Wii ir uzlauzts!

Suksess! Vakardien veiksmīgi tika atkodēta Wii konsole, lai turpmāk varētu spēlēt kopētās Wii spēles. Jāsaka, ka process bija krietni grūtāks, nekā XBOX360 atkodēšana, taču tas noteikti bja tā vērts- kā nekā oriģinālās spēles maksā tā ~no 20-50Ls.

Nedaudz par pašu procesu un tehniku. Šobrīd (raksta rakstīšanas brīdī) pastāv tikai viens veids, kā atkodēt Wii konsoli - iegādāties kādu no atkodēšanas čipiem un modificēt Wii konsoli- izjaucot to un pielodējot attiecīgu mikroshēmu klāt pie Wii plates. Tiesa, pastāv vairāki čipu veidi (ražotāji), taču es nolēmu izmantot čipu ar nosaukumu “WiiKey“, kuru iegādājos no ASV interneta veikalā modchipcentral.com. Jāpiebilst, ka interneta klīst dažādi WiiKey kloni, tāpēc iesaku no sākuma apskatīt wiikey oficiālajā lapā sadarbību partnerus, pirms pasūtīt šo čipu no kāda cita veikala. Cena ir aptuveni 20Ls ar visu piegādi + nintendo bieži izmantotais Tri-Wing skrūvgriezis.

Par cik arī pats Nintendo nesnauž uz vietas un seko atkodētāju gaitām, tad ik pa laikam tiek izlaistas Wii konsoļu versijas ar atšķirīgām platēm, lai atkodēšanas procesu padarītu pēc iespējas sarežģītāku. Šobrīd (pa lielam) pastāv trīs veidu Wii plates ar čipiem D2A, D2B, vai D2C. Visvieglāk atkodēt ir Wii ar čipu D2A. Šajā gadījumā pie Wii jālodē klāt tikai pats WiiKey un basta. Visvieglākais variants.

Manam Wii izrādījās D2B čips, kuru atkodēt jau ir vidēji saržģīti, jo D2B čipiem ir nogriestas 3 kājiņas uz mikroshēmas (daži D2B ir arī neapgraizīti), kas neļauj WiiKey savienot ar Wii lodējot to tikai pie plates. Šinī gadījumā D2B čipam ir jāslīpē nost izolējošā kārta, tad WiiKey trīs savienojuma vietas jālodē pie šī D2B čipa un plus vēl pārējie savienojumi pie Wii plates.

Un visbeidzot ir D2C, kuram nepieciešams cita veida atkodēšanas čips d2ckey (WiiKey šeit vispār nederētu)- šajā gadījumā būtu jālodē 30 vadi pie d2ckey un plates. Atkodēts D2C Izskatās aptuveni tā, vai tā.

Ja atgriežamies pie D2B modificēšanas (čips, kāds bija manā Wii), tad arī šajā gadījumā noņēmos ne pa jokam. Beigās vēl vajadzēja nedaudz palūgt tēva palīdzību, par cik viņš 80ajos gados lodēja shēmas zinātņu akadēmijā. Anyway, bildē redzams kā Wii plate izskatās tuvumā. Viens santīms ir tikai tam, lai varētu proporcionāli novērtēt lodējamos objektus. Kā redzams bildē, tad no D2B čipa augšējā kārta jau ir noņemta, respektīvi, viss sagatavots lodēšanai.

Savukārt, šajā bildē jau WiiKey ir pielodēts klāt pie Wii plates un D2B čipa ar 4 vadiem (normālā gadījumā ir jālodē 3 vadi, taču es nodedzināju no wii plates nost vienu savienojuma vietu). Galu galā, saskrūvējot atpakaļ Wii un to iedarbinot viss aizgāja.

Tika noflešots arī WiiKey čips ar pēdējo firmware- bildē redzams kā flashing process izskatās uz ekrāna. Tad, kad flashing process bija beidzies, atskanēja Homēra balss: “You’re all nuts!“, kas liecināja, ka viss noritējis veiksmīgi :)

Pa lielam viss. Vēl varētu noderēt Wii izjaukšanas pamācība un D2B salodēšanas pamācība.

Nobeidzot šo visu, gribu vērst uzmanību uz to, ka bildē plate un pats lodēšanas process izskatās diezgan vienkārši, taču reāli lodējumu vietas (D2B un D2C gadījumā) ir tik, bļin, mazas, ka acis tek ārā un lodēšanu paveikt ir ārkārtīgi grūti. Un galu galā, šādas izvirtības ar Wii atceļ tā garantiju, tāpēc pirms ķirurģiskās iejaukšanās vajadzētu vēlreiz visu pārdomāt- vai būs attiecīgās iemaņas, nepieciešamais aprīkojums un tamlīdzīgi. Piemēram, es izmantoju 15W lodāmuru un ja kāds mēģinās ar 50W, tad plānās kājiņas varētu vienkārši pārdegt lodēšanas procesā. Visādas tamlīdzīgas lietas ir jāņem vērā..

Nu tad- veiksmi drosminiekiem, ja nu kāds vēl sadomā palodēties drusku! Mazam stimulam video ar to, kā D2B čipa dremelēšanas process izskatās dzīvē :)