Vēlēšanas tuvojās, cerības mazinās

Pietrūkst motivācijas, lai ietu uz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Pietrūkst sakarīgu argumentu, lai izvēlētos konkrētu politisko spēku. Viņi visi mani ir pievīluši, katrā no partījām ir liekuļi ar apšaubāmiem darījumiem un šaubīgu vēsturi.

TV*NET solās rakstīt rakstu sēriju, ļaujot partijām aģitēt. Pirmais raksts ir par izglītību, taču kam man šie solījumi, ja tie netiek un netiks realizēti? Visi šie vajadzības formā izteiktie teikumi tikai vēl vairāk atgādina par pērnajos gados sasolīto un nerealizēto.

Pie sevis šobrīd domāju, ka uz vēlēšanām iešu tad, kad partijām/solītājiem būs reāla atbildība par partiju programmu izpildi. Nezinu par formātu, bet vai nebūtu jauki, ja šos “spēkus” automatiski nomestu no krēsliem, tiklīdz tiek rupji neievērotas partiju programmas? Piemēram, solīja penionāriem nenoņemt pensijas, bet noņēma – 2 gadi cietumā, ar liegtu iespēju turpmāk kandidtēt uz saeimas krēsliem. Es būtu politiskajos procesos līdz ausīm. Zinu, ka tas ir ciniski, nepareizi un nereāli. Šis variants tā līdz galam neder, jo pieaugtu arī to rīcību skaits, kad lēmumus apzināti censtos ietekmēt opozīcjas spēki. Taču citādā ziņā šī ideja par atbildību ir saistoša.

Otrs variants ir caurspīdīgas elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešana, kas lēmumu pieņemšanu padarītu daudz izdevīgāku sabiedrībai. Es runāju nevis par vēlēšanām, bet lēmumu pieņemšanu. Lai gan arī te ir daudz problēmas, piemēram, ļaužu pieejas iespējas šiem elektroniskajiem rīkiem. It kā jau var izbūvēt speciālas balsošanas vietas, taču kur mums līdz tādam līmenim.. Savukārt, jaunatnei jau šodienas pensijas tā pa īstam nerūp, līdz ar to atkal rastos nevienlīdzība.

Sajūta, ka ejot novēlēt es dzīvoju demokratiskā sabiedrībā, ir tikai ilūzija.