A kategorija, un pirmais motocikls

Pirms pieciem gadiem rakstīju, ka vēlos nokārtot tiesības un iegādāties motociklu. Šī vēlme ir piepildījusies- esmu ticis gan pie A kategorijas, gan motocikla. Izdomāju uzrakstīt rakstu tiem, kuriem varētu būt interesants tiesību iegūšanas process, kā arī padalīšos ar pāris atklāsmēm.

[yamaha fz1]

Motocikls, kuru iegādājos ir Yamaha FZ1S. Tas ir 1000cc jaudīgs ielas tipa motocikls, kas visvairāk piemērots dinamiskai ielas, kā arī komfortablai mazliet tālāku šosejas gabalu braukšanai.

Motocikls papildus ir aprīkots ar ABS sistēmu. Tam ir uzstādīta signalizācija, “īsā aste”, kā arī LED pagrieziena rādītāji. Pārējais ir kā no rūpnīcas.

Kā es tā izdomāju, ka man vajag?

Motocikli ir manu uzmanību saistījuši jau no bērnības. Atceros, kā braucu ar velosipēdu, atdarinot motora skaņu, un kā ar roku imitēju gāzes spiešanu. Man vienmēr patikusi tā brīvības un realitātes sajūta, atrodoties nenoslēgtā telpā. Īstenībā, tas attiecas gan uz velosipēdiem, gan kvadracikliem, gan motocikliem. Motocikls no šiem nosauktajiem transportlīdzekļiem ir man visinteresantākais.

Kārtot tiesības nozīmēja arī iegūt jaunas zināšanas un prasmes. Radās sajūta, ka kaut kādā brīdī tas vienkārši ir jāizdara. Un šis laikam bija īstais brīdis.

Papildu apsvērums bija iespēja pārvietoties ātrāk- man ārkārtīgi nepatīk pavadīt laiku neproduktīvi, konkrēti šajā gadījumā- sēžot satiksmes sastrēgumā. Kopš motocikla iegādes varu pārvietoties daudz, daudz ātrāk. Dažkārt laika ietaupījums ir desmitkārtīgs. Varbūt pat lielāks.

Vēl viens apsvērums bija degvielas patēriņš. Lai arī motociklu ražotāji parasti ar degvielas taupību neaizraujas, mans motocikls vidēji pilsētā tērē 2x mazāk degvielas, nekā braucot ar auto.

Un vēl ļoti noderīga lieta ir absolūti legālā iespēja novietot motociklu uz gājēju trotuāriem, neievērojot “stāvēt aizliegt” ceļazīmes :)

Nepieciešamās lietas A kategorijas iegūšanai

Lai iegūtu A (neierobežoto) kategoriju, ir nepieciešamas vairākas lietas:

1) Jābūt vismaz 21 gadu vecam. Ar 2013. gadu šis ierobežojums būs 24 gadi.

2) Ja B (auto) kategorija jau ir iegūta, tad jāklausās 15 stundu gara teorētiskā daļa auto/moto skolā. Ja B kategorijas nav, jānoklausās 57 stundas.

3) Ja B (auto) kategorija jau ir iegūta, ir jābrauc vismaz 8 stundas ar motociklu atbilstoša instruktora pavadībā. Tas ietver gan braukšanu mācību laukumā, gan satiksmē ar dažādiem apstākļiem, piemēram, braukšana intensīvā satiksmē, braukšana ārpus apdzīvotas vietas, un tamlīdzīgi. Ja B kategorijas nav, obligāti jābrauc 15 stundas.

4) Ir dažādi papildu nosacījumi gadījumos, ja ir iegūtas kādas no ierobežotajām kategorijām (A1, B1). Šādus gadījumus komentēt nemācēšu, jo neesmu tos pētījis.

5) CSDD eksāmenā ir jākārto teorētiskais un braukšanas eksāmens.

6) Lai kārtotu CSDD eksāmenu, nepieciešama derīga medicīniskā izziņa, un parakstīta/aizpildīta braukšanas apmācības karte.

Ko un kā darīju es?

Pats svarīgākais ir iemācīties labi / pareizi braukt, tāpēc pirmkārt es meklēju atbilstošu braukšanas instruktoru. Instruktoru izvēlējos pēc personiskajiem ieteikumiem un informācijas internetā. Konkrētais braukšanas instruktors man bija Ģirts Vilnis (moto sabiedrībā pazīstams pēc iesaukas Goblins). Šis instruktors ir piesaistīts pie 1.motoskolas, tāpēc tur mācījos arī teorētisko daļu. Piebildīšu, ka teoriju un braukšanu var kārtot pie pasniedzējiem no dažādām skolām, taču ērtības labad es visu darīju vienuviet.

Iepriekš rakstīju, ka mācībniekiem ar B kategoriju ir jābrauc vismaz 8 stundas. Konkrēti manā gadījumā, par cik man nebija motocikla braukšanas iemaņu, es braucu divreiz vairāk. Es nejutos droši, attiecīgi nevēlējos pēc iespējas ātrāk kaut ko nokārtot, bet gan braukt līdz jūtos pārliecināts par savām spējām uz ielas.

To, vai medicīniskā izziņa ir derīga, var noskaidrot e.csdd.lv sistēmā. Ja medicīniskā izziņa uzrādās kā derīga, tad drošības pēc vēlams uzzvanīt uz CSDD un pārliecināties, ka tā būs derīga arī A kategorijai.

Medicīnisko izziņu ieguvu tieši tā pat, kā autovadītāji – devos uz VC4, Brīvības ielā 180, staigāju pa kabinetiem un vācu nepieciešamos parakstus. Dati tiek ierakstīti CSDD datubāzē attālināti, tāpēc uz CSDD eksāmenu nav nepieciešams nest izziņu papīra veidā.

Viena piebilde attiecībā uz medicīnisko izziņu- ejot pārbaudi VC4 tiek jautāts, kam paredzēta izziņa. Es teicu, ka nepieciešama A, un B kategorijas braukšanai. Komisijas tantes izsvītroja visus pārējos transportlīdzekļus- busus, piekabes, smagās automašīnas. Šobrīd man CSDD stāv reģistrēta derīga medicīniskā izziņa, kas izsniegta uz 10 gadiem.

Raksta komentāros Piu minēja domu:

Medicīnisko pārbaudi gāju atkārtoti, jo pirms gada, kad atjaunoju B.kat. apliecību un vajadzēja arī medicīnisko atjaunot – man izsvītroja visu, kas nav B. Šoreiz paprasīju, lai atstāj pilnīgi visu, jo ķipa taisos arī citas kategorijas kārtot. Šobrīd man CSDD datubāzē stāv ieraksts ar ļoti daudz atļautajām kategorijām (Kategorijas: A1, A2, A, B1, B, BE, C1, C1E, C, CE, D1, D1E, D, DE, M, T) un derīguma termiņs 5 gadi.

Citiem vārdiem sakot, ja jums tuvākajā laikā ir plānots kārtot vēl kādas citas kategorijas, pajautājiet, uz cik gadiem tiks izsniegta medicīniskā atļauja, ja tiks iekļauta attiecīgā kategorija. Var sanākt, ka izsvītrojot vajadzīgo kategoriju būs jāiet atkārtota pārbaude, un vēlreiz jāmaksā lieki 15 lati. Savukārt, iekļaujot reāli neizmantotas kategorijas var nākties atkārtoti iet medicīnisko pārbaudi jau pēc 5 gadiem, 10 gadu vietā.

Izdomājiet un pajautājiet.

Apmācības process

Par teoriju man nav īpaši daudz ko stāstīt. Kā B kategorijas īpašniekam, man pāris reizes bija jāpasēž teorijas stundās, kurās notika virspusēja teorētisko zināšanu atsvaidzināšana. Pirmajā nodarbībā ieradās viens no motoskolas praktisko zināšanu pasniedzējiem, kurš mazliet izstāstīja par motocikla uzbūvi, kā arī dažām pamatlietām saistībā ar tā uzturēšanu. Teorētiskās nodarbības ir obligātas, bez to apmeklēšanas netiek parakstīta braukšanas apmācības karte, kas, savukārt, nepieciešama kārtojot CSDD eksāmenu.

Praktiskās braukšanas nodarbības sastāv gan no braukšanas stāvlaukumā, gan braukšanas satiksmē (uz ielas).

Stāvlaukums konkrētajai motoskolai atrodas (raksta rakstīšanas brīdī) blakus Televīzijas ēkai, Zaķusalā.

Motociklam nav jābūt pašam savā īpašumā- tas tiek dots lietošanā, un “īres” izmaksas iekļauts apmācības cenā. Kā arī, nav jāuztraucas par motocikla apgāšanu, vai sasišanu. Šo atbildību uzņemas motoskola.

No sākuma stāvlaukumā mācās braukšanas uzsākšanu, apstāšanos, pagriešanos, ātruma pārslēgšanu. Kad tas ir apgūts, jāmācās izbraukt astoņas figūras. Šīs figūras ir jāmāk izbraukt arī CSDD eksāmenā.

Astoņas figūras sastāv no:

  • Lēnās čūskas:
    Braukšana slalomā starp ļoti tuvu novietotiem šķēršļiem. Nav ātruma ierobežojuma.
  • Ātrās čūskas:
    Braukšana slalomā starp tuvu novietotiem šķēršļiem ar minimālo ātrumu aptuveni 20-30km/h.
  • Astotnieka:
    Braukšana pa astotniekam līdzīgu figūru, ar roku rādot  virzienu gan pie iebraukšanas figūrā, gan izbraucot no tās. Braukšanai nav ātruma ierobežojumu, taču nedz priekšējā, nedz pakaļējā riepa nedrīkst pārbraukt pāri uzzīmētajai līnijai.
  • Laipas:
    Braukšana pāri aptuveni 15cm platai laipai, kura ir aptuveni 3 metrus gara. Viena no vieglākajām figūrām, nav ātruma ierobežojuma, taču figūru ir grūtāk izbraukt braucot pavisam lēni. Optimālais braukšanas ātrums ir ~20km/h.
  • Braukšanas virziena maiņas bez bremzēšanas:
    Braucot ar aptuveni 35km/h ir jāizbrauc cauri diviem šķēršļiem, pēc tam strauji mainot virzienu neizmantojot bremzēšanu ir jāizbrauc cauri vēl diviem šķēršļiem.
  • Braukšanas virziena maiņas ar bremzēšanu:
    Braucot ar aptuveni 35/km, jāizbrauc cauri diviem šķēršļiem, strauji jāsamazina ātrums, pēc kā jāveic asa virziena maiņa, un jāizbrauc cauri vēl diviem šķēršļiem.
  • Stop līnijas:
    Iedzīšanās uz ~45km/h, kam seko strauja apstāšanās *tieši pirms* stoplīnijas.
  • Transportlīdzekļa iestumšanas “garāžā”:
    Motocikla stumšana atpakaļgaitā, ar mērķi to novietot starp 4 stabiem, imitējot motocikla iestumšanu garāžā.

Kad ir apgūta motocikla kontrolēšana, var doties braukt pa ielu. Ķiverē tiek ievietota “austiņa”, un instruktors braucot aiz muguras ar motociklu, vai automašīnu, dod dažādus braukšanas norādījumus, kā, piemēram, pagriešanās, apgriešanās, apstāšanās, un tamlīdzīgi.

Par CSN pārkāpumiem mācību laikā ir atbildīgs instruktors, līdz ar to, vismaz par šo aspektu apmācāmais braukšanas laikā var neuztraukties :)

Ekipējums

Ekipējumu raksturo trīs lietas: drošība, pamanāmība, un komforts. Naudu nevajadzētu upurēt nevienai no šīm lietām.

Vienīgā prasība ceļa satiksmes noteikumos attiecībā pret drošības ekipējumu, ir ķivere. Tas nozīmē, ka teorētiski drīkst braukt šortos un čībās, taču drošības apsvērumu dēļ es to neieteiktu darīt. Pats iegādājos visas pamatlietas: ķiveri, jaku, bikses, kā arī cimdus. Labi, ja ekipējums ir ar gaismas atstarojošiem elementiem, kā arī raibās / pamanāmās krāsās- tas uzlabos pamanāmību un samazinās dažādus negadījumu riskus.

Lai sāktu mācīties braukt, nav jāsteidzas uzreiz ar visa ekipējuma iepirkšanu. Instruktoram ir pieejamas dažādu izmēru ķiveres, kuras viņš uz nodarbības laiku labprāt aizdos lietošanā. Viņam ir pieejami arī ceļu sargi. Būtu vēlams nopirkt cimdus, lai pierastu apieties ar gāzes rokturi, taču, ja cimdi tiek pasūtīti no ārzemēm (ir jāgaida), tad var nopirkt kaut kādus parastus ādas imitācijas cimdus Depo tipa veikalā par 2Ls, un braukt ar tādiem. Nekāda vaina.

Par cik man ir “nestandarta motociklista augums”, tad vienīgais veids iegādāties atbilstošu jaku (pagarināta versija ar garām rokām), bija pasūtot to no ASV, jo arī vācu lapās atbilstošu jaku atrast nevarēju.

Jakas, zābaku un cimdu iegādei izmantoju revzilla.com. Ķiveri iegādājos no fc-moto.de. Bikses izdevās nopirkt tepat Latvijā, veikalā “Mocis”.

Par CSDD eksāmena norisi

Pieteikties eksāmenam, kā arī uzzināt par nepieciešamajām lietām var e.csdd.lv.

Eksāmenam var pieteikties arī pa tālruni. Atšķirība ir tā, ka ja pieteikums tiek saņemts elektroniski, eksāmens ir jāapmaksā uzreiz. Ja pieteikšanās notiek pa tālruni, tad eksāmenu apmaksāt var arī vēlāk, šķiet, ka vēlākais vismaz stundu pirms eksāmena sākuma. Vēl pamanīju, ka zvanot pa tālruni iespējams pieteikties uz mazliet ātrāku kārtošanu- teorijai varēju pieteikties uz to pašu dienu, taču internetā piedāvāja tikai uz nākamo.

Pieteikto eksāmenu iespējams pārlikt uz citu datumu ne vēlāk, kā 24 stundas līdz eksāmena sākumam. Ja tas netiek izdarīts, par nenotikušo eksāmenu būs jāsamaksā, kā arī būs jāpiesaka atkārtota eksāmena kārtošana.

Teorētiskais eksāmens sastāv no 30 jautājumiem, pieļaut drīkst divas kļūdas. Jautājumi ir viens-pret-vienu kā bezmaksas CSDD teorijas testā internetā. Esmu dzirdējis viedokli, ka mēdz būt citādāki jautājumi, vai, piemēram, ka zīmējumi mazliet atšķiras. Tā nav taisnība.

Braukšanas eksāmens sastāv no diviem posmiem. Pirmais ir iepriekšminēto astoņu braukšanas figūru izbraukšana stāvlaukumā.

Eksāmena sākumā pāris minūtes drīkst “iesildīties”- pierast pie motocikla vadīšanas un tā īpatnībām, kā, piemēram, bremžu “stipruma”, ātruma pārslēgšanas, un manevrēšanas. Iesildīšanās laikā figūras braukt nedrīkst!

Būtiska atškirība no B kategorijas eksāmena ir tā, ka motocikliem netiek “lozētas” figūras-  obligāti ir jāizbrauc visas astoņas!

Ja eksāmena licējam nav savas ķiveres, tad uz eksāmena kārtošanas laiku ķiveri nodrošina CSDD.

Uzsākot braukt figūras, ir iespējami divi figūru izmēģinājuma braucieni. Ja tie ir veiksmīgi, attiecīgo figūru izbraukšana tiek ieskaitīta.

Braucot katru figūru, drīkst pieļaut vienu kļūdu. Tas ir, neieskaitot izmēģinājuma figūras.

Piemēram, ja izmēģinājuma laikā tiek veiksmīgi izbraukts “astotnieks” un “lēnā čūska”, tad šīs figūras vairs atkārtoti nav jābrauc. Savukārt, ja šīs figūras netiek veiksmīgi izbrauktas izmēģinājuma laikā, tad tās drīkst turpināt braukt, taču kļūdīties ar katru no astoņām figūrām drīkst tikai vienu reizi.

Ja netiek nokārtots figūru pārbaudījums, eksāmens tiek pārtraukts.

Ja figūras tiek veiksmīgi izbrauktas, sākas eksāmena otrais posms- braukšana satiksmē. Eksāmena pieņēmējs brauc aiz muguras automašīnā, vada eksāmena licēju, un protokolē kļūdas. Norādījumu došanai tiek izmantota rācija, līdzīgi, kā tas ir apmācības laikā, motoskolā.

Ja tiek nokārtots figūru pārbaudījums, bet netiek nokārtota braukšana satiksmē, atkārtoti ir jākārto tikai braukšana satiksmē. Tam pastāv laika noilgums, taču tā detaļas es neatceros.

Eksāmens sliktu laikapstākļu, piemēram, lietus dēļ netiek atcelts. Es gan neesmu informēts, kas notiek, ja ārā ir transportlīdzekļa vadīšanu apdraudoša vētra- pieļauju, ka eksāmens tiks pārcelts uz citu datumu, bet par šādu gadījumu man nav informācijas.

Pēc pusotra mēneša braukšanas

Braucu katru dienu, praktiski bez izņēmumiem. Gan uz darbu, gan Geocachingā– visur, kur varu braukt viens. Izņēmums ir veikali ar lielākiem iepirkumiem, vai, piemēram, pārvietošanās pavisam sliktos laikapstākļos.

Lietus netraucē. Ir jābrauc uzmanīgāk- nedrīkst veikt strauju ātruma (spēku) maiņu, respektīvi līkumā strauji gāzēt, vai bremzēt. Bet uzskats, ka lietus laikā nevar (pa)braukt, ir absolūtākais mīts.

Nedrīkst braukt visos krustojumos tikai “pēc zīmēm”. Pirmajā vietā ir sava drošība. Tas nozīmē, gan pārkāpt noteikumus, gan arī būt papildus piesardzīgam. Braucot pa galveno ceļu es tik un tā skatos uz krustojumiem, lai būtu gatavs situācijai, kad kāds auto vadītājs nebūs ievērojis galvenā ceļa principu.

Viena no priekšrocībām ir tā, ka motociklists ir augstāks par vidējo automašīnu, tādējādi braucējam tas paver iespēju redzēt daudz tālāk uz priekšu. To vienmēr var un vajag izmantot.

Ir populārs uzskats, ka motociklisti ļoti svīst savos apģērbos. Tā varbūt arī ir taisnība, ja a) ekipējums nav paredzēts siltam laikam, un b)- ja ir jāsēž sastrēgumos, vai jābrauc lēni, un jāstājas pie katra luksofora. Ir nācies sasvīst, bet tas ir risināms jautājums.

Ja braucot ar automašīnu, es lielāko daļu manevru veicu skatoties spoguļos, tad braucot ar moci, es gandrīz vienmēr pirms manevra skatos pār plecu. Spoguļi ir mazi, un braucot intensīvas satiksmes apstākļos uz tiem paļauties nevar.

Viena savāda lieta, ko pamanīju ir tā, ka cilvēki ar automašīnām brauc daudz straujāk, ja tiem priekšā brauc motociklists, kurš pats brauc ātrāk. Uzsākot braukšanu no krustojuma, es cenšos braukšanu uzsākt raiti, lai atrautos no mašīnām- tām nemaisītu, kā arī tās nemaisītu man (drošāka braukšana). Taču auto vadītāji, visticamāk zemapziņas līmenī domā, ka paši brauc lēni, un tāpēc palielina ātrumu.

CSDD tehniskā apskate tiek veikta turpat, kur tā tiek veikta automašīnām. Atsķirība ir tā, ka motociklus nepārbauda uz pacēlāja- tā vietā inspektors(?) uzsēžas uz motocikla un veic pārbaudes braucienu pa tuvumā esošo eksāmena laukumu.

Aptuvenās izmaksas

Kopējās apmācības izmaksas mainās atkarībā no esošajām braukšanas prasmēm. Teorija + braukšana skolā izmaksās ap 200Ls. Medicīniskās izziņas kārtošana maksā 15Ls, CSDD eksāmens aptuveni vēl 20 latus.

Inventāra izmaksas ir atkarīgas no prasībām. Piemēram, ķivere var maksāt no 80Ls līdz 500Ls, protams, neieejot galējībās (ir ķiveres par pāris tūkstošiem). Man pašam ir ķivere ar integrētām saulesbrillēm, lielisku ventilāciju, stikla pretsvīšanas funkciju, un tā ir relatīvi viegla. Skaidrs, ka šāda ķivere nemaksās 80 latus. Inventāram būtu jāierēķina kādi 400Ls. Ja gribas ērtāk, smukāk, funkcionālāk, drošāk, tad izmaksas var arī pieaugt.

Motociklu cenas jāskatās pie dīlera, vai sludinājumu portālos. Cenas atkarīgas no motocikla tipa, stāvokļa, nobraukuma, komplektācijas, u.c. parametriem. No 300Ls līdz N tūkstošiem.

Mīti un patiesības

Iesācējam nav nepieciešama kubatūra, viņam pareizāk pirkt mazu un vadāmu motociklu.

Ak, cik labi, ka es nepakļāvos šim uzskatam! Jau šobrīd es jūtu, ka ar 1000cc man knapi pietiek. Motora tilpums nav tikai ātrākai braukšanai, bet arī komfortablākām sajūtām, un lielākai rezervei. Tātad, braucot man ir mazāk “jāmoca” motocikls, lai tas uzņemtu paātrinājumu. Līdzīgi, kā tas ir ar 1.5 litrāžas automašīnām, salīdzinot tās, piemēram, ar 2.5 litru automašīnām. Nav “jāspiež”, lai justu ieguvumu. Nav arī tā, ka motocikls dēļ lielākas jaudas ir nekontrolējams un nevaldāms. Vienīgais varētu runāt par motocikla masu, kura  motociklam ar lielāku motoru parasti arī ir lielāka. Attiecīga šādus motociklus ir mazliet grūtāk “svērt” un ar tiem lavierēt. Bet tas ir treniņa, pieredzes un refleksu jautājums.

Un vēl es piebildīšu, ka man nav sporta motocikls- kubatūra un jauda tādiem tipa motocikliem ievērojami atšķiras. Piemēram, sporta Yamaha R6 ar saviem 600cc drošvien(?) iet tik pat raiti, kā mans 1000cc motocikls, lai gan motora apjoms R6 ir turpat vai divreiz mazāks. Tas viss pārsvarā ir uz motocikla svara un motora konfigurācijas / resursa rēķina.

Motocikls nav nepieciešams, var braukt arī ar motorolleri.

Braucot tikai pa pilsētu, drošvien pietiek arī ar motorolleri. Mans apsvērums nebija vien braukt pa pilsētu, vai tās tuvāko apkārtni, bet iegūt iespēju komfortabli braukt jebkur- arī ārpus Rīgas, vai pat Latvijas. Motocikls dod daudz vairāk emociju, jo tas ir daudz dinamiskāks. Un jā- arī ātrāks.

Es kaut kā nebūtu mierā divatā braukt pa šoseju uz 70km/h, kur man garām brauc smagie transportlīdzekļi. Vai arī, piemēram, apdzenot kādu citu transportlīdzekli regulāri satraukties – paspēšu izdarīt manevru, vai nepaspēšu.

Motociklisti ir donori. Tie regulāri iet bojā traģiskās avārijās.

Brukšana ar motociklu palielina dažādu nelaimes gadījumu riskus. Nenoliedami. Par cik augstāk minētais apgalvojums ir dzirdēts simtiem reižu, nolēmu paskatīties oficiāli pieejamos datus par dažādu negadījumu skaitu.

Ceļu satiksmes negadījumos, 2011. gadā bojā gājuši 60 gājēji, 78 automašīnu vadītāji (ar pasažieriem), 15 velosipēdisti, un 7 motociklisti (ar pasažieriem). Motociklisti no visiem bojā gājušajiem sastāda tikai 3.9%! Līdzīga procentuālā attiecība ir ar ievainotajiem ceļu satiksmes dalībniekiem (avots).

Es vēl pats priekš sevis gribētu zināt, cik no šiem 7 motociklistiem atradās uz sporta baika, ievērojami pārsniedza ātrumu, vai kā citādi neievēroja noteikumus, kā arī cik no tiem bija nodrošinājušies ar optimālu ekipējumu.

Šāda veida skaitīšana noteikti nav nedz pareiza, nedz objektīva. Daudz pareizāk būtu izvilkt skaitlisko attiecību starp konkrēto transportlīdzekļu reālajiem vadītājiem, viņu nobrauktajiem kilometriem, un ceļa satiksmes negadījumiem. Taču šādas statistikas nav.

Ja skatās transportlīdzekļu vadītāju apliecību skaitu, tad uz 01.01.2012 bija reģistrēti 763195 auto (B) kategorijas īpašnieki, un 122991 moto (A) kategorijas īpašnieki. Rēķinot šo kategoriju īpašnieku attiecību uz negadījumu skaitu sanāk, ka bojā gājuši un 1 no katriem 97845, jeb 0.01% no visiem B kategorijas īpašniekiem, kā arī 1 no katriem 17500, jeb 0.006% no visiem A kategorijas īpašniekiem. Moto piekritēji varētu uzreiz teikt, ka auto vadītāji iet bojā divreiz biežāk, nekā moto vadītāji (avots).

Savukārt, ja skatās pēc reģistrēto transportlīdzekļu skaita, tad uz 01.01.2012 datumu bija reģistrētas 612321 vieglās automašīnas, un 17385 motocikli. Rēķinot pēc šiem skaitļiem sanāk, ka bojā gājuši ir 1 no katriem 7850 auto vadītājiem (0.013%), un 1 no katriem 2484 motocikla vadītājiem (0.04%). Auto braucēji uzreiz var argumentēt, ka motociklisti iet bojā divreiz biežāk (avots).

Realitātē nav pilnīgas, viennozīmīgas informācijas. Cilvēki varbūt nav braukuši ar reģistrētiem transportlīdzekļiem, varbūt arī bez attiecīgās kategorijas. Statistiku ir iespējams pielocīt uz to pusi, kuram nu kura puse ir “izdevīgāka”. Mans viedoklis ir tāds, ka kopējais skaits 7 bojā gājuši motociklisti / gadā ir mazs. Daudz mazāks, nekā var rasties iespaids klausoties apkārtējo cilvēku sarunās un spriedelējumos par šo faktu.

Pie viena mazliet, par citu tēmu. Priekšstatam un salīdzināšanai.
2011. gadā noslīkuši 95 cilvēki (avots).
2011. gadā reģistrēta 91 slepkavība ar iepriekšēju nodomu (avots).

Nobeigumā

Uzrakstītais raksts ir tikai mana sapratne par braukšanu un apmācības procesiem. Jāatceras, ka tikai reāla prakse un instruktāža ļaus pilnvērtīgi izprast braukšanas īpatnības. Respektīvi, nevajadzētu nopirkt ķiveri, sēsties uz motocikla, un braucot domāt, ka viss priekšā būs labi redzams un viegli vadāms. Motocikls prasa piesardzību!

Visu, kas bija prātā, es mēģināju šeit izstāstīt. Ja ir kādi jautājumi, tad tos var uzdot komentāros, pacentīšos atbildēt.

P.S.
Raksts ir veidots 2012. gada 26. jūlijā. Pēc pāris gadiem daudz kas, iespējams, jau būs mainījies.

27 thoughts on “A kategorija, un pirmais motocikls”

  1. Cik daudz % ir motorbraucēji no visiem transporta līdzekļu vadītājiem? Tad varētu labāk noteikt vai motociklisti iet vairāk bojā kā autovadītāji.

  2. Labs raksts tiem, kas domā par tiesību ieguvi. Bet tos bojāgājušos vajadzētu salīdzināt pret pašu braucēju skaita, tad motociklistiem varētu būt lielāks procents .

  3. Ir viegli sēdēt metāla kastē (automašīnā) un gudri *irst par statistiku. Motocikliem pat šķietami visnevainīgākā avārija var būt nāves cēlonis, kamēr auto šādā situācijā aprobežojas ar saskaņoto paziņojumu…

  4. Ja skatās pēc CSDD datiem par 2011. gadu:
    – reģistrētas, tehniskā kārtībā esošas automašīnas 517942 (sanāk aptuveni 1 no 10000 bojā gājušie)
    – reģistrēti, tehniskā kārtībā esoši motocikli 10097 (sanāk gandrīz 7 no 10000 bojā gājušie)
    plus motociklu sezona nav cauru gadu.

  5. Visprecīzāko statistiku paši CSDD varētu uztaisīt. Skatēs atzīmē transportlīdzekļa nobraukumu–var sarēķināt, cik kilometru pa gadu nobraukts ar auto un cik ar močiem. Tad var sarēķināt, cik kritušo uz veiktiem 1000km katram transporta veidam.

    Bet raksts labs, thumbs up! Lai labi ripo!

  6. Kārtojot veselības izziņu, nekādā gadījumā nedrīkst teikt, ka tā ir arī C un D kategorijām, protams, ja vien Tev vajag tieši šādu izziņu. Smago automašīnu un autobusu šoferiem ir jāpārbaudas reizi gadā (vai vismaz krietni biežāk nekā A,B), līdz ar to tava izziņa būs derīga tikai vienu gadu. Savukārt A, B, kuģu un laivu kategorijām izziņa der 10 gadus – loģisku un ekonomisku apsvērumu dēļ būtu tikai ieteicams tās visas paņemt.

  7. Visiem komentētājiem saistībā ar statistiku. Papildināju rakstu. Izrāvums:

    Šāda veida skaitīšana noteikti nav nedz pareiza, nedz objektīva. Daudz pareizāk būtu izvilkt skaitlisko attiecību starp konkrēto transportlīdzekļu reālajiem vadītājiem, viņu nobrauktajiem kilometriem, un ceļa satiksmes negadījumiem. Taču šādas statistikas nav.

    Ja skatās transportlīdzekļu vadītāju apliecību skaitu, tad uz 01.01.2012 bija reģistrēti 763195 auto (B) kategorijas īpašnieki, un 122991 moto (A) kategorijas īpašnieki. Rēķinot šo kategoriju īpašnieku attiecību uz negadījumu skaitu sanāk, ka bojā gājuši un 1 no katriem 97845, jeb 0.01% no visiem B kategorijas īpašniekiem, kā arī 1 no katriem 17500, jeb 0.006% no visiem A kategorijas īpašniekiem. Moto piekritēji varētu uzreiz teikt, ka auto vadītāji iet bojā divreiz biežāk, nekā moto vadītāji.

    Savukārt, ja skatās pēc reģistrēto transportlīdzekļu skaita, tad uz 01.01.2012 datumu bija reģistrētas 612321 vieglās automašīnas, un 17385 motocikli. Rēķinot pēc šiem skaitļiem sanāk, ka bojā gājuši ir 1 no katriem 7850 auto vadītājiem (0.013%), un 1 no katriem 2484 motocikla vadītājiem (0.04%). Auto braucēji uzreiz var argumentēt, ka motociklisti iet bojā divreiz biežāk.

    Realitātē nav pilnīgas, viennozīmīgas informācijas. Cilvēki varbūt nav braukuši ar reģistrētiem transportlīdzekļiem, varbūt arī bez attiecīgās kategorijas. Statistiku ir iespējams pielocīt uz to pusi, kuram nu kura puse ir izdevīgāka. Mans viedoklis ir tāds, ka kopējais skaits 7 bojā gājuši motociklisti / gadā ir mazs. Daudz mazāks, nekā var rasties iespaids klausoties apkārtējo sarunās un spriedelējumos par šo faktu.

  8. – anonīmajam (26.07.2012, pl. 13:32):
    Es nedomāju, ka tā var rēķināt. Pēc statistikas sanāk ,ka uz katru motociklu ir 7 cilvēki ar A kategoriju, varbūt šie cilvēki dalās ar savu transportlīdzekli, un brauc daudz lielāks skaits, nekā ir reģistrēti transportlīdzekļi… Pat ja rēķinātu pēc Tevis minētajiem datiem, tad sanāk, ka bojā iet 1 no 6640 auto braucējiem, nevis viens no 10000. Savu viedokli paplašināju papildinātajā rakstā. Mani pārsteidza kopējais bojā gājušo skaits- biju domājis, ka šis skaitlis būs ievērojami lielāks.

    – cuu508:
    Paldies!!

    – Sandis:
    Es papildināju rakstu ar Tavu komentāru. Paldies!

    – Wallaby:
    Paldies!

    – Artis:
    Paldies. Nmuru nav plāns locīt ;)

  9. CSDD mājas lapā ir precīza info ar eksāmenā braucamo figūru prasībām.
    Eksāmenu ir iespējams kārtot arī ar motoskolas mocīti.
    Un par atbildību – gāju pie cita instruktora, un šis līgumā bija ierakstījis, ka par visu braukšanas laikā atbild braucējs. Nobrīnījos, bet – par laimi – nesanāca pārbaudīt.

  10. Pats vakar nokārtoju A. kategorijas eksāmenu.
    Medicīnisko pārbaudi gāju atkārtoti, jo pirms gada, kad atjaunoju B.kat. apliecību un vajadzēja arī medicīnisko atjaunot – man izsvītroja visu, kas nav B. Šoreiz paprasīju, lai astāj pilnīgi visu, jo ķipa taisos arī citas kategorijas kārtot. Šobrīd man CSDD datubāzē stāv ieraksts ar ļoti daudz atļatajām kategorijām (Kategorijas: A1, A2, A, B1, B, BE, C1, C1E, C, CE, D1, D1E, D, DE, M, T) un derīguma termiņs 5 gadi.
    So, ja ir pat vismazākā vēlme kārtot vēl kādu kategoriju – vajag prasīt, lai atstāj vismaz svarīgākās dažas.

  11. Manuprāt labi uzrakstīts un šis varētu būt tiešām noderīgs informācijas avots topošajiem A kategorijas vadītājiem!

  12. Latvijā reāli brauc 15 868 motocikli un 510 000 vieglie auto.
    Vieglie – 2011.gadā bojā aizgāja 78 cilvēki, bet ievainoti 2032
    Motocikli – 2011.gadā bojā aizgāja 7 cilvēki, bet ievainoti 216

    Elementāra apdrošinātāju matemātika:
    Varbūtība, ka iesi bojā vai tevi ievainos ir:
    1. Vieglajiem (78+2032) / 510 000 = 0.004137255
    2. Motocikliem (7+216) / 15868 = 0.014053441

    Starpība 3.4 reizes par sliktu MOTOCIKLISTIEM !!!

    Attiecība starp bojāgājušiem un ievainotajiem sagalbājas, tas nozīmē, ka tie savstarpēji korelē.

  13. Ļoti noderīgs raksts. Nokārtot moča tiesības un braukt ar moci ir viens no maniem must-do-in-my-life :) Paldies!

  14. moto jauda iesācējam ir daudz par daudz. motocikla resursu labi ja spēsi un mācēsi izmanot tuvāko 10 gadu laikā. taisnā posmā pagriezt ručku jau nav mākslā. kad būsi iemācījies līkumā noguldīt moci pietiekami zemu, ka pat uz riepas redzēsi, ka tālāk vairs nebija kur – tad būs cita lieta. Kāpēc iesācējam nevajag litru – jo ar vieglāku moci to pārvaldīt un pareizi noguldīt ir daudz vieglāk no kā arī daudz ātrāk aug nmoto braucēja prasmes pārvaldīt dzelz rumaku.
    Ceru, ka sapratāt
    :)
    Priekā

  15. vai taisnība, ka motoskolu figūras parasti ir sarežgītāk izbraucamas par CSDD, jo tur parasti stabiņus čūskām liek tuvāk un vairāk kā arī astotnieku zīmē šaurāku?

  16. Paldies autoram par patiešām noderīgo aprakstu.
    Tas man ļoti noderēja, uzsākot A kategorijas apmācību, ko veiksmīgi esmu arī tagad ieguvis ;)

Leave a Reply to Zane Cancel reply

Your email address will not be published.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.