Viens likums, vairākas taisnības

Vakardien, atpūšoties Ragaciema pludmalē gar mums, pa pludmles krastu garām pabrauca policijas auto. Neesmu eksperts jautājumā par pašvaldības policijas pilnvarām, taču man ir aizdomas, ka šāda rīcība ir saskaņā ar likumu. Kas ir visai bēdīgi un manī rada zināmu sašutumu.

Ja arguments, kāpēc iedzīvotāji nedrīkst ar motorizētajiem transporta līdzekļiem braukt pa jūra krastu ir tāds, ka tas bojā piekrastes joslu, tad kāda velna pēc to noārda policijas automašīnas? Un nevajag man te stumt, ka policija to dara, lai varētu ievērot kārtību. Tas vienkārši ir neloģiski. Tas ir tā pat, kā ar visāda augsta ranga amatpersonām, kuras kāpās ceļ villas, lai labāk varētu tipa lemt par to, kā citiem to aizliegt darīt. Kūtsmēsli.

[bilde]

7 thoughts on “Viens likums, vairākas taisnības”

  1. Skaties, kas notiks, ja tagad visi drīkstēs braukt pa jūras krastu – tur nebūs iespējams uzturēties, jo nepārtraukti kāds tur brauks. Ja pašvaldības policija vai arī kāda cita instance pa reizei tur izbrauc, tas nav nekas slikts. Kā tad uzturēs kārtību? Arī tad, ja viņi tur izbrauks kādu lieku reizi, nevienam neko sliktu neizdara.

  2. Snukis, tieši dēļ šādas cilvēku vienaldzības, tādas lietas arī notiek.

    Zandis, kur ir pamatojums, ka tas nav nekas slikts? Man visu laiku likās, ka braukšana noārda piekrasti. Un ja tā nav, tad es jau pats arī principā gribu tikai pa reizei izbraukt, ne jau katru dienu.. Tātad, vai nu ir, vai nu nav.

    Uzturēt kārtību var dažādi – var uzstādīt kameras, patrulēt var ar kājām, var izdarīt tā, lai fiziski neviens cits ar auto nevarētu uzbraukt kāpu zonā. Drošvien ir vēl labāki risinājumi, taču ne man tos domāt. Starpcitu, braucosšs auto ir ļoti uzkrītošs un no tāluma to pamanot es varu mierīgi paspēt nodzēst cigareti un aprakt alu.

    Īsāk sakot, pēdējo reizi, kad skatījos, kā tiek dzēsti ugunsgrēki, tos dzēsa ar ūdeni, nevis uguni.

  3. Man šķiet, ka ir vietas, kur šis aizliegums braukt pa jūras krastu ir pilnīgi lieks. Sen atpakaļ pabiju Dānijā un tur ir gari piekrastes posmi, kur ar auto var piebraukt pie paša ūdens, lai nav sērfa dēlis tālu jānes vai ūdensmocis tālu jāvelk. Tās protams ir snobu izklaides :), bet visa pārējā tauta draudzīgi pikniko, vai izmanto to smilšu klajumu, lai pārvietotos gar jūru ar visiem iespējamajiem transporta līdzekļiem. Doma ir tāda, ka ja ir vismaz 2 punkti pa kuriem var civilizēti piebraukt pie jūras, tad tālāk nekāda dabas bojāšana nenotiek, jo auto brauc pa to pludmales daļu, kas katru vējainu vakaru tāpat pārklājas ar ūdeni.

  4. Speciāli paredzētajās vietās ir pilnīgi OK, ka varētu piebraukt. Tas pat būtu vēlams, ka tādas vietas būtu iekārtotas. Taču nedomāju, ka pareizi ir atļaut braukt gar krastu. Ja to darīs jebkurš gana regulāri, tad uz piekrasti tas atstās graujšas sekas. Vējiņš un ūdentiņš tur nepalīdzēs, manuprāt.

  5. Nu jā, protams, ka tu gribi tikai pa reizei izbraukt pa pludmali, nevis nepārtraukti – taisni tāpat, kā visi pārējie autovadītāji, bet visā visumā tas tāpat rezultēsies ar nepārtrauktu transporta kustību jūrmalā. Tagad kas tāds kaut kur notiek? Tas, ka vienreiz pa 100 gadiem redzēji mašīnu braucam pa jūrmalu, ir pupu mizas, bet tad, kad tevi varos ārā un tai nīstajai pašvaldības policijai būs kājām jāskrien tevi glābt, tad tā vairs neteiksi.

  6. Zandis, es negirbu braukt pa pludmali, tā bija tikai sarkastiska piezīme. Tā mašīna nebrauca kādu glābt, aiz tās nepalika aizmugurē arī pupu mizas (nemanīju?). Un ja tā brauc “reizi 100 gados”, tad nav arī visai liela iespēja, ka kādam tā var reāli palīdzēt :)

    Karoč, lieliski, ka Tev ir savs viedokls. Nav lieliski, ka nevari to pamatot. Vienīgais, ko no rakstītā es saprotu, ka Tavuprāt ir okey postīt kaut ko, ja to darot ir mazāka iespēja, ka kāds cits to darīs. Nu un man ir pilnīgi pretējs viedoklis. Šajā blogā es rakstu savas domas, Tu vari rakstīt savas domas savā blogā. Veselīga diskusija ir oke, bet nevajag ar katriem līdzekļiem mani pārliecināt, jau kādas reizes 3 uzrakstīju savu attieksmi pret šo lietu pēc būtības.

Leave a Reply

Your email address will not be published.