. Personīgi es nekad neesmu aptaujāts nevienā aptaujā, neviens man nav zvanījis, kur nu vēl tāpēc, lai veiktu datorizētu aptauju manā dzīvesvietā (no pētījuma metodikas var saprast, ka aptajua notikusi *dzīvesvietā*, kas laikam izslēdz variantu ar elektroniskām anketām?).

Vai aptaujātāji staigā arī pa Latgales viensētām, vai tikai apstaigā mikrorajonu dzīvokļus, klauvējot pie durvīm un prasoties iekšā uz interviju? Vai tas notiek pa dienu, vai vakaros / brīvdienās, kad darba spējīgie cilvēki ir pieejami intervēšanai? Domāju, ka arī no šī ir atkarīgi gala rezultāti un secinājumi.

Rezumējot.
Es esmu pārliecināts, ka TNS aģentūrai ir sava metodoloģija, kuru viņi izmanto jau gadiem. Noteikti, ka viņi kopumā ņemot zina daudz, daudz labāk kā un kas ir jāpēta, taču man izskatās, ka šajā gadījumā viņi nepārzina konkrēto jomu un specifiku- nedz apraksts, nedz metode, nedz secinājums nekādā veidā nepārliecina mani par aptaujas rezultātu patiesumu.

9 thoughts on “Par TNS veikto twitter lietotāju skaita pētījumu”

  1. 1. Pēc saskaršanās ar dažām TNS darbinieku “metodēm”, es vispār neuzskatu par vajadzīgu lasīt jebko, kur ir klāt “TNS”.

    2. Arī citās aģentūrās ir problēmas. Latvijas Fakti vada Aigars Freimanis. Var jau pieņemt, ka ar patieso pētniecību nodarbojas kāds visnotaļ ētisks, korekts un kompetents cilvēks, bet tas, manuprāt, ir pārlieku optimistiski.

  2. Cik zinu, tad respondentu skaits nav tik svarīgs un noteicošs kā iespēja, ka jebkuram apskatāmām grupas loceklim jābūt vienlīdz liela iespēja, ka to ņems un intervēs.

    Ja šajā aptaujā tantiņai no Latgales viensētas bija tāda paša matemātiska iespēja, ka viņu aptaujās, salīdzinot ar kādu, piemēram, programmētāju no Rīgas, tad aptauja varētu būt ciešama.

    Grūti spriest vai tā bija, bet nu neesmu speciālists :)

    Un tieši šo iemeslu dēļ aptaujas internetā nevar objektīvu iemeslu dēļ pārstāvēt visas Latvijas iedzīvotāju viedokli, jo ne visiem iedzīvotājiem ir internets utt..

  3. Par twitter.com un tvitera lietotāju atšķirībām arguments pamatots. No pētījuma apraksta izriet, ka dati ir tikai par twitter.com ikdienas lietotājiem, kuru nenoliedzami ir mazāk, nekā tvitera lietotāji. Taču jautājums, vai respondenti apzinājās šo atšķirību.
    Tāpat bērnu & tīņu izslēgšana no aptaujāto loka, noteikti iespaido secinājumu par kopējo lietotāju skaitu.
    Argumentiem par nelielo aptaujāto skaitu nevaru piekrist, jo no socioloģijas lekcijām atceros, ka pietiek ar ~1000 respondentu (no visiem valsts iedzīvotājiem), lai statistiskā kļūda būtu pieņemami niecīgā līmenī. Šeit gan svarīgs nosacījums, ka tiek konsekventi ievērota izlases metodoloģija.

  4. Pats nezinu kāpēc, bet sagribējās Tev atbildēt:

    1. Nedomāju, ka tas formulējums ir tik būtisks. Interesanti, protams, būtu noskaidrot kāds tieši ir bijis jautājums, bet diez vai tie, kas izlasīja jautājumu, varēja pārprast kas tieši ar to ir domāts. Ja Tev jautātu “vai Tu pēdējās nedēļas laikā esi lietojis interneta vietni Twitter” []jā []nē Tu taču droši vien ieklikšķinātu jā, lai ari jautājums ir kļūdains/neprecīzs pēc būtības.

    2. Redzi tomēr ir jābūt kaut nedaudz ekspertam. ~1000 cilvēku aptaujās ir standarts – visus partiju reitingus utt nosaka aptaujājot ap 1000 cilvēku. Vairāk cilvēki vienkārši samazinās kļudas procentu tur no +/-2% līdz +/- 0.2%, piemēram (statistikas pamati, tam apakšā ir formulas, par kurām neko vairs neatceros).

    3. Jaunāki par 15 gadīgiem nav interesanti – nav maksātspējīgi, paši nevar slēgt līgumus utt.

    4. Šito bieži lieto – mani nekad neviens nav aptaujājis. Bet, ja tu parēķināsi, kāda ir iespēja, ka tieši Tevi kāds aptaujās – šinī gadījumā 1500 pret ~1.75m jeb 0.08% Grūti komentēt kā viņi veikuši pašu atauju, bet laikam jau ar laptopu rokā apstaigātas dzīvesvietas.

    P.S. man pašam vienmēr šķitis, ka Twiteri patiesībā lieto ievērojami mazāks skaits nekā 80k

    1. Paldies par komentāru.

      2. Es saprotu, ka pēc “standartiem” tā var noteikt statistiku, bet es šādai pieejai īsti “neticu”, jo tā drīzāk var pētīt lietas, kas attiecas uz visiem un ir relatīvi maz piesaistītas vecumam, dzīves līmenim, reģionam un taml.

      3. Es gan tā uzreiz nesaprotu, kā “maksātspēja” saistīta ar aptauju par Latvijas lietotājiem. Ja Draugiem.lv sniegtu informāciju par to, cik 15+ veci cilvēki dienā aktīvi lieto viņu servisus, es šaubos, ka dati būtu kaut uz trešdaļu tik lieli :)

      Par 80K – šo rakstu lielākoties es uzrakstīju tieši tā paša iemesla dēļ- realitātē ir daudz mazāk lietotāju (esmu diezgan pārliecināts), bet statistika “saka”..

      1. 2. Starp citu cik zinu tās aptaujas sadala pa pilsētām/reģioniem, nosakot cik cilvēkiem jābūt no kura reģiona. Bet, ja vēlme ir noskaidrot cik procenti LV lieto Twitter, tad jau vislabākais ir pilnīgi nejaušu cilvēku aptauja. Un ar 1000 tiešām pietiek, zinu, ka intuitīvi tas izklausās maz, bet tā ir (ja tikai viņi ir pietiekami nejauši izvēlēti).

        3. Parasti jau tās aptaujas kāds pasūta un vismaz daļēji apmaksā. Un tiem neinteresē jaunāki par 15.

  5. Par vietnēm un mobilajiem lietotājiem labi komentāri, bet par reprezentativitāti gan galīgi garām izteicies. Paskaties jebkuru statistikas mācību grāmatu par šiem jautājumiem.
    1 cilvēks nevar būt reprezentatīvs. 100 ir labāk, bet pastāv diezgan liela statistiskā kļūda. Ar 400+ statistiskā kļūda ir ļoti maza. Ar 1500 ļoti ļoti maza. Neatceros, kas šīs bija par teorijām, bet TNS tām nav autors. :)

Leave a Reply

Your email address will not be published.