Vakardien noskatījos Jāņa Streiča jaunāko filmu “Rūdolfa mantojums”. Starpcitu, mājas apstākļos uz ProHD lentas.
Kā lai pareizāk tagad uzraksta.. Streiča daiļradei visnotaļ ir vieta latviešu kultūras mantojuma skapī, taču es nesaprotu, par ko cilvēki visapkārt ir tik ļoti satraukti. Filmas sižets ir diezgan pliekans, bet vēl sliktāks ir veids, kā filma uzņemta. Detaļas nav noslīpētas. Es pat nerunāju par skopo gaismošanu un neautentisko vidi (finansējums), bet vairāk par kinomotogrāfiju un sižetu kopumā. Sajūta, ka visa darbība notiek kaut kādā plaknē, un kopš filmas sākuma tiek nozagts ticamības moments, ka aktieri patiesi iejutušies savos tēlos. It sevisķi galvenie.
Vēl viena lieta, kas mani skumdina ir fakts, ka visām filmām pa lielam tiek izvēlēti vieni un tie paši aktieri. Neesmu eksperts par aktieru pieejamību un talantiem Latvijas mērogā, taču Artūra Skrastiņa un Rēzijas Kalniņas tandems mani jau izsenis kaitina. Cik vēl ilgi?
Lai piedod man visi patrioti, kas IMDb lapā ielikuši vērtējumu 9.3 no 10.
- Apraksts, bildes un seansa laiki - kinogaisma.lv;
- Raksts TV*NETā Ēķis :Rūdolfa mantojums kā latvietības etalons;
- IMDb lapa;
Latvijas kino ir vnk kautkas unikāls. Visvairāk pēdējos gados klibo tieši skaņa un pati bilde- kinematogrāfa darbs.
Skaņa tāpēc, ka sprādziens ir klusāks par balsi. Tālāk esošā balss skan tāpat kā tuvākesošā. Un vispār, balsis baznīcā, ārā, istabā skan vienādi… te varētu pamācīties no holivudas vai citiem ārzemju censoņiem.
bilde… tas ir atstojs. Asuma dziļumu bieži mūsējie nepazīst un kompozīcija bieži vien ir stipri samocīta un nepalīdz man iejusties.
Vispār, kinematogrāfa darbs- gaisma, kompozīcija, attēls, un galu galā, kas notiek stiklu priekšā reti kad īpaši izceļas…
Lai man piedod visi kino kritiķi… bet tā ir. Varbūt esmu pa skarbu, bet tas tik uz labu.
Par tiem aktieriem.
Nu, neesam jau lielvalsts un mums to aktieru ir tik cik ir… un tie , kuriem ir kaut neliela pieredze kino, tie arī darbojās.. citiem nemaz nav.
Te jabūt saprotošam… teātris nav tas pats kas kino. Un hardcore teātra aktierim ir sarežģīti pāriet kino `režīmā`
šai filmai arī skaņa pielikta tikpat šķībi kā Rīgas sargiem?? Ja tā, tad nav pat vērts skatīties. Sargu filmā biju šausmīgi vīlies…
Jou:
Ļoti laba kritika.Attēls briesmīgs,tēlojums mākslīgs.Sižets straujš un saraustīts.
normunds:
manuprāt pat kādu kapeiku labāka par Rigas sargiem,bet nevienu no viņām nenoskatijos lidz galam un tāds nebiju vienigais…
Tehnoloģijas attīstās,bet manuprāt grūtu salidzināt ar 80 gadu filmām-nu spēcigi atpaliekam…
normunds:
filma pārāk samākslota-vairāk lidzinās teātrim
Sveiki. Mani sauc Pauls un šī ir mana internet dienasgrāmata, jeb blogs.
Sazināties ar mani var izmantojot epasta adresi:
- Uzmet aci manai foto galerijai.
- Patiesībā, otrā manā galerijā (iekš Flickr) ir jaunākas bildes..